Tere hommikust!!! Labrīt (igauniski)! Sveicieni no Rakveres! Nu labi, labi – pajokoju. Sen jau mājās un citās pasaules malās pabūts, tomēr brīžos, kad novembra vējš šūpo pusplikus koka zarus, domas ievirpuļo siltos vasaras vakaros.Tāds jauks, skriešanas svētkiem piemērots vakariņš izrādījās šā gada 16.augusts, kad kopā ar mūsu kluba lielmeistariem – Ludmilu, Mārci, Grīnvaldu Gunču un Dunalkas gubernatoru Daini, bija iespēja kārtējo reizi viesoties Igaunijas ziemeļu pilsētā Rakverē. Tur jau ceturto gadu notika Eesti õõjooks – nakts skrējiens. Īstenais „kūdītājs” , kurš galvā bija ieņēmis šo virzienu, bija Dainis. Iespējams, viņam mieru nedeva manas un Ingas Z. pozitīvās atsauksmes par iepriekšējā gada pusmaratonu un par laimi – vilšanās sajūta izpalika.

Mārcis veikli aizvizina līdz Rakverei. Pagūstam iekārtoties viņa atrastajā mītnē – Mõedaku sporta bāzē netālu no pilsētas un bez liekas steigas saņemt „starta komplektu” – numuru, sarkanu krekliņu ar uzrakstu „Eesti õõjooks” un vēl šādus tādus labumus. Salīdzinot ar pagājušo gadu, dažas dāvaniņas bija sadalītas, ievērojot dzimumu principu. Proti, vīriešiem - no Billy Boy „nakts” kolekcijas, bet sievietēm - no Oriflame krājumiem.

Rakveres centrālais pilsētas laukums iekārtots skriešanas sporta stilā. Turpat sacensību galvenā sponsora Adidas teltī mani uzrunā vieglas dzeltenas čībiņas, sakot – „Ņem mani līdzi un tūlīt velc kājās, nenožēlosi!!!”. Daru tā, kā iesaka nedarīt – bez ieskraidelēšanas apauju kājas un esmu gatava tūlīt pat skriet pusmaratonu. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu - šis bija gadījums, ka ne visus ieteikumus vienmēr vajag ņemt vērā. Sportiskā izklaide beidzās bez miesas bojājumiem.

Visi dodamies iesildīties un izklīstam Rakveres ielās. Nolemju, ka iesildīšanos var apvienot ar mazu ekskursiju pa pilsētu, pie viena nolūkojot trofeju – kādu simpātisku, ne pārāk cieši piestiprinātu igauņu afišu kādā ne pārāk atklātā teritorijā. Aizraujoša iesildīšanās, jo pagūstu apskatīt un nofotografēt tādus Rakveres objektus kā Policijas muzeju, F.R.Kreicvalda („Kalevipoega” – igauņu nacionālā eposa autora (a la mums „Lāčplēsis”) pieminekli, teātri, naktsklubu

Mjauu... Nemanot esmu aizskrējusi līdz kalniņam, kura galā pilns spēka dižojas slavenais Rakveres simbols taura izskatā. Bronzā kaltais milzenis sver 10 tonnas, ir 8 metrus garš un 6,5 metrus augsts. Rakvere pirmo reizi rakstos minēta 1226.gadā kā Tarvanpea (taura galva) – šeit arī saistība ar buļļa dievināšanu. Uztipinu augšā un ieraugu vācu ordeņa laikā celto viduslaiku pili visā mūslaiku krāšņumā. Tornī plīvo liels, liels Õõjooks karogs – melns ar baltiem burtiem!

Ai, ai, ai – tā taču var nokavēt startu, sprintiņš un esmu atpakaļ. Visi jau saposušies un startam gatavi, Dainis pat nodomājis, ka esmu apmaldījusies un sācis nedaudz nervozēt.

„Melnacainie zirņi” vai kā angliski viņus sauc „Black Eyed Peas” skandē dziesmu „I Got a Feeling” that tonight gonna be a good night..., vai latviskojot – sola, ka šis vakars būs izdevies un „let’s live it up, I got my money, let’s speed it up” https://www.youtube.com/watch?v=Nlk7ZJAd5Sc Īsāk sakot – nav ko bremzēt, jāpriecājas!!!

Un tad, tuvojoties starta koridoram, ieraugu kaut ko TĀĀDU, kam mans prāts iepriekš nespēja noticēt. Mājas lapā biju lasījusi, ka piedalīties varēs tikai tie, kuriem mugurā oficiālais sarkanais T-krekls un priekšā numurs. Lai gan izlasīju šo teikumu vismaz piecas reizes, nodomāju, ka tas nevar būt ...Tik disciplinārs pavērsiens bez demokrātijas piegaršas! Visi skrējēji sarkanā! Izņemot tos, kas ir no elites grupas un stāv pirmajās rindās un dažus ārzemniekus. Ļoti interesanta sajūta būt autsaideram. Kaut kā neērti sākumā... Par laimi tumsas iestāšanās šo sajūtu izkliedē , bet pēc tam jau ir vienalga.

