Savulaik viens no Latvijas skrējējiem Modris Ābrams iepazīstināja mūs ar Polijas skrējieniem, bet Artūrs Gordejevs nolēmis „iekarot” Krieviju un šajā nedēļas nogalē (21.02.2015.) piedalījās
skrējienā ‘’Ice Onego’’ 2015 Petrozavodskā. Atšķirībā no citiem skrējieniem tas notiek uz sasaluša ezera un dalībniekiem tiek piedāvātas 5, 10 un 21 km distances. Artūrs izvēlējās 21,095 km distanci un finišēja ar rezultātu: 2:09:11. Pilnos sacensību rezultātus varat meklēt šeit: http://25km.ru/zabeg

 Artūrs sazinājās ar mums un viņa komentārs no Krievijas:

„Sveiciens visiem Maratona Kluba biedriem!
Tiešām skriešanas sezona nekad nebeidzas un lūk par to ir stāsts.
Šoreiz es esmu devies uz Krievijas ziemeļiem, kur bija paredzēts, ka būs kaut cik vēsāks laiks, bet tomēr šoreiz nē, pēdējās dienas bija samēra silts.
Mans pirmais ziemas pusmaratons Krievijā, Petrozavodskā ‘’Ice Onego’’ 2015. tātad 21 km pa sasalušu ezeru, izklausās labi vai ne? Ir!! Skan runa no organizatoriem un mēs visi uz starta līnijas nepacietībā gaidām, kad sāksies ... aizrit runa, īss mirklis un aiziet, skrējiens ir sācies, pirmajos metros cenšos izvairīties no ūdens, lai nesaslapinātu kājas, pēc metriem 30 saprotu, ka tas ir neiespējami, jo viss ezers praktiski ir noklāts ar ūdeni..10-15 cm.. 200 metri un mani jaunie Salomon Speed Cross 3 ir slapji līdz pēdējai vīlei.. Drošības apsv ērumu dēļ uztaisija 5km apli, 2, 5 km vienā virzienā un tikpat atpakaļ...Daudzās vietās plaisas un ūdens viņas padara vēl labāk saskatāmas. Skrienot atpakaļ, vējš sejā, protams, sakožam zobus un aiziet ... pirmais aplis, otrais aplis, smaidi cilvēku sejās pazūd. Katram cīniņš ar sevi. Satieku pazīstamos un uzsmaidu, uzbļauju, kaut gan pašam neiet viegli. Pirms starta jau satiku draugu no St. Peterburgas, pirmo reizi redzējāmies Elbrus World Race 2014. gadā un šeit tāda spontāna tikšanās, skrējām kopā, šķiet ka otrais aplis bija un skrienot sekoja kritiens uz muguras, rokas tiek laicīgi noliktas un ir, neliela pelde ledainajā ūdenī. Vienīgais zudums, saplēsti cimdi un nedaudz slapjas drēbes, Dmitrijs saka, aiziet, laižam, nedrīkst apstāties auksti būs. Apzinos to … ceļos un laižam tālāk ... viņam skrējās vieglāk, jo bija naglenes līdzi, turēju līdz cik varēju. Neatceros kurš km bija, bet sekoja otrs kritiens mazliet veiksmīgāks un bez lielām traumām. Ap 10 km brīžiem sajūta un domas, vai pirksti apavos vispār ir jūtami, jau ap stundu ledainajā ūdenī.. mēģinu pakustināt. Laikam ir, manīsim pēc tam. Principā daudziem bija Salomon apavi, tāpēc ka reti kurš gaidīja, kad būs tādi laika apstākļi, trešais aplis aiziet jau kāds 12 – 13 km, lūkojos uz biksēm jā, apsalušas. Stilīgi vai ne? 3šā apļa beigas, apzinos vēl 5 km pa ledaino ūdeni un viss šis garais skrējiens būs galā..pagrieziens un 2.5 km līdz beigām, jūtu augšējie muskuļi vienkārši atsakās strādāt vienā brīdī, būtu tas no ledainā ūdens, iespējams, ka visticamāk, sakožam zobus un neatslābstam, līdz galam, līdz galam, pēdejie metri jau un cilvēki dod pieci, par paveikto. Skrējiens cauri arkai un Ir, Ir, Ir. „Я сделал это!”. Dāmas un vīri apsveic, sniedz apskāvienus. Finišēju uzreiz aiz Jurija no Sankt Pēterburgas, kopīga zupas ēšana ar slapjām kājām finišā, smaids, emocijas, sarunas un atziņas par notiekošo. Viss skrējiens aiz muguras, bet ballīte un pārējais turpinās! Sausas drēbes un krievu borščs pēc finiša ar krievu kungiem, tieši tas, kas bija vajadzīgs."

Paldies kungiem par atblastu, kompāniju un pavadīto laiku.

Artūrs Gordejevs