Kā Modris un Didzis uz igauņiem maratonu skriet brauca 

Drukāt
18.04.2012 09:21

Lai vai kādi vēji pūš šajā laika periodā, kamēr Latvijas tautas sacensību organizatori vēl guļ ziemas miegā un turpina stāstīt anekdotes par igauņiem, aktīvākajiem skriešanas entuziastiem ir jāmeklē iespēja startēt ārzemēs. Tā arī es, uzzinot ka neliela grupa Valmieras skrējēju gatavojas doties uz Otepes -Tartu maratonu, nolēmu viņiem piebiedroties.

Iesākumā nedaudz par šo sacensību vēsturi. Šīs sacensības šogad notika 39.reizi un tas ir vecākais Tautas sacensību klases maratons Baltijā un otrs vecākais visas bijušās PSRS teritorijā (vēl vecāks ir tikai janvāra beigās notiekošais maratons ,,Dzīvības ceļš" Sanktpēterburgā). Pagājušā gadsimta 70-tajos gados ASV un citās pasaules valstīs sāka vērsties plašumā amatieru skrējēju piedalīšanās maratonos. Bet, tā kā PSRS cilvēki tika rūpīgi sargāti no Rietumu kaitīgās ietekmes, tad lai varētu sarīkot līdzīgas sacensības, bija jāizdomā kāds politiski patriotisks iegansts. Tā 1972.gadā pirmais maratons tika sarīkots 23. februārī - Padomju armijas dienā. Nākošais maratons notika 1974.gadā un kopš tās reizes tas notiek nepārtraukti katru gadu. Igauņi gan pēc dažiem gadiem nobīdīja sacensību norises laiku nedaudz vēlāk un tas tagad notiek tradicionāli marta beigās vai aprīļa sākumā. Sākotnēji trase virzījās no Tartu uz Otepi, bet pēdējā desmitgadē tas notiek pretējā virzienā. Tam ir arī pievienota otra distance ( pusmaratons ) kurai starts tiek dots pusceļā - Pangodi ciemā. 80-tajos gados šis skrējiens bija ļoti populārs Latvijas maratonistu vidē. Periodā no 1987. līdz 1990. gadam, kad arī Latvijā bija tautas skriešanas bums, no Latvijas piedalījās 31 līdz 35 skrējēju. Es pats esmu piedalījies 9 gadus pēc kārtas ( no 1984. līdz1992. gadam). Tajā laikā sacensības bija diezgan plašas ar aptuveni 150 līdz 200 dalībniekiem. Pēc finiša katrs saņēma glāzi ar sacensību emblēmu. 90-tajos gados sacensību lielums noplaka, bet pateicoties entuziastiem, tās ir saglabājušas savu nepārtrauktību. Nākošgad tām ir gaidāma jubileja - 40. reize.
Tā es 31.marta rītā dodos ar autobusu uz Valmieru, kur mani sagaida grupa Valmieras skrējēju. Mēs ar diezgan ietilpīgu auto dodamies uz Otepi. Tur mēs ierodamies ap pulksten desmitiem un līdz startam maratonā ir vēl 2 stundas. Kaut gan iepriekšējā nedēļā laiks bija labs, jau dažas dienas pirms starta laika ziņas rādija, ka nav gaidāms nekas iepriecinošs (ziema savas pozīcijas neatdod). Otepē mūs sagaidīja īsta ziema. Aizgājām līdz slēpošanas stadionam, kurā notiek arī Pasaules kausa posms. Tur pilnā sparā notiek treniņi slēpotājiem. Sacensību organizatori ierodas apmēram stundu pirms starta un operatīvi izdala starta numurus. Katram kurš ir pieteicies iepriekš numurs ir ar viņa vārdu un uzvārdu. Saģērbjamies kā ziemas sacensībām, jo kaut arī vairs nesnieg, gaisa temperatūra ir nelielos mīnusos un visu distanci ir gaidāms pretvējš ( pēc Mērfija sviestmaižu likuma tā mēdz gadīties ja distance ir vienā virzienā). Tieši divpadsmitos tiek dots starts un sākas skrējiens. Pirmie 2 kilometri iet lejā no kalna. Agrāk tas kalns bija finišā - pēdējie 2 kilometri. Pa ceļam vēl dažās vietās redzam mūsu mašīnu ar pusmaratonistiem , kuriem starts ir pēc pusotras stundas. Skriešana notiek gar šosejas malu un pamazām skrējēji izretinās (pavisam maratonā finišēja 69 skrējēju). Igaunijas dienvidaustrumi ir pats kalnainākais valsts apgabals. Distance visu laiku virzās augšup un lejup pa klaju šoseju. Jau kopš pirmajiem kilometriem ir jūtams vēja spēks. Apmēram ap desmito kilometru man jau kļūst skaidrs ka augsts rezultāts nebūs, jo visu laiku ir jācīnās kā ar sienu. Skrējēji ir tā izretinājušie ka brīžiem tuvumā neredz nevienu skrējēju. Temps krītas. Pēc 25 km distance iziet uz Tartu - Viru šoseju. Te satiksmes plūsma ir lielāka, bet šosejai ir plata apmale. Parādās ceļazīme - Tartu 15km.Daudzi igauņu skrējēju virs drēbēm ir uzvilkuši spilgtas vestes. Distances beigās panāku vienu nūjotāju, kuri arī veic pusmaratonu. Tajā vietā sadalās šoseja un es apjautājos pa kuru ceļu jāskrien. Bet organizatori bija visās tādās vietās pie ceļa stabiņiem bija pielikuši spilgtas norādes un līdzīgi bija sliktas atzīmes ik pēc 5km, bet sākot no 38. kilometra atzīmes bija ik pēc kilometra. Arī dzeršanas punkti bija apmēram ik pēc 5 km. Tā pamazām pienāk finišs stadionā. Rezultāts 4.53:25. Ir noskriets 88-tais maratons manā karjerā. Katrs maratona dalībnieks saņem nelielu piemiņas medaļu un diplomu.