Starta šāviens pusmaratonam norīb sestdienas vakarā plkst. 21.30. Pirms tam skrējēji un skatītāji tiek iepriecināti ar grandiozu salūtu virs krēslainās pilsētas un Igaunijas premjera Tāvi Reivasa uzrunu no lielā ekrāna. Igauņu premjers, kurš pirms gada noskrējis arī šo pusmaratonu, novēl visiem veiksmi un enjoy the run! Galvenajai distancei – pusmaratonam, dalībnieku limits – 1500, bet turpat uz pēdām cieši mīņājās 10 km skrējēji, lai arī pēc 5 minūtēm dotos trasē. Vēl pēc 5 minūtem startēt var arī tie, kuriem laika kontrole nav svarīga, tai skaita arī nūjotāji un gājēji.

Iespiešanās starta koridorā prasa nelielu nekaunību, jo starta šāviens jau noblīkšķējis, bet vēl nervozi jāmīņajas pie ieejas vārtiņiem (nesarkanajā tērpā). Arī Ludmila nopūlējusies ar aiztikšanu līdz pusmaratona koridora beigu līnijai. Drūzmēšanās izlīdzinās pēc kādiem 5 km, skrienas viegli, turklāt trase zināma. Arī atbalstītāji tikpat (ja pat ne vairāk) dedzīgi kā pagājušā gadā. Netrūkst ne repa, čigānu, ne citu melodiju... Tumšs kā jau nakts pusmaratonā. Tikai vēlāk aptvēru, ka jūnijā (2013.gadā) un augustā nav vienāda gaišuma vakari. Lai skrējējiem atvieglotu nakts dzīvi, pie dažām mājām uz ielas izliktas sveces. Palīdz orientēties un drošāk spert soli! Romantiska skriešana sveču gaismā arī gar kapiem.

Tā kā trasi atceros no pagājušā gada, tad jau zinu, kurā vietā jāparādās izgaismotajai pilij (šoreiz ne sveču gaismā). Lai arī mans temps nedaudz nokrītas, skats ir tā vērts. Pacilājošā garastāvoklī atliek vien turpināt un finišēt, uzdziedot kaut ko no Enrikes Iglesias repertuāra – piemēram, There Goes My Baby uuhūūhū https://www.youtube.com/watch?v=Do2yf5JoJaA Ūhuhū Baby comes back to me.

Komanda jau priekšā - visi smaidīgi un apmierināti ar dzīvi, rokās lieli sponsora Selver maisi ar proviantu un igauņu labumiem. Šoreiz pārāk ilgi uz mani arī nebija jāgaida. Pašai prieks par savu kaut nedaudz laboto pagājušā gada trases rekordu un to, ka izdevās noskriet par kādām 15 minūtēm ātrāk nekā pirms nedēļas siltajā Kuldīgā. Visiem labi rezultāti! Ludmilai 1.vieta vecuma grupā. Žēl tikai, ka apbalvo tikai sešus pašus ātrākos skrējienā.

Atturīgi elegants medālis sudrabainās mēness gaismas krāsā, ievērts sarkanā lentīte, iepriecina skrējēju sirdis. Ar to kaklā var doties uz mājām, āfterpārtiju vai aqua spa... un domāt, kā dzīvot (skriet) tālāk...

Jā! Kuldīga vai Rakvere 2015.gada 15.augustā? Hamletam to nejautāšu, bet Gūglī maps „vēsi” aprēķina šādus attālumus – no Cēsīm līdz Rakverei 295 km 4 h 21 min, no Cēsīm līdz Kuldīgai 244 km 3 h 19 min. Bet - kā Mārcis teica – no Liepājas līdz Rakverei gandrīz tikpat tālu kā no Liepājas līdz Varšavai. Viss atkarīgs no punkta, kurā atrodies pats... un ne tikai.

„Vajag atgriezties tur, kur esi bijis čempions!” – tā Jeļena Prokopčuka teica šogad pēc Ņujorkas maratona. Bet ko lai saku es, kura Kuldīgā kopā ar mācību olimpiāžu uzvarētājiem no nometnes „Alfa” tālajos 80.gados zaga burkānus godīgu pilsoņu mazdārziņos ar sveci rokā?

Ingrīda Gr. no Cēsīm

Informācija par Rakveres nakts skrējienu:
www.eestimaraton.ee
www.rakverelinnus.ee