Maratona klubs ir bagāts ar ļoti interesantiem un aizrautīgiem cilvēkiem. Ar vienu no tiem, Didzi Ceriņu, esam skolas biedri. Kopā mācījāmies Valmieras 4.vidusskolā. Atceros, ka Didzis toreiz spēlēja basketbolu, jo trenējās pie mana tēta.
Vai tu vēl uzspēlē basketbolu?
Jā, mēs ar tavu brāli bijām klases biedri, kopā basketbolu spēlējām pie tava tēva - mana trenera visus skolas gadus. Daudzus gadus bijām republikas spicē, tikai allaž priekšā mums - Igors Miglinieks un Kārlis Muižnieks ar savu RĪGAS 2.BJSS! Basketbols man vienmēr līdzās bijis, esmu pat tiesājis basketbola mačus. Atceros, ka vienu pilsētas čempionāta finālu tiesāju kopā ar tavu tēvu! Aktīvi nodarboties ar basketu beidzu 40 gadu vecumā, kad Valmieras pilsētas čempionātā izcīnījām 3.vietu.Pa vidu bija arī strītbols, bruģa bumba. Līdz aktīvās skriešanas sākumam tāpat 2 reizes nedēļā spēlēju groza bumbu. Tagad draugu pulciņā topā ir sodu mešana un mīnusi. Maratona kluba ballītē arī reiz sodiņus mētājām!
…atcelti skrējieni un pasākumi, ir laiks pārlūkot saimniecību, jeb atmiņas, kas glīti sarindotas krāsainos blociņos, pauž notikumus ar skrējējiem tepat Latvijā un mazliet aiz tās. Viss sākās kādā jaukā dienā, kad Maratona klubā iepazītā draudzene Ingrīda Greivule uzdāvināja grāmatiņu kā putnu ar baltiem spārniem, kurā rakstīt. Iesākumā teksti bija īsi un konkrēti ar notikumu uzskaitījumu, vēlāk tie kļuva aizvien garāki un izteiksmīgāki ar detaļu sīku izklāstījumu. Un tad jau rakstīšana vairs nebija apturama, pierakstītie blociņi krājās.
…piesaulītē rāmi tek bērzu sulas un pasaulē uz brīdi apstājies trakais skrējienu virpulis, laiks ieskatīties nākošajā piezīmju grāmatā. 2015.gada 11.jūlijā visi ceļi ved uz Jelgavas nakts pusmaratonu. Organizatori spēkratiem ierādījuši pļavu ar skatu uz diženā Rastrelli meistardarbu – Jelgavas pili. Kad dodamies pēc starta numuriem, sastopam kluba biedrus, kuri aizrautīgi mums māj. Patīkami! Starta laukumā redzam priecīgos bērnus, kuri savu distanci jau pieveikuši un tagad izklaidējas milzīgā putu mākonī, ko ik pa laikam izšauj lielgabals. Starts tiek dots visu distanču skrējējiem reizē, tādēļ sākumā trasē ir diezgan liels biezums. Blakus trasei upē peld ūdens tramvajs, no kura kāds vīrs skaļrunī komentē skrējienu. Naksnīgajā pilsētā skan mūzika un aizdip skrējēju soļi. Interesanti, ko domā tie, kuri jau aizgājuši gulēt?
…dzīve norit attālināti un skrējēji dod priekšroku skriešanai vienatnē Latvijas ielās, mežos un laukos, ielūkosimies pagājušo gadu notikumos. 23.06.2016. Vasaras Saulgriežu laikā visi ceļi ved uz Cēsīm, kur skrējiens “Jānis un Jānītis” lieliem un maziem. Edgars Rūtiņš iepriekšējā dienā jau paspējis Pērnavā noskriet pusmaratonu. Skaidrs, ka šis skrējiens nevar norisināties bez Valda, Jura, Leontija, Didža, Toma, Ingrīdas un Edgara. Finišētājiem balvā alus, bet tad jau jāsteidz mājās sieru siet un gaļu cept, lai pusnaktī varētu pār ugunskuru lēkt.
