Sāku skriet gandrīz divus gadus atpakaļ un šo divu gadu laikā ir noskrieti daudzi desmitnieki. Ko tālāk? Prasīt prasījās pēc jauniem izaicinājumiem, tāpēc šopavasar stāvot Romas maratona trasē kā atbalsta „komandai” radās ķecerīga doma – varbūt varu noskriet pusmaratonu? Lai pasākums nebūtu sasteigts un pārgalvīgs, par sava pirmā pusmaratona distanci parunājoties ar Andri izvēlējos Stokholmas pusmaratonu, kurš notiek rudenī, septembrī. Nu ko, atlika sameklēt ceļabiedrus, padomdevēju kā trenēties, drosmei jau pieteikt dalību (lai nevarētu pārdomāt) un sākt gatavoties.

Uz Stokholmas pusmaratonu no mūsu kluba, braucām trīs – es, Ģirts un Evita. Ģirts jau pavasarī mūs pieteica pusmaratonam (lai nepārdomātu), nopirka lidmašīnas biļetes (68 LVL). Ielidojām Stokholmā jau piektdienas pusdienlaikā, ar AirBaltic. Varētu teikt, ka arī bijām „slimo reiss”. Man sāp „dažas” vēdera muskuļu saites, Ģirtam un Evitai dažādas, nopietnas traumas, Evitai pat ārsti ieteica neskriet. Taču mūs tik viegli nesalauzt, un kā nekā mums ar Evitu pirmā pusīte un visu vasaru esam gatavojušās. Ko gan vēl var vēlēties?! Stokholma – gaidi mūs!
Brauciens izvērtās pārsteigumiem bagāts. Izkāpjot lidostā, sabruka ilūzijas par silto, patīkami rudenīgo laiku. Lija lietus, pūta auksts rudenīgs vējš. Tāpēc pirmā doma bija iegādāties kārtīgus rudens zābakus....ko vēlāk arī izdarīju. Pēc ielidošanas ar busu (99 kronas ~ ap 8,50 Ls) devāmies līdz Stokholmas centram. Ir par agru, lai dotos uz hoteli un arī pilsētas apskatei vēl neesam gatavi, tāpēc tūlīt devāmies uz EXPO, lai varētu izņemt numurus un jau noskaņoties skrējienam. Saņemam numurus, darbinieki mierina, ka rītdien laiks skriešanai būšot labs (lietus nelīšot). No EXPO šeit nav nekā īpaša - ir tikai divas, trīs teltis, un tas arī viss. Esam vīlušies, tomēr tas mums garastāvokli nespēja sabojāt, pat uzlaboja.
Tālāk devāmies uz viesnīcu, kura atradās turpat, apmēram kilometru no starta vietas, 500 metrus no iepirkšanās ielām, kilometru no centrālās stacijas. Vieta ideāla, viss ar „roku” aizsniedzams, ir gan mikroviļņu krāsns, ūdenskanna, laba cena (divas naktis 40 LVL). Varam ieteikt, tikai jāsazinās ar Ģirtu. Noliekam mantas un devāmies meklēt iepirkšanās ielas un pārtikas veikalu. Staigājam un baudām Stokholmu. Meklējam pārtikas veikalu, jo ir jāiepērk gan putras, gan augļi, gan uzkodas svinībām pēc pusmaratona. Piektdienas vakars paiet runājot (atkal par skriešanu) un pētot pusmaratona trasi.
Pirmā pusmaratona sacensību rīts pienāca ar nelielu uztraukumu. Andra zvans no Latvijas mūs uzmodina jau 8 no rīta. No rīta tradicionāli tiek „iestūķēta” auzu pārslu biezputra un kāds banāns. Starts ir tikai 16.30, tādēļ lielākā daļa dienas jāpavada viesnīcā gulšņājot. Ap 12 vēl nelielas pusdienas, aizejam pēc bulciņām. Viss rit pēc plāna. Ieklausāmies Ģirta pēdējos norādījumos, kas un kā jādara. Esam gatavi un dodamies uz starta vietu. Pa ceļam vēl domāju, vai viss ir paņemts, vai neko nenokavēsim, vai… Bet viss bija kārtībā, nekas nebija aizmirsts, neko nenokavējām, vēl pat paspējām apmeklēt labierīcības pirms doties uz startu.
Pusmaratona starta vieta ir pie Karaļa pils (Royal Palace), arī finišs. Ļaužu ka biezs.... Spīd saulīte un laika apstākļi ir perfekti skriešanai (+17 grādi). Pirmie uz starta 16.00 tiek aicināti A grupas skrējēji, kas dosies pusmaratona distancē. Tie, kas vēl gaida startu savās grupās (mēs bijām G grupā – 16.30), un līdzjutēji izkārtojas gar ielas malu, un visiem kopā skaitot no 10-9-8....1 skrējēji ar ovācijām un mūziku tiek pavadīti distancē. Gaidām savu startu. Tieši tāpat tiek dots starts arī mums un dodamies ceļā. Bijām sarunājuši skriet visi kopā, bet Evita pēc pāris 100 metriem nedaudz atpalika rādot ar roku, lai negaidām (trauma lika sevi manīt), bet turpinām skriet. Jau pirmajos piecos kilometros ir dzirdināšanas punkts un tualetes. Visu lauku sekoju Ģirta norādījumiem, kura trases mala „jāieņem”, kas un kā labāk. Nopriecājos, ka esmu noskrējusi jau 5 km pa 0.26.32 .

