…saulīte rotājas pie debesīm,  dienas kļūst garākas, bet svarīgākais darbs, kas mums ikvienam jādara ir “paliec mājās”, pastāstīšu ko darījām, kad katru nedēļas nogali nebijām mājās

23.10.2016. Šo skrējienu mēs atradām Vīlandē, pareizāk sakot, piedaloties Vīlandes skrējienā, ieguvām informāciju par Pērnavu. Un nolēmām – kāpēc gan nē? Dodamies ceļā. Braucam cauri Mazsalacai, tad pierobežas pagastam Ramatai, kurā pēc nostāstiem, redzēti vilki apkārt klīstam, zemnieku aitas plosīdami. Brrr.. Diezgan baisi. Igauņi, kā vienmēr, ir prasmīgi organizatori, un stadionu atrodam bez maldīšanās. Te nu mums acis ieplešas jo plašas. Mūsdienīgs stadions ar zilo segumu un 8 skrejceliņiem pa apli, tribīņu aizmugurē hostelis viesiem. Apskaužam igauņus. Skrējienu uzsāk bērni, pēc tam visi pārējie. Patīkami, ka komentētājs pie finiša nosauc mūsu sportistu vārdus, piebilstot, ka viņi pārstāv Maratona klubu.

12.11.2016. Kamēr daļa no kluba biedriem devušies uz Neatkarības skrējienu Polijā, mēs braucam uz Mangaļu mājām, kur jau trešo reizi norisinās Skrējiens “Patriots” . Šoreiz sasnidzis sniegs un gaisa temperatūra no rīta -6 grādi. Ceļā mūs panāk tumši mākoņi un sniegs kārtīgi virpuļo. Starta vietā sniegs eglēm uzmaucis varenas cepures. Skrējējiem kārtīgi jāuzmanās, lai kājas neķertos aiz koku saknēm, neslīdētu piebradātajā sniegā un paši neiekristu purvainajā slīkšņā. Arī šogad uzvar portugāļu skrējējs Flavio Nunešs. Finišā skrējējus sagaida tasīte ar karstu buljonu, bet lauka virtuvē izvārīta garda bukstiņputra.

04.12.2016.Vandras ziemas pusmaratons. Ir tumšs un ziemīgs rīts. Jābrauc uzmanīgi, jo ledus un sniegs, turklāt  mežainā apvidū mūsu ceļu graciozi šķērso stirnas. Esam laipni gaidīti, jo reģistrācijas mājā visiem klāts brokastu galds – kafija, maize, sviests, siers, tomāti, gurķi. Ir trešā sacensību diena un daži skrējēji jau veiks savu trešo maratonu vai pusmaratonu. Arī mūsu Valdis! Pirmajā dienā viņš ir noskrējis maratonu un ieguvis kausu par 2.vietu, pēc tam viņš ir jauki izdejojies ballītē, bet šodien skries pusmaratonu. Uz starta visi ir apņēmības pilni veikt savu izvēlēto distanci, bet komentētājs paziņo, ka ieradušies negaidīti daudz skrējēju, tādēļ medaļas visiem nepietiks. Pirmie tās saņems pusmaratona un maratona skrējēji, bet 7km un 14km veicējiem tās pagatavos vēlāk. Maratona kluba skrējēji Valdis, Toms, Edgars un Juris  tika pie savām medaļām.

18.12.2016. Noskrien ziemu I posms Siguldā. Ir Ziemas saulgriežu laiks, kad saule tikko uzaususi, drīz jau gatavojas norietēt. Skrējēji pulcējas Laurenčos, jeb FISHER slēpošanas trasē, kurā ar pazemes saldēšanas iekārtām tiek uzturēts sniegs. Smīlā smalks lietus un kājas slīd katra uz savu pusi. Nepieciešami apavi ar kārtīgiem protektoriem. Satiekam kādu skrējēju, kurš  savās botās ieskrūvējis skrūves, jo nevar atļauties pirkt dārgus apavus. Viņa sieva mājās veic priekšlasījumus par lielajiem finansiālajiem tēriņiem skriešanai.  Nu ko – ļoti radoša pieeja! Vērojot skrējējus, ir skaidrs, ka trase pieveikta ne tikai skrienot, bet arī šļūcot uz dibena. Inga Ziediņa iespaidu pilna atgriezusies no Pasaules veterānu čempionāta Austrālijā un jo sparīgi šodien noskrien ziemu.

