Jaunākās ziņas

Kamēr…(6.turpinājums)(0)

…Latvijas laukos, dārzos un mazdārziņos ļaudis rosās, līkņā, rok, sēj un stāda, cerot uz labu ražu, kamēr skrējēji skrien virtuāli un medaļas saņem pa pastu, tikmēr pirms pāris gadiem…18.02.2018. Noskrien ziemu Priekuļos. Olimpiskās spēles Pjončhanā rit pilnā sparā un Latvija dzīvo olimpiskās medaļas gaidās, klāt jau 3. ziemas skriešanas posms. Šoreiz tiešām ziemīgs, jo eglītēm zaros un galotnēs pūkainas sniega micītes. Ieripojam Priekuļos un Jānis (tas, kurš vienmēr ir visur),  ierāda auto stāvvietu. Startam gatavojas arī bariņš spulgacainu, tumsnēju vīriešu no Spānijas, kuri atrodas dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos Latvijā. Šeit padomāts par līdzjutēju brīvā laika pavadīšanu, ir iekārtota slidotava. Pēc Priekuļu novada domes priekšsēdētājas uzrunas visi dodas trasē. Kad skrējiens pieveikts, ikviens nododot čipu, pretī saņem čeku ar skrējiena rezultātu un izcīnīto vietu. Bet Priekuļu peldbaseins dalībniekiem piedāvā 20% atlaidi apmeklējumam.

Skrienam 2020, apkārt Būšnieku ezeram(3)

Brīnišķīgos laikapstākļos par godu 40.Būšnieku ezera tradicionālajam skrējienam tika novadīts ātruma izturības treniņš sertificētu treneru M.Frēlihas un A.Valerta uzraudzībā. Uz treniņu bija ieradušies vairāk kā 70 dalībnieki no Rojas, Talsiem, Kuldīgas, Aizputes un Rīgas. Puišiem visātrāk treniņu veica Kristaps Bērziņš no Kuldīgas, savukārt meitenēm triumfēja ventspilniece Ginta Rassa. Treneri uzvarētājiem dāvināja 50 EUR, ar nosacījumu, ka tiks distance veikta ātrāk, kā 2019.gada sacensībās, attiecīgi 29min 4 sekundes puišiem un meitenēm 33min 12 sekundes, līdz ar to pie 50 EUR tika Kristaps Bērziņš.

Kamēr…(5.turpinājums)(0)

…ziedonis pārstaigā laukus un pļavas, vērdams vaļā zilas, dzeltenas un baltas vizbules, un traktori tīrumos uzar akurātas un taisnas vagas, jāielūkojas laikos, kad mēs nerimtīgi braucām uz visām pusēm, lai skrietu.

Kamēr...(4.turpinājums)(0)

…skrējēji piedalās virtuālās sacensībās, 100km noskrien istabā apkārt savam dīvānam un ilgojas pēc kārtīgām sacensībām, ar cīņām  plecu pie pleca, ieskatāmies notikumos, kas risinājušies pirms pāris gadiem.

Kamēr… (3.turpinājums)(0)

…saulīte rotājas pie debesīm,  dienas kļūst garākas, bet svarīgākais darbs, kas mums ikvienam jādara ir “paliec mājās”, pastāstīšu ko darījām, kad katru nedēļas nogali nebijām mājās

Kamēr…(2.turpinājums)(0)

…dzīve norit attālināti un skrējēji dod priekšroku skriešanai vienatnē Latvijas ielās, mežos un laukos, ielūkosimies pagājušo gadu notikumos. 23.06.2016. Vasaras Saulgriežu laikā visi ceļi ved uz Cēsīm, kur skrējiens “Jānis un Jānītis” lieliem un maziem. Edgars Rūtiņš iepriekšējā dienā jau paspējis Pērnavā noskriet pusmaratonu. Skaidrs, ka šis skrējiens nevar norisināties bez Valda, Jura, Leontija, Didža, Toma, Ingrīdas un Edgara. Finišētājiem balvā alus, bet tad jau jāsteidz mājās sieru siet un gaļu cept, lai pusnaktī varētu pār ugunskuru lēkt.