            

Pēc finiša stadionā ir pirts. Tas ir tieši laikā, lai sasildītos pēc aukstā vēja. Pavisam no Latvijas bija 7 skrējēji. 4 maratona un 3 pusmaratona distancēs. Pusmaratonā finišēja 43 dalībnieku. No Latvijas skrējējiem labāko rezultātu uzrādīja Jānis Ķesa - 3.42:22. Vēl maratonu noskrēja Maratona kluba biedrs Didzis Ceriņš - 3.53:00, un Dmitrijs Ničipors - 4.10:25. Pusmaratonu noskrēja trīs valmierieši: Ivars Eškins - 1.38:34 ( uzvarēja V-50 grupā) , Valdis Blūms- 1.55:50 un Staņislavs Pitura- 1.58:40 (70 gadu vecumā iegūstot 2.vietu grupā V-60+).

           

*otrais no labās Didzis Ceriņš

Pēc tam sekoja atpakaļceļš un jau vakarā es biju mājās. Tā kā šādas sacensības var izbraukt vienas dienas laikā. Bet ,ja ir iespēja atvēlēt vairāk laika, tad diezgan viegli var atrast naktsmītnes par saprātīgām cenām Tartu vai Otepē. Otepe ir pavisam maza pilsētiņa, bet ar skaistu apkārtni. Tāpēc tajā ir attīstīts tūrisms (gan ziemā, gan vasarā). Toties Tartu ir otra lielākā Igaunijas pilsēta ar senu vēsturi. Pilsēta ir dibināta 1030.gadā Kijevas Krievzemes laikā un tās pirmais nosaukums ir Jurjeva. 1224.gadā Vācu Ordenis to pārdēvēja par Tērbatu un tikai kopš 1919.gada tai ir pašreizējais nosaukums. Pilsētā ir daudz interesantu vēstures un kultūras objektu. Tā ir arī slavena ar savu universitāti ( tajā mācījušies arī daudzi latvieši). Sacensības gan tomēr nebūtu piemērotas tiem , kuri tikai sāk skriet, bet var kalpot par lielisku pārbaudi pēc ziemas treniņcikla. Un ja vēl paveicas ar sliktiem laika apstākļiem, tad distances pabeigšana ir lielisks psiholoģiskās noturības treniņš. Tā kā tagad tikai jāgatavojas un jāieplāno savā kalendārā nākošgad dalība 40- tajā, jubilejas skrējienā.
No Modra Ābrama

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru