Biju nedaudz noguris, un spontāni pieņēmu lēmumu paņemt 10 dienas atvaļinājumu, un otrais spontānais jautājums, ko darīt, un galvenais ar ko. Apzvanu skrējējus, varbūt kāds uz nometni brauc, jā, brauc, tikai nesakrīt laiki, tad varētu 3kg uzēst kāda dienvidu kūrortā, bet tā īsti negribas, un trešais aizbraukt ar auto tepat paskriet, pasmelties idejas 6.Piedzīvojumu Parka pusmaratonam, savākt punktus reitingam, atslēgt galvu no ikdienas rūpēm. Tā kā man nepatīk stūrēt, bija jāatrod „šoferis” un ceļabiedrs, kuram tas patīk, kurš 10 dienas nekristu uz nerviem, kurš arī varētu tikt pie desmit dienu atvaļinājuma, un tāds atradās - vecais labais čoms Ivars K, kurš ikdienas darbā ir tirgotājs, patīk braukt ar auto, un daudz lasa Bībeli un var pastāstīt par īsto Dievu – Ivars būs īstais ceļa biedrs 3000km braucienam.

Maršruts tiek sastādīts pielāgojoties poļu skriešanas kalendāram, un tad vēlreiz visiem vēlos pateikt, ka šogad skriešu pa vieglo (čillītī), trenējos 2 reizes nedēļā, tādēļ par rezultātiem nerunāsim. Pēc 7 gadu skriešanas, kad esmu izlaidis bez attaisnojuma 2 vai trīs treniņus, esmu noguris no trenēšanos 5-7 reizes nedēļā, protams, galvenais noguruma iemesls ir ka rezultāti, nerunājot ka neaug, tie krītas, pusmaratonā no 1st 25 min uz 1st 33min, un neko nevaru ar sevi padarīt, tad kā sacīju – šogad tikai priekam un „neresnumam”.

Tā kā man pašam nepatīk lasīt gari raksti, tad šoreiz mēģināšu 10 dienas pa īso, nu cik nu īsi varēs. Izbraucam 10.aprīļa vakarā, un jau pēc 1000km un kādām 15 stundām esam Polijas dienvidu pilsētā Rzeszow (izrunā Žešuf), Zešufā svētdien pusmaratons ap 2000 dalībnieku, pilsētas izmērs kā puse Rīgas, tas pēc sajūtām, un starts un finišs „tirdzniecības centrā”, trase divi apļi pa 10km, ar ieskriešanu tirdzniecības centrā. Laika apstākļi ap +20c, pēc Latvija +5c jūtamies lieliski, startā skaita meitene, liekās no vietējā aerobikas klubs, vada iesildīšanos, liekās kādas 30 minūtes, viņa to dara tik aizrautīgi, ka arī pieslēdzos milzīgajam poļu pulkam.

*kopā ar aerobikas meiteni locos

Starts pa kluso, bez lielgabala šāviena, un aiziet, te gribās pateikt, ka 10km aplis izvijās caur visām pilsētas skaistākajām vietām, ieskaitot vecpilsētu, gar upes malu ar simts makšķerniekiem, apgriešanās tirdzniecības centrā „sētā” un otrs aplis. Vecpilsētā daudz atbalstītāju, bet profesionāls atbalsts trasē nav nemaz, ir labas prēmijas uzvarētājiem, tādēļ ir kenijieši un kenijietes, puiši vinnē ap 1st un 2minūtēm, meitenes ap 1st un 17minūtēm. Finišēju, protams, lielā poļu medaļa, krekliņš, banāni, ūdens, kārtīga zupa, duša. Samaksāju par dalību 24 eur, ja būtu reģistrējies ātrāk, tad ap 15 eur varētu būt.

Tad ar Ivaru izlemjam atpūsties un patrenēties Ungārijā pie Balatona ezera, bet pa ceļam vienu dienu pavadot Slovākijas Košicē, kalnu pavadībā, visapkārt pa ceļu kalni, brīnišķīgi skati, ausis krīt ciet. Košice lieliska pilsēta, lielisks ēdiens vecpilsētā, vēl aizvien pāri +20c, jūtamies lieliski. Nākošajā rīta dodamies uz Balatona ezeru caur Budapeštu, jau +27c, zvanām uz mājām, tur lietus un +5c, paldies Dievam par šo laiku!
Balatonā esam ieradušies laikam vienu mēnesi pa ātri, tūristu pavisam maz, daudz kas vēl slēgts, bet skrienam un baudām lielisko Ungārijas virtuvi.

*gulaša zupa garšo lieliski

Te varbūt neliels stāsts par Ivaru – šis nolemj pievienoties rīta treniņam, saku ka skriešu 8km, šis saka ka kādus 6km varētu arī noskriet, esot vēderiņš uzēsts, kaut skrējis neesot no armijas laikiem, un armijā viņš bija sen – jau varat iedomājies, kas notika, (tie kuri lasīja Zanes stāstu), Ivars 14 minūtēs pieveica 2km, un viņa stāvoklis bija tuvu „letālam”, protams, nedaudz pārspīlēju, bet tas bija jautri. Ivars noskrēja vēl divus treniņus, un ir apņēmības pilns tos turpināt Ventspilī.

