Laikā no 24. līdz 26.augustam notika Lietuvas Skrējēju Asociācijas rīkotais XXVII tradicionālais starptautiskais stafešu skrējiens “Baltijas ceļš” Viļņa – Rīga – Tallina. Skrējienā vienojās 31 skrējējs, 5 no tiem Latvijas dalībnieki. Mērojām vēsturisko 1989.gada 23.augustā notikušo Baltijas ceļu, kad rokās bija sadevušies Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ļaudis 600 km garumā. Bet šis stāsts nebūs par vēsturi. Dienu iepriekš, 23.augustā, mēs, daži latvieši, no Jelgavas ar busiņu devāmies uz Viļņu, kur tikām izmitināti Kara akadēmijā. Un tad pienāca ilgi gaidītais rīts, tikšanās vieta pie Viļņas katedrāles. Bijām laicīgi, satikāmies ar tādiem pašiem prieka pilniem cilvēkiem, ātri sametām mantas autobusā, ātri uzvilkām formas un, aidā, uz pulcēšanās vietu! Dažas svinīgās uzrunas, dažas intervijas Lietuvas televīzijai, un 24.augusta plkst.10.10 sākās mūsu Baltijas ceļš. MANS Baltijas ceļš, jo tobrīd vēl nezināju, ka tās būs tik piepildītas dienas, kuru laikā vairākkārt pārbaudīšu savu iespēju robežas – sevī priecāšos, lamāšos, dziedāšu, dejošu, raudāšu un izdzīvošu visu emocionālo gammu uz spēku izsīkuma robežas ar pēkšņu atdzimšanu mesties ceļā un saskriet tos gribētos 100 kilometrus. Jā, tieši tik! Zīmīgos jubilejas 100.
