Gribu pastāstīt par tēmu, par kuru runā "visi" skrējēji - par PULSU. Daudzi min vārdus aerobs, anaerobs, pienskābes, bet tā īsti neviens par to nezin, jo domāju visā Latvijā būs kādi 10 spečuki, kuriem tiešām būtu „tiesības” par šo tēmu runāt. Manus spriedelējumus arī lūdzu neuztvert kā dogmu, bet gan jau kāda daļa patiesības tur būs, kaut pēc tā gadījuma Tallinas maratonā, ka puisis no mūsu kluba brokastīs uzēda rolton tipa makaronus, izdzēra divas bundžas dinamīta un pāris cigaretes, un pēc tā zem trīs stundām izskrēja maratonu, vispār vairs ne par ko negribas spriedelēt, jo viss ir tādā pieņēmuma formā, bet šoreiz aizmirstam „Tallinas gadījumu” un parunājam.

Nu jau vairāk kā pus gadu strādāju Olimpiskajā Centrā "Ventspils", un darbs ir ļoti daudz, ar 12 stundām dienā nepietiek, tad skrienu daudz mazāk un mazāk aizrautīgi, bet gribu skriet pareizi, pēc teorijas. Sāku interesēties par skriešanu pulsa zonās. Un izrādās viss ir pavisam vienkārši – lai sagatavotos noteiktām sacensībām, ir jāizdara noteikts darbs (stundās vai kilometros, tas atkarīgs no trenera) noteiktos pulsa sliekšņos (zonās), un tā veidojās kā piramīda, zemākajā pulsā vairāk, un tā līdz pašai augšai – anaerobajam slieksnim. Lai to sāktu darīt, mums jānosaka savs slieksnis, kurš katram ir individuāls, kaut laikam ap 70% sportistu tas ir līdzīgs. Latvijā laikam ir divas vietas, kur iespējams noteikt šos sliekšņus un uzzināt daudz jauna par sevi. Par vietām – LOV jeb Latvijas Olimpiskā vienība Mežaparkā, cena virs 60 Ls un mums visiem zināma Sporta Laboratorija Juglā, mūsu kluba biedriem 20% atlaide visiem pakalpojumiem. Tā kā Piedzīvojumu Parka pusmaratona laikā parunājos ar Sporta Laboratorijas meitenēm, tad nolēmu braukt pie viņām. Agrāk viņām esot bijis tikai ritenis, bet nu ir arī skriešanas celiņš, un līdz ar to viss kā nākas.

Procedūra diezgan interesanta – uzliek masku, pie ķermeņa sasprauž vadus, vadi, protams, pie datora un sāk skriet. Skrējiens kopā ilgst 30 minūtes, un ik pēc laika tiek palielināts ātrums, līdz sasniedzot maksimālo ātrumu 17km/h, ir ko skriet.

Pēc tam duša un tad daktere izstāsta ko tad dators rāda.

Nu ko tad man parādīja: no pulsa miera stāvokli līdz 126 man ir pirmais līmenis (citiem varētu būt 140), aiz 126 man iestājās aerobais slieksnis. Ja runā par tauku sadedzināšanu, tad tas viss vislabāk notiek man līdz 126, bet tauki sāk degt tikai pēc 40 minūtēm, pirms tam tiek sadedzināti muskuļos esošie ogļhidrāti. Tātad visi iesildīšanos, atsildīšanos un atjaunošanās skrējieni līdz 126.

Tad pirmā jauktā zona – no 126 līdz 150, šeit organisms izmanto skābekli un ogļhidrātus, nedaudz jau rodas pienskābes*. Šīs zonas beigās beidzās „veselības” skriešana.

Otrā jauktā zona, no 150 līdz 159, pie 160 sitieniem anaerobais maiņas slieksnis. Šeit rodas pienskābes koncentrācija muskuļos pavisam liela, sākt vilkt muskuļus, laika jautājums, cik jūs varēsiet izturēt skriet šajā slieksnī, bet domājam, ka tas ilgi nebūs!

160 līdz 180 sitieniem minūtē, anaerobā laktāta zona – šeit jau vairs skābeklis nepiedalās enerģijas ražošanā, viss notiek uz pēdējo ogļhidrātu rēķina, pienskābe rodas ļoti strauji, runā, ka šajā slieksnī var izturēt 4-8 minūtes, ar 7 līdz 9 sekunžu sprintu beigās!

*kas ir pienskābe – vienkāršā valodā tā ir inde, taču tā mums neļauj nomirt no pārslodzes!

Sporta Laboratorijā man izstāstīja vēl daudzas lietas, ka es neritmiski elpojot patērēju daudz enerģijas, ka esmu pēdējos 3-4 mēnešus pārstrādājies, un līdz ar to slikti atjaunojos, ka vienā sirds kambarī kaut kas nav ideāli – izmēģiniet paši, būs interesanti. Jautāju Sporta Laboratorijai, vai viņas nav gatavas atbraukt uz Ventspili ar savu iekārtu, atbildēja, ja 10 gribētāji būtu, tad varētu mēģināt.

Vēl par pulsu no rītos un vakaros: Mums skrējējiem, un ne tikai, vajadzētu mērīt pulsu:
1.No rīta gultā, guļus (man 53);
2.Pēc 1 minūtes no rīta stāvus (man 61);
3.Un vakarā, kad esat atkal guļus gultā (man 57);
Iekavās ieliku savus rādītājus kaut kādā datumā, taču tie būtu jāraksta katru dienu, un tad būtu šiem rādītājiem jēga gan jums, gan jūsu treneriem. Piemēram, pirmais rīta pulss norāda, kā es esmu gulējis un atļaunojies JAUNAI dienai, un daudz parāda par manām spējām šajā dienā, jo zemāks jo labāk. Otrais rādījums nedrīkst pārsniegt 20 sitienu no pirmā, jo lielāka atšķirība, jo sliktāk atjaunojies. Trešais, vakarā rādījums ir dienas treniņa un darba dienas iedarbība. Šiem trīs rādītājiem ir jāskatās dinamika, ja iet uz leju, tad ir labi, ja uz augšu, tad nav tik labi!

Un nu es vairs neskrienu pēc ātrumiem, bet pēc pulsiem – man patīk, vai būs labāk - nezinu!

Andris, sāku mazliet attiet pēc trakajiem vasaras darbiem!

*Tekstā izmantoti arī skriešanas trenera Jura Beļinska skaidrojumi par skriešanu pulsa zonās.