Šis ir mans īsais stāsts par skriešanu. Līdz 30 gadiem ar sportu biju uz Jūs. Skriet? Ak nē! Kā es skolas laikos necietu skriešanu! Pēc 3.dēla piedzimšanas biju ļoti noapaļojusies. Nu tik ļoti, ka pašai beidzot palika grūti. Sāku atbrīvoties no liekā (20kg) svara.
Lasīt tālāk
Tu mūsu klubā esi to skrējēju skaitā, kuri pieveikuši 100 pusmaratonus. Vai tev ir īpašas atmiņas par kādu no tiem? Piemēram - visgrūtākais, visātrākais, vistālākais? Šobrīd manā kontā ir jau 116 pusmaratoni. Sākumā, kad sāku nodarboties ar skriešanu, nenāca prātā tos kolekcionēt. 2009.gadā pieteicos savam pirmajam pusmaratonam Rīgā. Nervozēju, jo nezināju, kā skriet. Pēc tam nedēļu atpūtos, neskrēju. Jutu, ka man pietrūkst šīs nodarbes. Turpināju skriet un vienkārši skrēju, dažreiz 5-8km , retu reizi 15km.Pēc gada pieteicos otrajam pusmaratonam. Kaut gan dzīvoju Rīgā, neko īpaši nezināju par masu skriešanas pasākumiem Latvijā. Domāju, ka vienīgais skrējiens ir Rīgas maratons.
Lasīt tālāk
Esam situācijā, kurā jāievēro ierobežojumi mūsu visu veselības un drošības labad, bet esošā situācija ļauj mums būt aktīviem svaigā gaisā. Tradicionāli 14.februārī notika Ventspils Maratona klubs un SIA “Ģeodēzists” organizētais Valentīndienas skrējienu pa pilsētas ielām, kura norise valstī noteikto ierobežojumu dēļ nav iespējama. Tāpēc, aicinām ikvienu 13. un 14.februārī individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros būt fiziski aktīviem un izskriet vai izsoļot kādu no SIA “Ģeodēzists” pārstāvja Aigara Ansberga izstrādātajiem trases maršrutiem sirsniņas formā un piedalīties balvu izlozē, kurā būs iespējams laimēt veselīgos našķus no Kuršu kraukšķiem (lababode.lv).
Lasīt tālāk
Maratona klubs ir kā dārgumu lādīte, kas pilna cilvēku kā mirdzošu dārgakmeņu. Katram tajā ir sava vieta un nozīme. Klubā spoži uzmirdzējusi Āboliņu ģimene-mamma, tētis, viņu bērni Markuss un Mārtiņš. Jūs esat Maratona kluba skrienošākā ģimene, ar Jums iesākas šī gada kalendārs un visi esat tik vienoti skriešanā. Tomēr-kurš no jūsu ģimenes pirmais sāka skriet? Vai kāds ģimenes loceklis bija ļoti jāpierunā?
Lasīt tālāk
Pirmais jautājums filozofisks – kāpēc Tu skrien?
No skriešanas un vispār no jebkuras fiziskas aktivitātes man rodas gandarījuma sajūta, skriešana man palīdz uzturēt fizisko formu un būt veselam!
От Бега и вообще от любой физической нагрузки я получаю чувство удовлетворения, бег помогает мне поддерживать форму и быть здоровым!
Lasīt tālāk
Pirms dažām dienām skrienot satiku meiteni, kuru pirms gadiem pieciem biju ievilcis skriešanā, vai pareizāk teikt, parādījis ceļu uz skriešanu, un nu viņa man saka PALDIES, par to dienu, kad pirmo reizi, pateicoties man, viņa sāka skriet un skrien vēl aizvien un jūtas lieliski. Šādu paldies nav bijis daudz, bet arī ne maz, labi, ap desmit, dažs labs no pavisam svešiem cilvēkiem, kuri izlasījuši kādu manu rakstu 2014.gadā. Laiks jaunam rakstam!
