Šī nebūs intervija no sērijas Kāpēc un kā mēs skrienam!!! Šis nebūs stāsts par Ingrīdas un Daiņa skriešanas sākumu, noskrietajiem pusmaratoniem un maratoniem, izvirzītiem skriešanas mērķiem…… Tā ir pirmssvētku parunāšanās „neformālā gaisotnē” ar diviem foršiem, interesantiem kluba aktīvistiem, šī gada NIKE KLUBA REITINGA uzvarētajiem jeb jaunā titula „cietie rieksti” ieguvējiem Daini, kuram papildus ir tik daudz titulu kā nevienam un Ingrīdu – meiteni no Cēsīm.

Kā tu sevi raksturotu vienā teikumā?
Ingrīda: Man nekad nav miera un galvā rosās 101 doma.
Dainis: Esmu citreiz labs, citreiz slikts cilvēks. Vairāk cenšos būt labs.

Ar kuru īpašību visvairāk neesi apmierināts?
Ingrīda: Ar neizlēmību un vilcināšanos. Tas sevī ļoti kaitina.
Dainis:………….

Kuru personību Tu apbrīno?
Ingrīda: Nav vienas konkrētas personības. Iedvesmojos no ļoti daudziem cilvēkiem. Jebkurā personībā var atrast kaut ko jauku.
Dainis: Lenss Ārmstrongs.

Būtiskākā lieta, ko dzīve Tev iemācījusi?
Ingrīda: Nevajag iespringt! Ja prot atbrīvoties un tvert lietas un notikumus viegli, tad viss sanāk.
Dainis: Daudz nav ko čīkstēt, jāiet uz priekšu. No sava tēva iemācījos, ka jāstrādā un nedrīkst čīkstēt.

Kad pēdējo reizi raudāji? Kāpēc?
Ingrīda: Pavisam nesen. Bija žēl sevis. Tas bija par darbu...
Dainis: Par Zolitūdes ugunsdzēsējiem, kaut gan viņus nepazinu.

Kādu talantu cilvēkos visvairāk apskaud?
Ingrīda: Skaudība nav laba īpašība. Tā atņem pašam enerģiju un turklāt vēl bojā aknas Nopietni. Bet, ja jautājums būtu, ko es apbrīnoju citos cilvēkos, tad atbildētu – uzņēmību.
Dainis :……….

Trīs lietas, kuras paņemtu līdz uz neapdzīvotu salu?
Ingrīda: Šveices nazīti, papīru un labu vīnu.
Dainis: Sevi, botas un drēbes.

Labākā atpūta ir...
Ingrīda: Darīt to, ko gribas darīt.
Dainis: Jūrmalā pasauļoties un aiziet uz kino.

Sapņu vieta, kur Tu gribētu dzīvot?
Ingrīda: Ne Amerika, ne Indija, ne Antarktīda. Tikai un vienīgi Latvija.
Dainis: Latvija (smagi nopūšas), bet labāk dienvidi un siltās zemes, kur saule visu gadu – kaut kur pie Vidusjūras.

Par ko esi gatavs atdot visu savu naudu?
Ingrīda: Par labām grāmatām un sporta ekipējumu.
Dainis: Ja kāds labs cilvēks man būtu palīdzējis un viņam būtu vajadzīga palīdzība kritiskā situācijā – operācija vai kaut kas tāds, tad palīdzētu.

Kādas īpašības otrā cilvēkā Tu vērtē visaugstāk?
Ingrīda: Godīgumu. Labāk visu pateikt kā ir, nevis stāstīt garas un neticamas pasakas. Nevajag lieki tērēt enerģiju.
Dainis: Lai būtu labsirdīgs, laipns un godīgs.

Vai tici mīlestībai no pirmā acu uzmetiena?
Ingrīda: Jā! Tur kaut kas ir! Mani pat nevajag pārliecināt
Dainis: Gan jā, gan nē.

Tavā izpratnē laime IR....
Ingrīda: Būt saskaņā ar sevi. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu – to jau visi zina, bet dažreiz aizmirst mīlēt sevi. Man ir tāds blociņš (pēc draudzenes ieteikuma), kurā ierakstu kaut ko labu par sevi. Piemēram, ieraksts Nr.44 – „Paldies Dieviņam par to, ka man labas domas galvā , laba veselība un labi cilvēki visapkārt! Pateicībā!”.
Dainis: Tad, kad noskrienu garu gabalu sacensībās, tad esmu laimīgs.

Kas Tu vēlētos būt, ja varētu būt jebkas?
Ingrīda: Gribu būt es pati. Man ar sevi joprojām ir interesanti.
Dainis: Profesionāls distanču slēpotājs.

Pastāsti smieklīgāko anekdoti, ko Tu atceries?
Ingrīda: Vīrs ļoti jautrā un nestabilā stāvoklī atgriežas mājās. Ienāk pa durvīm un pēc brīža no koridora atskan šausmīgs troksnis.
Sieva sauc no guļamistabas – Kas notika???
Vīrs – Jaka nokrita.
Sieva – Kāpēc tik skaļi?
Vīrs – Nepaspēju novilkt!
Dainis: Ja drīkst pa olām stāstīt ,tad ..
Viens vīrelis iekāpj tramvajā un abās rokās vistu olas.
Viņš sauc –Palaidiet apsēsties, man ir vistu olas!
Kāds pasažieris – Dodiet vietu invalīdam, viņam ir vistu olas.

Interviju sagatavoja Ilze V un paldies „cietajiem riekstiem” par atbildēm un uz tikšanos 2015.gada sezonā!