Jau pāris gadus auklēju sevī domu par Atēnu klasisko maratonu. Un tad šī doma pēkšņi apauga ar lidmašīnas biļetēm, mītnes rezervāciju un iespēju noskriet savu 10.maratonu. Tobrīd biju iecerējusi, ka tas būs mans pēdējais. Runājot par lielākajām izmaksām, tika “medītas” gan lidmašīnas biļetes, gan savlaicīgi rezervēta mītnes vieta, proti, lidojām ar Ryanair caur Milānu (Bergamo), nepilni 100 euro turp atpakaļ, kā arī izvēlēts dzīvoklis, jo svarīga man ir iespēja dzīvot brīvi, ar iespēju pagatavot ēst. Ar dzīvokli ļoti paveicās, gan atrašanās vietas, gan cenas ziņā. Dzīvojām klusā vietā, 800 m no Akropoles un septiņas naktis man izmaksāja 98 euro, savukārt, Bergamo 2 naktis ap 50 euro. Tā kā neesmu tik bagāta, lai aizbrauktu tikai paskriet, tad skriešanas aktivitātes apvienoju ar padzīvošanu vidē, šoreiz 9 dienu garumā, kuras laikā izstaigāju Atēnas krustu šķērsu, piedzīvoju kultūršoku un pabiju Aeginas salā. Neesmu nekādu rezultātu skrējēja, tāpēc tika izbaudīta gan pati Grieķija, ik dienu nostaigājot 30-40 km, gan arī galvenais notikums – maratons.
