…atcelti skrējieni un pasākumi, ir laiks pārlūkot saimniecību, jeb atmiņas, kas glīti sarindotas krāsainos blociņos, pauž notikumus ar skrējējiem tepat Latvijā un mazliet aiz tās. Viss sākās kādā jaukā dienā, kad Maratona klubā iepazītā draudzene Ingrīda Greivule uzdāvināja grāmatiņu kā putnu ar baltiem spārniem, kurā rakstīt. Iesākumā teksti bija īsi un konkrēti ar notikumu uzskaitījumu, vēlāk tie kļuva aizvien garāki un izteiksmīgāki ar detaļu sīku izklāstījumu. Un tad jau rakstīšana vairs nebija apturama, pierakstītie blociņi krājās.

Izrādās, ka 2014.gadā, dienu pirms Siguldas kalnu maratona ir bijis tik smieklīgs noskaņojums, ka skrējēji tā smējās, ka sienas trīc. Un kā lai nesmejas, ja, vēloties pārbaudīt masu un uzkāpjot uz svariem, bultiņa uzlec uz sadaļas “Labāk to nezināt!”. Rīts Siguldā atausa diezgan dzestrs, skrējējiem jāizvēlas, ar kuru no cepurēm skriet. Protams, ka starta vieta ir tā, kurā satiekas draugi un sāncenši un iepriecina cits citu ar dāvanām. Toreiz bija tāds noskaņojums, kad Ingrīdai, Ingai un man patika nočiept skriešanas pasākuma afišas un dāvināt tās citiem. Šoreiz Inga ar sajūsmā piesarkušiem vaigiem uzdāvina čiepto afišu Ingrīdai. Zagšana sasniedza kulmināciju, kad Iekšlietu struktūras darbinieks bija nozadzis afišu par diskotēku Dunalkā. Kas par uzdrīkstēšanos! Pusmaratonu karali  mēs iesaucām par saldo Daini, jo katrā tikšanās reizē viņš meitenēm dāvināja medus spainīti.

Šajā gadā pirmo reizi notiek skrējiens “Patriots”, kurā uzvar portugāļu skrējējs.Mūsu Valdis Ņilovs ir otrajā vietā, bet Dainis Žuburs – ceturtais. Kopā ar Ingrīdu un Daini mums ir tradīcija skrējienus apvienot ar kultūras pasākumiem. Šoreiz pašā laikā ir “Staro Rīga”. Naksnīgās vecpilsētas mazās ieliņas ir īpaši romantiskas un noslēpumainas ar laternām, kafejnīcām, krodziņiem, smaržām. Nenogurdināmie ceļotāji klejo pa Rīgu, it kā nebūtu pieveikuši 22km.

2015.gada 21.februārī mūsu ceļi ved uz Jūrmalu, kur norisināsies ziemas sporta svētki. Sākotnēji bija plānotas slēpošanas sacīkstes, bet sniega nav, tādēļ būs skriešana gar jūras krastu. Izrādās, ka Andris Valerts šodien ir diezgan apķērīgs, jo viņš apskauj satiktās kluba meitenes un izdala jaunās biedru kartes. Pēc skrējiena  ar nepacietību tiek gaidīta apbalvošana. Un – jā! 10 kilometru distancē Ingai Ziediņai 2.vieta, Ingrīdai Greivulei – 3.vieta savās vecuma grupās. Bet Maratona klubam komandu vērtējumā 2.vieta! Visi priecīgi salec uz goda pjedestāla un  saņem balvas.

2015.gadā aprit 5 gadi skriešanas seriālam “Skrien Latvija”. 6.aprīlī tiekamies Rēzeknē. Ir otro Lieldienu rīts un mēs jau priecājamies, ka satiksim draugus. Ceļš ir diezgan garš un Ingrīda, kā vēsturniece mums pastāsta teiku, kā radusies Latgale. Dievs uzdevis velnam to izveidot, un velns to darīdams, briesmīgi ārdījies. Kad Dievs ieraudzījis rezultātu, tad licis velnam pārtaisīt, bet šim nenāca ne prātā paklausīt. Tuvojoties Rēzeknei patiešām var redzēt- ceļš kļūst līkumaināks un kalns paslēpjas aiz kalna, pa labi un pa kreisi vēl daži jauki kalniņi. Rēzeknē satiekam savējos- no Maratona kluba, seko sasveicināšanās un sirsnīgi apskāvieni. Ingrīda atvedusi Ludmilai paciņu un liek par to dziedāt dziesmu. Un Ludmila dzied arī. Kad visi devušies distancē, līdzjutēji vēro notikumus. Kad garām paskrien līderu pulciņš, ir sajūta, ka vieglā tempā aizbrauc mašīnas. Rēzekne ir tā pilsēta, kur katrai sievietei finišā pasniedz sārtu rozi. Kultūras pasākumā apmeklējam Ančupānu kalnu un nospriežam, ka te laba vieta braukšanai ar kamaniņām.

Šķiet, ka pavisam nesen, bet izrādās, ka pasen – 12.aprīlī Garkalnē norisinājās Stirnubuka skrējiens. Te katrs var izvēlēties savam vecumam un spējām atbilstošu distanci. Susurs, Vāvere, Zaķis, Stirnubuks un Lūsis. Starta vieta ir tādā kā bļodā –ielejā starp diviem kalniem. Arī reģistrēšanās vieta ielejā un tur garum gara dalībnieku rinda. Šeit visus pārsteidz lietutiņš, kurš sākumā ir mīlīgs, bet vēlāk pāraug varenā lietū. Kad distanci pieveikuši mazie Susuriņi, šķiet, ka viņi izgaiņājuši mākoņus un saulīti izvilkuši aiz stariņiem no padebešiem. Iepazīstam Cūkmenu, kurš liek nodot zvērestu, ka nemēslosim ne mežā, ne mājās, ne kur citur.