Lasīt tālāk
…vasara rit savu ceļu saules griežos, saules svelmē ļaudis meklē veldzi upēs, ezeros un jūrā, skrējēji turpina skriet, un jauni ļaudis precas, tikmēr…16.08.2018.Skrien Latvija VII posms Valmierā. Vakarā pirms skrējiena tiek uzslieta košā kluba telts un čaklā Olga visus cienā ar pašas cepto, gardo ābolkūku. Jāpastāsta, ka mūsu komanda ir kļuvusi internacionāla, jo zem mūsu karoga startē Anatolijs no Pleskavas un Natalja no Sanktpēterburgas. Vakarā savelkas pelēki mākoņi un sāk līt, arī naktī dzirdams, kā lietutiņš, burbuļo, grabinās, čab un dauzās.
Lasīt tālāk
…vasara ziedu kurpēs pārstaigā pļavas un kluba biedri romantiskās noskaņās publicē foto un ziņas par veiktajiem skrējieniem, dodamies uz Ventspili.16.06.-17.06.2018. Skrien Latvija IV posms Ventspilī. Pa ceļam uz Pilsētu ar rītdienu, vērojam, kā magones plivina savus košos brunčus, kā zemenes saldi dzirkstī tirgotāju groziņos. Garš gan tas ceļš no Vidzemes līdz Kurzemei! Ilgi stūrējot, uzmācās snaudiens. Bet rau- pašā ceļa malā Mammas Dabas atpūtas vieta Spāres ezera krastā! Cik patīkami iegrimt ezera ūdenī, veldzēties un vērot kā putni slaidā pikējumā tver savu maltīti ūdenī.
Lasīt tālāk
…piesaulītē rāmi tek bērzu sulas un pasaulē uz brīdi apstājies trakais skrējienu virpulis, laiks ieskatīties nākošajā piezīmju grāmatā. 2015.gada 11.jūlijā visi ceļi ved uz Jelgavas nakts pusmaratonu. Organizatori spēkratiem ierādījuši pļavu ar skatu uz diženā Rastrelli meistardarbu – Jelgavas pili. Kad dodamies pēc starta numuriem, sastopam kluba biedrus, kuri aizrautīgi mums māj. Patīkami! Starta laukumā redzam priecīgos bērnus, kuri savu distanci jau pieveikuši un tagad izklaidējas milzīgā putu mākonī, ko ik pa laikam izšauj lielgabals. Starts tiek dots visu distanču skrējējiem reizē, tādēļ sākumā trasē ir diezgan liels biezums. Blakus trasei upē peld ūdens tramvajs, no kura kāds vīrs skaļrunī komentē skrējienu. Naksnīgajā pilsētā skan mūzika un aizdip skrējēju soļi. Interesanti, ko domā tie, kuri jau aizgājuši gulēt?
Lasīt tālāk
Maratona klubs ir bagāts ar ļoti interesantiem un aizrautīgiem cilvēkiem. Ar vienu no tiem, Didzi Ceriņu, esam skolas biedri. Kopā mācījāmies Valmieras 4.vidusskolā. Atceros, ka Didzis toreiz spēlēja basketbolu, jo trenējās pie mana tēta.
Vai tu vēl uzspēlē basketbolu?
Jā, mēs ar tavu brāli bijām klases biedri, kopā basketbolu spēlējām pie tava tēva - mana trenera visus skolas gadus. Daudzus gadus bijām republikas spicē, tikai allaž priekšā mums - Igors Miglinieks un Kārlis Muižnieks ar savu RĪGAS 2.BJSS! Basketbols man vienmēr līdzās bijis, esmu pat tiesājis basketbola mačus. Atceros, ka vienu pilsētas čempionāta finālu tiesāju kopā ar tavu tēvu! Aktīvi nodarboties ar basketu beidzu 40 gadu vecumā, kad Valmieras pilsētas čempionātā izcīnījām 3.vietu.Pa vidu bija arī strītbols, bruģa bumba. Līdz aktīvās skriešanas sākumam tāpat 2 reizes nedēļā spēlēju groza bumbu. Tagad draugu pulciņā topā ir sodu mešana un mīnusi. Maratona kluba ballītē arī reiz sodiņus mētājām!
Lasīt tālāk