        

Hmm .....jau 10 km (0.54.50), viss rit kaut kā viegli un ātri. Jau 15 km (1.21.42). Ģirts skrien treniņa režīmā traumu dēļ, padod man ūdeni un ik pa 5 km mani bildē un viņa teikums, ka tagad jau skrienam uz „mājām” liek man smaidīt. Visu laiku domājam un satraucamies par Evitu – nezin kā viņai iet, kā viņa jūtas. Atbalsts trasē bija labs, lai neteiktu pat lielisks - vairākas bundzinieku „brigādes”, rokgrupas, zviedru tauta ar „plaukstām”, dzeršanas punktos gan ūdens, gan kaut kāds cits dzēriens, trases pēdējos kilometros dalīja mazas šokolādes tāfelītes un pat kaut ko līdzīgu cukura gabaliņiem.... Jau 20. kilometrs (1.50.04) un atceroties sava treniņu padomdevēja vārdus „lai kā jūties, bet finišā jāieskrien skaisti” lika man uzņemt ātrāku soli un sprintā, ar asarām acīs šķērsot finiša līniju. Šis bija man pirmais pusmaratons. Pat gribu vēl kādu tādu pašu kādreiz noskriet. Jā, šis bija mans pirmais noskrietais pusmaratons sacensībās un es to paveicu pa 1:55:44 (cipars skaists). Protams, pasaules rekords šajā distancē ir gandrīz divas reizes ātrāks skrējiens, bet es skrienu sava prieka pēc un tas viss nemazina manu milzīgo prieku par savu varēšanu un pieveikto distanci. Pati priecīga, lepna un nedaudz sagurusi. Medaļa kaklā un smaids pa visu seju. Ar Ģirtu meklējam Evitu un esam laimīgi, ka Evita ir finišējusi un godam pieveikusi savu pirmo pusmaratonu (2.07.56) spītējot ārstu ieteikumiem un cīnoties ar sevi.

         

Es jutos lieliski par noskrieto, jo mans klusībā nospraustais mērķis pieveikt pirmo pusmaratonu zem 2 stundām izpildīts par visiem 100 procentiem. Kopā ar mani bija atbalstoši un izpalīdzīgi cilvēki, es jutos tā, ka esmu tieši tur, kur man jābūt un kur vēlos būt. Sajūtas – neaprakstāmas. Es jutos kā no jauna piedzimusi, un pasaule man apkārt bija tik skaista. Esmu sajūsmā par savu pirmo pusmaratonu. Esmu sajūsmā par skriešanu, un esmu ārkārtīgi priecīga, ka atklāju to no jauna. Finišējot vēl katram tiek iedots maisiņš, kurā ir banāns, COCA COLA bundžiņa, recovery dzēriens, rozīnes, rieksti, šokolādes un ūdens. Un patīkamākais pēc skrējiena, ka Tevi uzrunā kāds latviski un saka, ka esot no Talsiem un arī patīk skriet. Super, letiņi rullē! Izņemam mantas un jau pirmie zvani un īsziņas no Latvijas ar apsveikumiem. Paldies Jums mīļie par atbalstu!!!!!

Bija iemesls nelielām vakara svinībām ar sarkanvīnu. Daudz runājām, runājām un runājām.... Svētdien no rīta uztaisījām nelielu šopingu....un uz mājām ar medaļu kaklā!

Stokholmas pusmaratons ir labs, pa īstam labs (dalības maksa pusmaratonā 60 euro). Atbalsts trasē superīgs, jo pat skrienot cauri vienam tunelim kāds spēlēja flautu un man acīs saskrēja asaras, vai tiešām spēlē par godu mums. Kārtība perfekta, dzirdināšanas punkti ļoti labi (7 punkti). Trase gan ar daudziem kāpumiem, ar to jārēķinās, bet segums līdzens. EXPO gan štruntīgs. Ja jautāsiet, vai brauktu vēlreiz, teiktu, ka jā.

Kur būs nākamais skrējiens un vai būs? Vēl nezinu.......