Tieši nedēļu pēc lieliski aizvadītā Ventspils piedzīvojumu parka pusmaratona, Igaunijas vasaras galvaspilsētā Pērnavā 22.jūnijā jau trešo gadu pēc kārtas notika Uzvaras dienas maratons. Skrējējiem bija iespēja izvēlēties vienu no distancēm – 42 km vai 21 km. Padomāts bija arī par mazajiem sportistiem, kuri pirms galvenā starta varēja skriet apļus pilsētas skvērā.Šis skriešanas pasākums nosaukts par Uzvaras dienas maratonu, tāpēc īsi mēģināšu paskaidrot tā rīkošanas ideju. Pie viena gribu „aizlāpīt” caurumus savās zināšanās, jo kad mūsu mazajā Latvijas skrējēju kompānijā kopīgi mēģinājām restaurēt vēsturiskos notikumus, nekas prātīgs nesanāca.

Kamēr ceļoju pa kaimiņvalsti un skrēju gar Pērnavas upi, manā dzimtajā pilsētā Cēsīs ar bruņoto spēku parādi, ko pieņēma Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti un augstas amatpersonas, atzīmēja Cēsu kauju atceres dienas 95.gadskārtu. Kāds šeit sakars ar Pērnavas maratonu? - Abi šie pasākumi bija veltīti 1918.-1920. gada Neatkarības cīņās kritušajiem varoņiem. Šo vēsturisko notikumu – Latvijas un Igaunijas brīvības cīņas, manuprāt, nemaz nevar vienkārši izskaidrot. Iespējams, ka tādēļ arī mums tas tik viegli nepadevās. Politiskā situācija toreiz bija ļoti sarežģīta, jo faktiski Latvijas un Igaunijas valstis bija ierautas lielvaru spēlē – Anglijas, Krievijas, Vācijas, ASV rēķinos. Arī paši latvieši bija sašķelti trīs dažādās politiskās grupās – Kārļa Ulmaņa, Andrieva Niedras un Pētera Stučkas atbalstītājos. 1919.gada sākumā formālā vara piederēja Ulmaņa valdībai, bet faktiski zemi pārvaldīja Sarkanā armija un vācu ģenerāļa Golca karaspēks, kurā ietilpa Dzelzs divīzija un vācbaltu landesvērs. Vācieši gribēja sagrābt varu Baltijā, bet Pagaidu valdība K.Ulmaņa vadība jau 1919.gada februārī bija vienojusies ar Igaunijas valdību par militāro palīdzību. Igaunijas armija bija militāri un finansiāli atbalstīta no Anglijas puses un sekmīgi cīnoties pret boļševikiem, neapstājās Igaunijas teritorijā, bet turpināja karadabību arī Latvijā. Tā 1919.gada februārī Igaunijā Jorģa Zemitāna vadībā veidoja Ziemeļlatvijas brigādi, kura pakļāvās igauņu operatīvai vadībai. Protams, ka arī igauņi bija ieinteresēti vācu karaspēka sakaušanā. 1919.gada 6.jūnijā sākās karadarbība, kas pazīstamas kā Cēsu kaujas. Kauju lūzuma punkts bija 22.jūnijs, kad ar igauņu un latviešu kopīgu uzbrukumu ienaidnieks tika sakauts un 23.jūnijā atstāja Cēsis. Cēsu kaujās igauņi zaudēja 110 karavīrus, bet latvieši – 44. Šī kopīgā uzvara radīja pamatu neatkarīgu valstu izveidei.

Igaunijā 23.jūnijs ir svētku diena – Varoņu diena par godu uzvarai Cēsu kaujās. Mūsu valstī 22.jūnijs ir atceres diena – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena). Tā bija svinamā diena no 1921.gada līdz 1934.gada 15.maijam, bet diskusijas par „īsto” brīvības cīnītāju dienu joprojām Latvijā tiek turpinātas.

Pieļauju, ka daudziem lietas būtība bija skaidra jau sen, kā arī to, ka daudzi tāpat kā es pavirši „pārskrējuši” faktiem pāri. Vienlaikus aizdomājos arī par varonību un pašuzupurēšanos, ar kādu karavīri cīnījās. Karavīru vidū bija arī jaunie puikas no skolnieku rotas – gan cēsinieki, gan valmierieši. Pēc nesen veiktā socioloģiskā pētījuma, 2/3 no aptaujātiem valsti aizstāvēt nedotos, bet „notītos”... Brīvība, brīvība... Citas vērtības?

Tagad gan par pašu maratonu! Kopā finišēja 134 maratonisti un 197 pusmaratonisti. Piedalījās nūjotāji un gājēji, pieveicot 21 km distanci, kā arī palīdzēja 160 brīvprātīgie.
Galvenais starts – maratonam, tika dots plkst. 13.30 no Tori sv. Jura Luterāņu baznīcas, kura atrodas apmēram 30 kilometrus no Pērnavas. Šo baznīcu sauc arī par Igaunijas Kareivju piemiņas baznīcu. Šeit rīko svinīgus pasākumus saistībā ar Igaunijas vēstures notikumiem, zvērestus nodod igauņu policisti un militārpersonas. Plkst. 12.00 iededza piemiņas uguni. Svinīgo startu, plīvojot Igaunijas karogiem un degot lāpām, redzēju filmā aiznākošajā dienā, jo pusmaratona starta šāviens pēc 1 stundas un 45 minūtēm atskanēja Paikusē – kādus padsmit kilometrus no Pērnavas un 21 km no Tori.

Nokļūšana līdz starta vietām bija organizēta ar autobusiem no Pērnavas, numurus izsniedza startā. Manējais – kolm kolm iks (331) bija numurs kā numurs ar iebūvēto čipiņu. Kā vēlāk izrādījās finišā – veiksmīgs. Kā jau nopratāt, Paikusē bija izdevība sagaidīt ātrākos maratonistus un steigties viņiem pakaļ. Daži no viņiem bija ļoti ātri. Piemēram, mūsu slavenais skrējējs Valdis Ņilovs. Knapi paspējām viņu ieraudzīt, kur nu vēl domāt par noķeršanu. Valdis bija pārliecinošs līderis 21 km atzīmē un „atrāvies” par vairāk nekā 3 minūtem no nākamā skrējēja. Ar skaļiem aplausiem pusmaratonisti uzmundrināja maratonistus, tāpēc ātri vien pienāca laiks pašiem doties trasē – pāri Pērnavas upes tiltiņam Paikusē, pa jauku meža ceļu un smilšu stigu līdz pirmajam atspirdzinājumu - atbalsta punktam.

Atspirdzinājumu galdiņi bija klāti, ievērojot labākās igauņu sporta virtuves tradīcijas. Netrūka sporta dzērienu, ūdens, banānu, rozīņu, arbūzu, skābu gurķu un maizīšu! Protams, ka neizpalika bez ļoti draudzīgi noskaņotiem līdzjutējiem un jautras fona mūzikas dažādām gamēm. No meža ārā, pilsētā iekšā! Tāds treiliņš pa ietvēm, celiņiem ar dažādu segumu...Skrējēji nopietni noskaņojušies un bija jūtams sacensību gars. Igaunijas vasaras galvaspilsēta ar vasarīgiem laika apstākļiem nelutināja. Par laimi lietus programmā nebija paredzēts un laiks skriešanai bija gandrīz ideāli piemēots. Pagājušā gadā esot bijis divreiz karstāks – plus 32! Skrienot gar Pērnavas upes krastu, nācas pacīnīties ar vējiņu. Atzīstos, ka nedaudz padevos, kaut gan ventspilniekiem tas tāds nieka vējelis vien būtu bijis...

Maršruts bija interesants. Manā galvā krietni paplašinājās Pērnavas iedomātās robežas no RIMI superveikala un Statoil, uz daudz lielāku mērogu. Bija iespēja izskriet ne tikai cauri vēsturiskajiem Tallinas vārtiem, pilsētas parkiem, jahtkluba teritorijai, bet arī Pērnavas galvenās gājēju ielas galā pretī Hotel Parnu finišēt. Finišā medaļa, ievērta igauņu karoga krāsu lentītē, labs noskaņojums, pazīstamas sejas un siltas pusdienas.

Igauņi bija skaitliskā pārākumā, tomēr latvieši nepadevās! Par to liecina rezultāti - maratona distancē 1.vietu ar laiku 2:41:06 izcīnija Valdis Ņilovs, bet pusmaratonā 1.vieta Gunāram Ķeģim – 1:17:38.3. Valdim pat izdevās sarunāt (pacīnīties) ar organizatoriem, ka viņš drīkst paturēt finiša lenti savā īpašumā.

Man pašai arī tika pārsteigums un prieks – igaunisks puķu pušķis, Kalev putna piens konfekšu izskatā, maza spilgta praktiska dāvaniņa un 1.vieta savā vecuma grupā. Ups!!! Ļoti mīļi! Paldies sacensību rīkotajiem – Pērnavas pilsētas pašvaldībai un skriešanas klubam 2 silda (latviski -2 tilti, sīkāk adresē www.2silda.ee - nākošais skriešanas pasākums 6.-7.septembrī – Juri Jaansoni 2 tiltu skrējiens).

Nobeigumā par to, kas palika neizdarīts Pērnavā. Varu godīgi visiem atzīties, ka mani kaitina princips „atbraukt-noskriet-aizbraukt”. Manā skatījumā pasākums ir 100% izdevies, ja fizkultūra un kultūra ir kopā, roku rokā. Šī iemesla dēļ sastādīju sev nelielu plāniņu (varbūt noder arī jums), ko apskatīt Pērnavā nākamreiz:

1) aiziet līdz jūrai un pataustīt ūdeni Pērnavas jūras līcī;
2) mierīgi pastaigāt pa gājēju ielu pilsētas centrā (Ruutli iela);
3) ejot caur parkiem „trāpīt” Tallinas vārtos, kuri celti 17.gs. zviedru laikos un bijuši Pērnavas-Tallinas pasta ceļa sākumpunkts;
4) apskatīt Laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju. Līdz 31.augustam iespējams „ievērtēt” gadskārtejo kailo sieviešu un vīriešu izstādi, kura notiek jau 21.reizi;

5) 2006.gada uzcelta jauna koncertzāle – kā tur izskatās&izklausās? Endla teātris...

Ir kur izvērsties! Kūrorti un SPA – tā jau ir atsevišķa tēma... Starp citu, brīvdienās automašīnu novietošana Pērnavā ir bez maksas!

Paldies līdzbraucējiem par sportisko kompāniju un olimpisko iedvesmu– Ingai Z., Aigaram R., Gunāram Ķ., Dainim K. !

To visu Jums uzrakstīja Ingrīda no Cēsīm.

P.S. Attiecība uz Brīvības cīņām un Cēsu kauju vietām, tuvākais skrējiens, kur distances laikā var paskriet pa šī vēsturiskā notikuma vietām, ir Cēsu Ultra treils 2.augustā. Pati gan neskriešu, bet izmēģināšu kā ir būt brīvprātīgajam palīgam. Gaidīšu Jūs Kārļu punktā – apmēram 60.kilometrā (ja viss notiks pēc plāna). Sarunāts?:)

P.P.S. Piedodiet, bet ilustrācijas nozagtas.. igauņiem...