Seni muižas stāsti vēsta, ka Krimuldā bijušas tās smukākās meitas, bet Turaidā jestrākie puiši. Tā nu šie gājuši pie meitām ciemos. Bet ceļā tik kalni un lejas, kalni un lejas un beigās vēl varens kāpiens. Puiši kāpj un apstājas, kāpj un apstājas. Krimuldas meitas nav varējušas vairs puišus sagaidīt un sākušas cilāt brunčus augšup, lejup, augšup, lejup. Nu gan puiši varenā ātrumā bijuši Krimuldas kalnā augšā.
