Cik gadu vecumā tu sāki piedalīties skrējienos?

Sāku skriet sacensībās divos gados. Gadu es nezinu kurā. Tā! Tagad man ir 8, tad tas bija 2009., nē, 2010.gadā. (P.S. 1.Ventspils PPPusmaratonā bērnu skrējienā)

-Vai zini, ka tagad Latvijā daudzām mazām meitenēm patīk skriet?

Nē, es nezināju. Es domāju, ka vairāk zēniem patīk skriet.

-Vai vēlies ar viņām sacensties? Vai tev patīk ar viņām sacensties?

Vēlos un patīk. Skrienot vienmēr domās vēlos būt pirmā. Bet ne vienmēr tā sanāk, esmu arī raudājusi par zemāku vietu.

-Vai savā klasē tu esi ātrākā?

Nē, jo viens mans klasesbiedrs, kurš ir bijis futbolists, skrien par mani ātrāk. Ā, no meitenēm? No meitenēm gan esmu visātrākā. Pat 2.b klasē runā, ka neviens mani nevar apdzīt. (P.S. Anna mācās 2.a klasē)

-Pastāsti par saviem sasniegumiem. Vai par tiem zina arī tavi draugi?

Pārsvarā bērnu skrējienos man ir 1. 2. un 3.vietas, ir arī kāda 4.vieta. Es domāju, ka man ir labi sasniegumi. Daži mani draugi zina, ka es ātri un labi skrienu, zina arī par labajām vietām. Daži zina tikai, ka es vienkārši skrienu. Arī vairākas manas skolotājas to zina, jo daudzreiz man ir jāsaka, ka es nevarēšu kaut kur tikt, ka man ir jābrauc skriet. Un pēc tam viņas dažreiz arī apjautājas, kā gāja? Es esmu noskrējusi arī vairākus 5km skrējienus sacensībās. Tie man pat labāk patīk skriet, nekā bērnu skrējienus. Ā, un vienreiz es pat mammu apdzinu.

-Kāda ir tava dienas kārtība? Cik daudz laika velti skriešanai?

No rīta ceļos pirms septiņiem. Pirmais - eju uz skolu. Pēc skolas pirmdienās, trešdienās un piektdienās man ir arī mūzikas skola – klavieres, šajās pat dienās pēc mūzikas skolas eju arī vēl dziedāt ansamblī “Ķipari”. 2x nedēļā man ir arī BK karsējmeitenes. Mājās esmu ap septiņiem ... vakarā nevis no rīta (smejas). Tad man vēl ir jāmācās...jāmācās...jāmācās...arī klavieres jāspēlē. Gulēt eju vēlu. Skrienu es sestdienās vai svētdienās, ja nav kaut kādas uzstāšanās ar ansambli, kori vai “karsējām”, vai konkursi, vai arī, ja ar ģimeni neesam kaut kur aizbraukuši. Vasarā es pagaidām domāju skriet 3x nedēļā. Pagaidām, ja?! (Anna sāk dziedāt: “Vēl viss ir priekšā, vēl mēs esam jauni...”) Pagājušā vasarā es skrēju kopā ar māsu, ne jau sacensībās, bet tāpatās , jā, man ir arī māsa un brālis. Gāju ar mammu un tēti pie Aigara skriet. (P.S. MK koptreniņi).

-Kam tu dotu priekšroku - tusiņam kopā ar draudzenēm, vai tomēr skriešanai?

(Anna man saka: ‘’Tu jau zini, ko es atbildēšu!’’ Es pie sevis domāju par draudzenēm. Bet nē, viņa atbild savādāk. Man pārsteigums.) Skriešanai. Jo skriešana ir mans hobijs vai var teikt arī, ka skriešana ir man dziļi sirdī. Skaisti pateicu?

-Kā tu domā, vai skriesi arī tad, kad būsi izaugusi liela?

Es ceru, ka jā!

-Tu esi piedalījusies daudzos skrējienos, kurš patika vislabāk? Varbūt kāds skrējiens nepatika?

Vislabāk man patīk Stirnu buki, jo tur ir jāskrien pa mežu un kalniņiem, un arī skrējieni Jūrmalā, jo tur ir jāskrien pa smiltīm un tas ir grūtāk. (Interesanti) Nepatika man visi tie skrējieni, kur es kritu. Vienā skrējienā vispār traki sasitos – ceļi, elkoņi, plaukstas, vēders bija nobrāzti. Vēl man nepatīk, ka dažreiz ar zēniem kopā ir jāskrien, jo viņi startā ļoti grūstās.

-Tava ģimene ir tavi atbalstītāji. Kādus padomus viņi parasti tev dod?

Kā elpot pareizi, kā sākumā skriet, kā beigās. Viņi mani pirms starta parasti mēģina nomierināt, sakot, ka viss būs kārtībā. Pēc finiša pirmie vārdi, ko viņi saka ir “malacis”, tētis parasti mani paņem “opā”.

-Vai tavā ģimenē visi skrien?

Visi, izņemot brāli. Brālis remontē māju.

- Kas ir tavs mīļākais kārums?

Es nezinu ... Actimel ... ā, es zinu – Milkas cepumi – tādas zvaigznītes.

- Ko tu gribētu sasniegt skriešanā?

Visu to labāko. Bet tad ir daudz jātrenējas.

2016.gadā Anna, zem MARATONA KLUBA komandas noskrēja 28 sacensības, brīnies (ielādē) ŠEIT

 

Intervēja  Sandra, bildēja un pierakstīja mamma Ilze (iekavās mammas komentāri).