15.01.2017. Noskrien ziemu II posms Priekuļos. Laika vecis ir pāršķīris kalendāra lapu un Jaunais gads ir atnācis ar jauniem skrējieniem. 340 dalībnieki pulcējas pie Priekuļu tehnikuma un skriešana pamazām kļūst populārāka kā riteņbraukšana un slēpošana. Uz Priekuļiem atbraukuši arī bariņš skrējēju no Ventspils ar Gunti Grīnvaldu priekšgalā. Guntis  vidzemniekiem izdala jaunās Maratona kluba biedru kartes. Sniegotā trase skrējējiem liek kārtīgi pasvīst, kājas slīd uz visām pusēm, kalnā jātiek ne tikai augšā, bet arī no tā lejā .Un daži mūsējie jau paspējuši nomaukties uz acīm.

19.03.2017. Noskrien Ziemu Garkalnē. Jaukā svētdienas rītā skrējēji pulcējas pēdējam ziemas skriešanas posmam. Tie, kuri piedalījušies vismaz trijos posmos, saņem glītas medaļas, zili baltās lentītēs. 10km distancē Gatis Štulbergs finišē otrais, bet garās distances veicējiem priekšā nākošais aplis. Toms dodas trešajā aplī un pavēsta, ka līdz vidum iegāzies ūdenī. Finišējušie sēž ap ugunskuru, sildās, baudot karstu tēju un piekožot pīrādziņu. Skumīgākais šajā ziemā ir tas, ka mūsu uzticamā cīņu biedrene Ingrīda ir devusies darba gaitās uz Apvienoto Karalisti.

25.03.2017. Skrien Latvija I posms Liepājā. Ceļā dodamies laicīgi un  lietus līst un līst līdz pašai Rīgai un arī vēl pēc tam. Koncertzāle “Lielais dzintars” laipni atvēl savas telpas skrējējiem un tā ir laba vieta, kur satikties, izņemt numurus un jauki papļāpāt ar ziemā neredzētiem draugiem. Maratona klubs šajā sezonā startēs ar 3 komandām, to dalībniekiem jauni, skaisti krekli, skrienot  redzami jau pa gabalu. Interesantākais ir tas, ka tieši šonakt notiek pāreja no ziemas uz vasaras laiku un ļoti jāuzmanās, lai nenogulētu startu. Pazīstu kādu cilvēku, kurš tā apjuka, ka gan vakarā pagrieza pulksteni, gan no rīta vēl zvanīja uzziņu dienestam, lai pārliecinātos, ka pareizi pamodies. Tomēr 400 dalībnieki dodas pusmaratona distancē un pat vējš  pierimis, lai netraucētu skrējējiem. 5km un 10km distances veicējiem šodien starts tikai pulksten 13.00, un pilsētas ielas skan, ņirb un rīb zem skrējēju soļiem.

08.04.2017. Skrien Latvija II posms Rēzeknē. Ceļš uz Rēzekni samērā tukšs, tā malās uzziedējušas zilās vizbulītes. Rēzeknē skrējēji numurus un skriešanas čipus laika kontrolei var saņemt koncertzālē GORS. Ilgvars nostalģiski atceras, kādu stresu piedzīvojis, kad par šo mazo štruntiņu atcerējies, tikai stāvot uz starta līnijas. Tad bijis jājož tam pakaļ uz autobusu, bet šoferis nezin kur bijis aizbraucis. Nu šodien čipus īpaši pieskatīsim. Ir snieaini auksts vējš un jāiesildās kārtīgi. Vispirms startē pusmaratonisti, pēc tam īsāko distanču skrējēji. Viņi ir tik daudz, ka dodoties otrajā aplī, rodas apjukums, kur tad nu kuram jāskrien. Mājupceļā aplūkojam Velnakmeni, vēl  iegriežamies aplūkot Cesvaines pili.

15.04.2017. Zilo kalnu Stirnubuks Ogrē. Naktī ir mazliet uzsnidzis, tādēļ no rīta esam priecīgi, ka vēl neesam nomainījuši ziemas riepas. Gaisa temperatūra zem nulles.  Daži asprātīgie pat izdomājuši jaunu ticējumu “Lieldienās ir jāslēpo, lai Ziemassvētkos nekostu odi.” Pirms starta lejup pa kalnu nāk pūtēju orķestris, uzrunu saka Stirnubuka vēstnese Ineta Radeviča. Ogrē Vāveres, Zaķi, Buki un Lūši skries pa Kangaru kalnu grēdām, jeb osiem. Tie ir kūstošo ledāju ietekmē radušās grants un smilšu kalnu grēdas ar izteikti stāvām malām. Stirnubuks pamazām pārņem Latviju, jo šodien te skrien 3,5 tūkstoši. Iespaidīgs ir skats no Zilo kalnu skatu torņa. Te var redzēt ceļu uz Ikšķili, ceļu uz Ogri, Daugavu un mākoņus, gandrīz ar roku aizsniedzamus. Vakars ir klāt ar atpūtu un citiem niekiem, bet jau pavisam drīz mūs atkal sagaida skriešanas prieki.

Sandra Kaufmane