Raksts Nr.2 no rakstu sērijas: Kāpēc un kā mēs skrienam – Santa Feldmane un Ruslans Šuļga 

Drukāt
23.11.2011 10:00

 

Nolēmu nointervēt šos divus jaunos cilvēkus, jo tikai dažas dienas atpakaļ, viņi stāvēja kopā, MARATONA KLUBA noslēguma ballē, saņemot visu aplausus, jo tieši viņi bija labākie 2011.gada neformālā MARATONA KLUBA reitingā, saņemot NIKE un MARATONA KLUBA sarūpētās balvas! Šogad tiešām, šis kluba reitings bija neformāls, kas tika „ieslēgts” tikai oktobrī, taču nākošā gadā viss būs pa nopietno, viss sāksies 1.janvārī, un beigsies 31.decembrī, ar apbalvošanu Vecgada skrējienā Ventspilī, apbalvosim 6 labākos, gan vīriešus, gan sievietes. Sekojiet līdzi savam reitingam!
Atgriežoties pie intervējamiem, es dzirdēju no abiem kaut ko tādu: „Mums vienkārši patīk skriet, Mūsu rezultāti ir atkarīgi tikai no Mūsu darba, no Mūsu ieguldījuma, no Mūsu attieksmes! Skriešana Mūsu dzīvē ir ieņēmusi nozīmīgu lomu, Mēs vēlamies sasniegt aizvien jaunus mērķus!”

Kāpēc Mēs skrienam? Kāpēc Mēs uzliekam jaunus mērķus? Katram no mums ir savs skriešanas stāsts, savs skriešanas sākums, mērķi un sapņi. Katram no mums ir sava skriešanas „karjera” – skriešanas CV, lūk, abu minēto varoņu stāsti:


Santas Feldmanes skriešanas CV:
„Ar sportu esmu uz TU jau no mazām dienām. Skolā vienmēr visur bija jāpiedalās - basketbols, volejbols, futbols, kross u.t.t! Bet ar skriešanu nopietni sāku nodarboties 2009. gada vasarā pēc avantūriski (bez nopietniem treniņiem) noskrietā Ventspils Piedzīvojuma Parka Pusmaratona pa 1.58.48. Vienkārši izdomāju, ka gribu noskriet un to izdarīju. Pēc noskrietās pirmās pusītes sapratu, ka tas ir tas, kas man patīk. Nebija viegli, bet tās sajūtas finišā bija neaprakstāmas. Nu un kā saka - tagad āķis lūpā un viss.
Nu jau skrienu otro sezonu un šogad jau esmu noskrējusi 8 pusmaratonus. Treniņu skaits ir pieaudzis līdz 5 treniņiem nedēļā. Noskrieto km skaits nedēļā mainās atkarībā no tā kad un kādas sacensības ir paredzētas. Nedēļā noskrienu no 30 km līdz pat 70 km. Protams, ka šogad treniņu un noskrieto km skaits ir pieaudzis, jo vēlmes un prasības arī ir augušas. Šogad labākais laiks pusmaratonā ir 1.29.33 , bet 10 km ir 40 min 32.Mans mērķis nākamgad, protams, pēc iespējas uzlabot savus rezultātus un 10 km noskriet zem 40min, bet pusmaratonu pa 1.27.00. Ļoti vēlos noskriet arī pirmo maratonu!
Kāpēc man patīk skriet? Un ja padodas, kāpēc necelt „latiņu” arvien augstāk?
Ir patīkami, ja izdodas sasniegt uzstādīto mērķi, iepriecināt sevi, treneri un citus, kam tas ir svarīgi. Tagad jau ir tā, ka bez skriešanas jau vairs nevaru, mana diagnoze – esmu saslimusi ar skriešanu. Ir jau brīži, kad piemetas slinkums, bet tad atrodas cilvēki, kas uzmundrina, atbalsta, pasaka īstos vārdus un tad jau atkal aiziet!
Iestājoties maratona klubā esmu ieguvusi daudz jaunu draugu, interesantus un ļoti atsaucīgus cilvēkus, sev līdzīgi domājošus. Tā kopības sajūta koptreniņos un ne tikai ir neaprakstāmi laba, dēļ kā vien ir vērts darīt to ko daru.
Lai mums visiem izdodas sasniegt katram savus nospraustos mērķus!!!”

Ruslana Šuļgas skriešanas CV:
„Es neesmu profesionāls skrējējs, skrienu prieka pēc, bet augot rezultātiem, aug arī motivācija sasniegt ko vairāk. Nopietni sāku skriet 2008.gadā, jo pirms tam bija nopietnas problēmas ar veselību, un kāds ārsts ieteicis vairāk kustēties. Un tā katru gadu es skrienu arvien nopietnāk. Šogad parasti skrēju jau sešas reizes nedēļā, bet dažreiz arī katru dienu, ja nedēļas nogalē iekrīt kādas sacensības. Pa vasaru dažreiz skrēju arī divas reizes dienā.
Noskrieto kilometru skaits ir aptuveni 60-80 km nedēļā, treniņos parasti skrienu krosu (kādus 10-15 km), intervālus vai fartleku, arī pa kāpām. Stadionā šogad skrēju tikai sacensībās. Trenējos parasti pusdienlaikā, jo no rītiem un vakaros grūtāk tikt darba dēļ. Skrienu no savām mājām, kur arī parasti atsildos un staipos.
Šogad sacensībās ir noskrietas 10 pusītes, tajā skaitā arī Prāgā, Briselē un Skotijā kalnos, un Siguldā piedalījos Nike Siguldas kalnu maratonā, kurā ieņēmu diezgan augsto 8.vietu 55 km distancē. Šogad mans labākais laiks pusmaratonā ir 01:21:43 – personīgais rekords, kuru esmu sasniedzis tieši Piedzīvojuma Parka Pusmaratonā Ventspilī. No vienas puses priecē, ka mani šī gada rezultāti ir stabili, bet no otras – gribas ko vairāk, gribas beidzot izskriet pusmaratonu no 80 minūtēm.
Man nav trenera, es pats nosaku savu treniņa grafiku, bet pirms noskriet savu pirmo un pagaidām vienīgo maratonu 2010. gadā Rīgā, izlasīju vienu grāmatu par maratoniem un tur pēc būtības viss ir aprakstīts, kas un kā. Šoziem noteikti mēģināšu papildināt savas zināšanas, palasot kādu speciālu literatūru. Beidzot arī jāiegādājas pulsometrs, kas noteikti palīdzes trenēties pareizāk un efektīvāk.
Mans mērķis nākamgad? Ja šogad gribējās noskriet 10 pusmaratonus, tad nākamgad jau piestrādāšu pie kvalitātes, un mēģināšu izskriet pusmaratonu no 80 minūtēm! Es sev vienmēr saku, ka pats galvenais sāncensis esmu es pats. Jebkurā gadījumā skriešana man nav tikai sports, tā ir kļuvusi par dzīves veidu, kas cerams mani maina uz labāku pusi.
Paldies visiem, kas mani šogad atbalstīja un palīdzēja gan uz trases, gan ārpus tās!!!”


Ar jauniešiem runājās Ilze V

 

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru