Jau otro reizi piesakoties maratonam, ideja bija spontāna ,kā saka, ''šeit un tagad'. Atšķirībā starp pirmo maratonu Valmierā 2010.gadā un šī gada 26.oktobra Frankfurtē, bija tāda, ka bija pienācīgi sagatavojies tam, ja neskaita to, ka nedēļu pirms maratona saķēru muguras traumu. Nedēļu pirms brauciena faktiski, bija tik vien kā pāris treniņus izskrējis. Sacensību rīts vienkārši lielisks, ap +16 - +18 grādiem gaisa temperatūra, vējš praktiski nav, vien pāris metrus sekundē, ne vairāk. Ideāli laika apstākļi lai skrietu ar baudu. Ejot iesildīties, līdz pat pēdējam brīdim nebija ne domas, ne uztraukums par to, ka priekšā stāv maratona distance, pierasts jau pie pusītēm, tā kā apziņa vien palika pusīšu līmenī, tādā veidā neradot lieku stresu. Varbūt savā ziņā nostrādāja tas, ka vēl skrēja maratonu Liene un Uvis, kuriem tas bija pirmais maratons un vairāk domāju par viņiem, kā viņiem veiksies.

 Atskanot starta šāvienam (ja tāds bija, neatceros) sapratu, ka viss ir pa īstam, ka priekšā ir tie 42,195.km un ne mazāk, bet ka jau minēju, laiks bija tik fantastisks, ka tas deva papildus pozitīvu enerģiju skrienot, pirmos kilometrus skrējām, līkumojām pa pilsētas centru. Skrējēju pūlis iespaidīgs vairāki tūkstoši pirmajā plūsmā, skatītāji, atbalstītāji arī tūkstošiem, tai skaitā Agnese un Aleksis ar brāli. No tādām emocijām vien kājas pašas skrēja uz priekšu, kilometri ripoja viens pēc otra nemanot. Centos ķert arī pilsētas lieliskos skatus. Pirmā puse no maratona aizritēja, nemanot, visu laiku kas jauns kur acis piesiet, jo trase nebija vairākos apļos bet vienā lielā aplī,trase perfekta bez īpašiem pacēlumiem un kritumiem, kas varētu bremzēt skrējiena tempu.
Tuvojoties noskrietiem 30 kilometriem, jau sajutu, ka sāk bremzēties un tik raiti vairs neskrienas, pirmajā pusītē mazliet izšāvu pa ātru nedaudz, taču pārāk daudz par to neuztraucos, jo mans mērķis ir palīst zem 3 stundām. Spēka vēl gana, tik kājas pasmagas paliek, ko izjutu visvairāk pie pēdējiem sešiem atlikušajiem kilometriem. Taču mērķim pamazām tuvojos. Ieskrienot hallē, kurā bija finišs, sajūtas bija neaprakstāmas, mūzika, līdzjutēju atbalsts! Finišs! To es atkal izdarīju! Plāns izpildīts ar rezultātu 2:49:45!

Pēc šī maratona nolēmu, ka vismaz reizi gadā vajadzētu noskriet šo 42,195.km distanci.

Paldies, trenerim Aigaram Matisonam, kas ieguldīja arī savu darbu treniņu plāna sagatavošanā.