26.aprīlī atkal visi tiekamies Biķerniekos. Kādas skaistas somas ar Maratona kluba logo un dalībnieku vārdiem sarūpējis Andris Valerts! Tiešām liels prieks par skaisto un funkcionālo priekšmetu! Izrādās, ka Ingrīdai šodien svētki, jo viņa pieveiks savu 50.pusmaratonu.

 Vandra ir pilsēta, kuru iecienījuši Latvijas skrējēji un 2.maijā dodamies turp. Mums patīk skrējiena organizācija, skaistās medaļas. Pusmaratona distancē uzvar veiklais Guntis Grīnvalds un dāvanā saņem rullī satītu paklāju. Bet Dainis Žuburs, pieveicis savu distanci, steidz palīgā to pieveikt  Ingrīdai, ar krūtīm aizturot vēju. Maratona distancē mums ir savs varonis- uzvarētājs Valdis Ņilovs. Viņam finišā pasniedz lauru vainagu. Pēc skrējiena visi cienājamies ar gardo soļanku, ko sarūpējuši igauņu pavāri. Guntis un Mārcis pie galda izklaidē pusdienotājus un visiem ir tik jautri, ka no smiekliem zupa šļakstās laukā no karotēm. Pirms došanās mājup,  aplūkojam Tori pagastu un Pērnavas upes krastus. Latvijā, aiz Matīšiem, nogriežamies pa lauku ceļu un aplūkojam rakstniekam Aleksandram Grīnam veltīto piemiņas akmeni.

23.maijā ir īsts ziedonis un skrējiens apkārt Liepai. Šeit Ingrīda izcīna uzvaru. Bet mums kopā brīnišķīga ekspedīcija pa Liepas ķieģeļu fabriku. Ķieģeļi gan skaisti-oranži, sārti, šokolādes brūni, krējumaini dzelteni. Tālāk ceļš ved uz Līču – Laņģu klintīm. Te ir tāda sajūta, it kā vēl nesen būtu staigājuši dinozauri.

30.maijā mūs gaida Abavas Stirnubuks. Turp braucot vērojam, kā mainās ainavas novados, cik īpatnēji ir pieturu un apdzīvotu vietu nosaukumi. Abavas senlejā dalībnieku daudz un zeme norīb, kad visi dodas ceļā. Ak, kādi te kalni! Augšup, lejup. Un visi skrien. Šodien priecājamies par Ingu Ziediņu, jo viņa izcīna 3.vietu. Šī ir tā reize, kad nevaram sagaidīt finišā Ingrīdu. Viņa izvēlējusies Lūša distanci un aizvien vēl nav redzama. Sākam jau nervozēt. Beidzot! Ingrīda bezgala nogurusi nāk un Sandra viņai skrien pretī ar biezputras šķīvi, lai skrējēja var atgūt spēkus.

21.jūnijā skrējējus sagaida Ventspils. Kurzeme iepriecina ar košām magonēm ceļmalās, gluži kā Nīcas un Bārtas brunčos. Starta vietā nerimstoši un  čakli rosās Ilze un Andris Valerti. Pasta pārtijā tiek gaidīti dalībnieki un lūkots, lai nevienam nekā netrūkst. Skrējiena rītā starts tiek dots ar lielgabala šāvienu, kuram automašīnas atbild ar signalizācijas skaņām. Trasē skrējējus atbalsta dejotāji, pūtēju orķestris un vietējie iedzīvotāji ar vieglu miglas dušiņu, lai veldzētu no karstuma. Vakarā visus gaida ballīte pludmales akvaparkā. Pie ieejas katrs var izvēlēties dzērienu – alu parastu, alu rozā, alu bez promilēm vai ūdeni. Ir iespējams šļūkt pa kalniņiem un trubām vai sildīties pirtiņā. Galds kā jau pie latviešiem, bagātīgi klāts. Ir konkursi, atrakcijas, dejas. Un torte! Pasakaini zemenīga torte!

Vasaras garākajā dienā, 23.jūnijā skrējiens “Jānis un Jānītis”. Esam atgriezušies no Ventspils, pārvilkuši  drēbes un no jauna pošamies ceļā. Ceļa malās līgotāji lasa pļavu ziedus, vij vainagus, pušķo sevi un automašīnas. Rožu laukumā sastopam gandrīz visus tos pašus skrējējus, ko sastapām Ventspilī. It kā nemaz nebūtu garu ceļu mērojuši! Tā vien šķiet, ka šie ļaudis varētu iztikt bez ēšanas un dzeršanas, bez skriešanas – nē. Skrējēji izbirst kā krelles pa pilsētas mazajām ieliņām un skrien un skrien. Pēc finiša neviens neteica, ka viņam šodien bijis viegli. Tomēr esmu pārliecināta, ka nākamajā vietā, kur norisināsies skrējiens, es atkal viņus satikšu un visi būs mundra možuma pilni, gatavi skriet, sacensties un pieveikt kilometrus.

 

Sandra Kaufmane