Kamēr…(1.turpinājums)(0)

…piesaulītē rāmi tek bērzu sulas un pasaulē uz brīdi apstājies trakais skrējienu virpulis, laiks ieskatīties nākošajā piezīmju grāmatā. 2015.gada 11.jūlijā visi ceļi ved uz Jelgavas nakts pusmaratonu. Organizatori spēkratiem ierādījuši pļavu ar skatu uz diženā Rastrelli meistardarbu – Jelgavas pili. Kad dodamies pēc starta numuriem, sastopam kluba biedrus, kuri aizrautīgi mums māj. Patīkami! Starta laukumā redzam priecīgos bērnus, kuri savu distanci jau pieveikuši un tagad izklaidējas milzīgā putu mākonī, ko ik pa laikam izšauj lielgabals. Starts tiek dots visu distanču skrējējiem reizē, tādēļ sākumā trasē ir diezgan liels biezums. Blakus trasei upē peld ūdens tramvajs, no kura kāds vīrs skaļrunī komentē skrējienu. Naksnīgajā pilsētā skan mūzika un aizdip skrējēju soļi. Interesanti, ko domā tie, kuri jau aizgājuši gulēt?

Kamēr…(2)

…atcelti skrējieni un pasākumi, ir laiks pārlūkot saimniecību, jeb atmiņas, kas glīti sarindotas krāsainos blociņos, pauž notikumus ar skrējējiem tepat Latvijā un mazliet aiz tās. Viss sākās kādā jaukā dienā, kad Maratona klubā iepazītā draudzene Ingrīda Greivule uzdāvināja grāmatiņu kā putnu ar baltiem spārniem, kurā rakstīt. Iesākumā teksti bija īsi un konkrēti ar notikumu uzskaitījumu, vēlāk tie kļuva aizvien garāki un izteiksmīgāki ar detaļu sīku izklāstījumu. Un tad jau rakstīšana vairs nebija apturama, pierakstītie blociņi krājās.

Didzis. Ar prieku par dzīvi(1)

Maratona klubs ir bagāts ar ļoti interesantiem un aizrautīgiem cilvēkiem. Ar vienu no tiem, Didzi Ceriņu, esam skolas biedri. Kopā mācījāmies Valmieras 4.vidusskolā. Atceros, ka Didzis toreiz spēlēja basketbolu, jo trenējās pie mana tēta.

Vai tu vēl uzspēlē  basketbolu?

Jā, mēs ar tavu brāli bijām klases biedri, kopā basketbolu spēlējām pie tava tēva - mana trenera visus skolas gadus. Daudzus gadus bijām republikas spicē, tikai  allaž priekšā mums -  Igors Miglinieks un Kārlis Muižnieks ar savu RĪGAS 2.BJSS! Basketbols man vienmēr līdzās bijis, esmu pat tiesājis basketbola mačus. Atceros, ka vienu pilsētas čempionāta finālu tiesāju kopā ar tavu tēvu! Aktīvi nodarboties ar basketu beidzu 40 gadu vecumā, kad Valmieras pilsētas čempionātā izcīnījām  3.vietu.Pa vidu bija arī strītbols, bruģa bumba. Līdz aktīvās skriešanas sākumam tāpat 2 reizes nedēļā spēlēju groza bumbu. Tagad draugu pulciņā topā ir sodu mešana un mīnusi. Maratona kluba ballītē arī reiz sodiņus mētājām!

Valdis. Skrējējs bez robežām(3)

Valdi nevar nepamanīt. Jebkurā no skrējieniem -  Skrien Latvija, Stirnubukā, Latvijas čempionātā – skrējēja solis ir ātrs un viegls. Viņu vērojot, prātā iešaujas doma - kaut arī es tā varētu.

Lasīju, ka esi sācis skriet 2009. gada maijā. Kas Tevi uz to pamudināja? Vai esi saskaitījis, cik kilometru pa šo laiku noskriets?