Madara ir pierādījusi, ka var pārsteigt konkurentes, gluži vienkārši – smaidīdama ierodas uz starta un visas ( uzvara 4.Sieviešu skrējienā 7,5 km distancē), vai gandrīz visas ( 3.vieta Kamparkalna Stirnbuka 31 km Lūša distancē) uzvar. Tomēr tik vienkārši jau tas nenotiek?
Pirmkārt, jāsaka, ka sacensībās iegūtās vietas lielā mērā ir atkarīgas arī no tā, kāda ir konkurence. Vairāk vai mazāk pa šiem gadiem jau zinu savu vietu starp skrējējām Latvijā (un lai cik ātri arī skrietu, vienmēr kāds būs ātrāks), tādēļ nepiešķiru lielu nozīmi iegūtajai vietai – man svarīgs ir savs personīgais rezultāts un izaugsme. Sacensībās piedalos ne tāpēc, lai kādu pārspētu, bet tāpēc, ka konkurences apstākļos ir vieglāk labot savus personiskos rekordus nekā skrienot vienatnē. Protams tad, kad sakrīt gan vieta, gan rezultāts, ir vislielākais gandarījums. Un neuzskatu, ka mani rezultāti šobrīd būtu kaut kas īpašs, domāju, ka varu vēl vairāk. Tomēr man tieši vislabāk patīk pats treniņu process, nevis sacensības – skriešana ir mana meditācija un ikdienas vientulības deva, kad ir klusums un varu vērot dabu un mierīgi padomāt, turklāt tas nostiprina imunitāti un nāk par labu veselībai.