Virzāmies atpakaļ uz Poliju, nolemjam vēl iebraukt Budapeštā tā saucamajos terminālajos baseinos … nu skarbi, ieeja 15 eur, viss nolaist, viss nosūbējis, atlupis, ja pie manis Ventspils „baseinos” tā būtu, es jau vairs tur nestrādātu. Bet tūristi simtiem, gan jauni, gan veci, gan ļoti veci, pirtis briesmīgas, ūdeņi smird (varbūt tās ārstnieciskās vielas), bet ne tikai smird, bet arī duļķaini netīri, otro reizi es tur nebrauktu. Tad tiek piedāvāta masāža, jau 1500km nosēdējies mašīnā, piekrītu, 30 minūtes 30 eur … nu bija labi, tādu nebiju baudījis ne pie Ventspils masētājiem, ne pie Krievijas izlases masieriem, to var pamēģināt.

Nedēļa pagājusi, piektdienas vakarā jābūt atpakaļ Polijā, Krakovā, kur Krakovas maratona ietvaros, piektdienas vakarā notiks 10km nakts skrējiens, maksāju 12 eur, ierodos starta vietā, vēl gaišs, bet tikko satumst, tiek ieslēgti disko tipa prožektori, palaisti dūmi startā, visa trase novilkta ar lentām, mūzika, emocijas, starts pl.20.30, viens aplis 10km, skrējiens cauri visai vecpilsētai, tur pilns ar tūristiem, protams, ļoti daudz pamatīgā reibonī, bet tie arī kārtīgie atbalstītāji, finišā atkal medaļa, krekliņš, sporta dzērieni.

*bilde nav tik efektīva, bet bija iespaidīgi, "spalvas gaisā"

Par Krakovu ir tā, tajā pilsētā mīl skriet, un ja kāds aprīļa vidū grib skriet maratonu, noteikti varētu Krakovu ieteikt, jo tur jūt to organizatorisko līmeni. Krakovā guļam uz kuģa – hoteļa, lieliska kvalitāte, tikai „koijkas” pa īstu, laikam domātas cilvēkiem 1m60cm, bet pārējais tiešam izcili.

No rīta ceļamies un 90km līdz Katovicei, kur 10km skrējiens kaut kāda vīra piemiņai, kuru „sarkanie” nošāvuši 1939.gadā, un šeit starts Katovicē, un finišs citā pilsētā, bet te cits pārsteigums, tikai +3c.

*ļoti auksti pēc +27c

Dalības maksa 7eur, un nav krekla, man nav nemaz līdz drēbes tik aukstam laikam, bet ir jau labi, dalībnieki ap 1400, aizskrienam līdz otrai pilsētai, tur kārtīgas poļu desas ar sinepēm kečupu un maizes, karsta un salda poļu tēja, un autobusi ar caurvēju, kuri plāno mūs vest atpakaļ uz starta vieta, nu baigi nosalu, liekās ka pat nāk slimība virsū. Nākošais skrējiens Lodžā.

No Katovices līdz Lodžai ir 193km, un tur kārtējais maratons vai 10km skrējiens, un jāpaspēj līdz 18.00, kad beidzās reģistrācija, un tā kā jūtos slikti pēc nosalšanas, nolemju skriet 10km. Ivars pēc trakas braukšanas Lodžas arēnā Atlas mani nogādā jau 16.00, jā, salīdzinoši labs expo, par dalību 10km samaksāju 20eur, tāpēc ka pēdējā brīdī, krekls ir, pilns maisiņš ar interesantiem sīkumiem, domāju Lodžā arī ir labs maratons, vienā dienā ar Krakovu, kas atrodas tikai 190km attālumā.

Možamies Lodžā, atkal +3c, labi ka nav vēja, vakar iedzēru nedaudz kandžas, jo nosalums kaulos bija vēl aizvien. Starts jau pl.9.00, Ivars mani aizved līdz startam … jā, Lodžā skriešana arī ir šovs, jo ļoti liela konkurence, viss lieliski noorganizēts, un finišs paredzēts jau manis pieminētājā arēnā Atlas, nododu mantas, līdz startam 1,2km caur mežiņu. Starta smuki izsauc elites skrējējus, dāmas, elites maratonistes laiž ātrāk, kādas 15min, nu kā NY, pēc tam palaiž invalīdus ratiņos, bet nebija kā mūsu Juris, visi ar parastajiem ratiem un tikai kādi 10, un tad maratons un 10km starts kopā, bet katrs savā joslā. Kā sacīju, skrēju 10km, kas bija labs, bija skolēnu atbalsts trasē, tā kā skolēnu konkurss, tie sagatavojuši priekšnesumus un atbalsta punktus, bija tiešām labi skriet, izņemot +3c, un finišs arēnā bija lielisks, nesalīdzināt ar Frankfurtes maratonu, te bija gaismas, lielais ekrāns, skaņa, ļoti liels atbalsts no malas, vienkārši super!

Tad braucam 140km uz Varšavu, Ivars nav bijis Varšavas centrā … un liekās ka pašlaik nebūs, lai nu cik ātri es tos trīs 10niekus skrēju, man nav spēka!

Sausais atlikums – esmu patīkami noguris un izvēdinājis galvu no darba jautājumiem, un tas ir daudz!

Un paldies Modrim Ābramam, kurš mums ierādīja Polijas virzienu skriešanā.

Andris