…Latvijas laukos, dārzos un mazdārziņos ļaudis rosās, līkņā, rok, sēj un stāda, cerot uz labu ražu, kamēr skrējēji skrien virtuāli un medaļas saņem pa pastu, tikmēr pirms pāris gadiem…18.02.2018. Noskrien ziemu Priekuļos. Olimpiskās spēles Pjončhanā rit pilnā sparā un Latvija dzīvo olimpiskās medaļas gaidās, klāt jau 3. ziemas skriešanas posms. Šoreiz tiešām ziemīgs, jo eglītēm zaros un galotnēs pūkainas sniega micītes. Ieripojam Priekuļos un Jānis (tas, kurš vienmēr ir visur),  ierāda auto stāvvietu. Startam gatavojas arī bariņš spulgacainu, tumsnēju vīriešu no Spānijas, kuri atrodas dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos Latvijā. Šeit padomāts par līdzjutēju brīvā laika pavadīšanu, ir iekārtota slidotava. Pēc Priekuļu novada domes priekšsēdētājas uzrunas visi dodas trasē. Kad skrējiens pieveikts, ikviens nododot čipu, pretī saņem čeku ar skrējiena rezultātu un izcīnīto vietu. Bet Priekuļu peldbaseins dalībniekiem piedāvā 20% atlaidi apmeklējumam.

18.03.2018. Noskrien ziemu Rīgā, Brīvdabas muzejā. Šoreiz interesanti ir tas, ka skrējiena dalībnieki pie maziem vārtiņiem saņem aproci un dalībnieka numuru, bet šoferiem un līdzjutējiem jāiet pa lielajiem vārtiem un jāpērk ieejas biļete par 2 EUR. Juglas ezers ir aizsalis, arī peļķes klāj ledus, bet muzeja mājiņas ir slēgtas un apmeklētājiem nav pieejamas. Toties olimpisko spēļu tērpā notiekošo vēro izcilais ātrslidotājs Haralds Silovs. Pēc starta šāvien trasē dodas 7km, 21km skrējēji un nūjotāji. Šodien ir arī Lielā diena un tā šeit tiks organizēta kopā ar folkloras grupu “Skandinieki”. Ugunskuri jau kurās, tiem apkārt stāv cilvēki ar tādām kā mazām makšķerītēm rokās. Izrādās, ka tās ir stibas, pie kurām piesietas, sīpolu mizās, putraimos, pārslās un sainīšos satītas olas. Tās šeit katrs var nokrāsot kādas vien vēlas. Jāuzmana tikai, lai ola neiekrīt katliņā, tad to ir grūti izzvejot. Kad Toms finišē, viņš pastāsta, ka trase vietām bijusi ļoti ledaina, viņš 2 reizes nogāzies un sasitis elkoni, un skrienamā jaka nu vienās asinīs. Sāpes remdināt jāiet uz Priedes krogu, lai iebaudītu karstvīnu.

06.04.2018. Skrien Latvija I posms Liepājā. Ar Stirnubuka noslēdzošo posmu pagājušajā gadā šķīrāmies no Liepājas, un šogad SKRIEN LATVIJA I posmā atkal te tiekamies. Ceļā uz vējaino pilsētu visu laiku līst, mazliet snieg. Vējš pluinī kā traks un gribās uzvilkt labi biezu mēteli. Sacensību dienas rīts ataust saulains un trakais pluinītājs vējrāvis arī rimies. Maratona kluba teltis aizņem 2 vietas un koši krāsainās kluba jakas spīd pa gabalu. Dažkārt tu nemaz nepazīsti cilvēku, kam tā mugurā, bet uzsmaidi, jo zini, ka viņš ir savējais. Pirmie savos kilometros aizjož pusmaratona skrējēji, pēc tam 5km un 10km veicēji. Ļoti ātri atpakaļ teltī ir nepārspējamais Arturs Medveds. Lai atjaunotu enerģiju, Ilze ir sarūpējusi cepumus un zefīrus, tēju un kafiju, bet vēlāk viņa ierodas ar prāvu kliņģeri. Esmu novērojusi, ka kliņģeris var būt liels un vēl lielāks, bet tas ļoti ātri pazūd skrējēju vēderos. Ir vēl kāds jaunums. Kluba biedri no Liepājas ir sarūpējuši gaisa zābakus, kuros ievietojot kājas, tās var izmasēt un atpūtināt. Rindas kārtībā visi izmēģina lielisko ierīci.

14.04.2018. Stirnubuks Tērvetē. Ceļa abās malās, sākot jau no lejas, virknējas automašīnas, dalībnieku skaits pāri 4 tūkstošiem. Arī izbraucot no Tērvetes, cik tālu vien skatiens sniedzas, redzami auto. Lauku māju īpašnieki spēkratiem atvēlējuši iebrauktuves savos pagalmos. Starta laiks tiek atlikts par pusstundu, jo no jauna reģistrējušies un tikko atbraukušie skrējēji nepaspēs izņemt numurus. Pirmie šodien skrien Susuri, pēc tam kanikross un tad jau Zaķi, Vāveres, Buki un Lūši. Mežā starp brūnajām lapām, draudzīgos bariņos mirdz zilās vizbulītes. Pasaku mežā darbojas Ragana. Viņas namiņā uz uguns vārās tēja, ar to stiprinās skrējēji. Staigājot pa kalniem un lejām, var sastapt daudzus pasaku varoņus, arī īstu princesi. Lattelecom maratona tēvs Aigars Nords trasē skrējējus cienā ar šampanieti.

29.04.2018. Skrien Latvija II posms Daugavpilī. Pēc skaļā un trauksmainā Stirnubuka Daugavpils šķiet klusa un mierīga. Tie, kuriem pirmajiem jāskrien, nemierīgi mīņājās un iesildās. Tie, kuri vēl gaida startu čalo un apspriežas. Kluba teltī gozējas jaunās sporta somas, tēja, kafija un našķi. 5km distanci šodien pirmie pieveic gan mazas ņipras meitenes, gan lieli ņipri puiši un protams, Arturs Medveds starp līderiem. Uz skatuves visus iepriecina dziedātāji, dejotāji un vingrotāji ar priekšnesumiem.

05.05.2018. Stirnubuks Ogres Zilajos kalnos. Dabā ir atgriezusies zaļā krāsa-dzelteni zaļa, pelēki zaļa, brūni zaļa, oranži zaļa, varbūt pat rozā zaļa. Zied dārzi. Pulcējas skrējēji. Gatis izvēlējies Zaķa distanci, Guntim sirdij tuvāki ir Stirnubuka kilometri, Valdis, Edgars, Andis un Toms ir uzticīgi Lūša distancei, bet Ilze ir uzticīga savai foto kamerai un notikumu iemūžināšanai. Vēlāk distancē Ilze krīt un nobrāž elkoņus. Bet Valdis nākošajā dienā ieplānojis skriet pusmaratonu Aizkrauklē. Tādi ir Maratona kluba skrējēji-stipri, drosmīgi un priecīgi.

09.06.2018. Stirnubuks Piebalgā. Šoreiz būs pirmais Stirnubuka skrējiens, kas sāksies pēcpusdienā un kuram turpinājums sekos nākamajā dienā, tādēļ līdzi ņemam telti, guļammaisu un segu. Nakšņošana paredzēta miljons zvaigžņu viesnīcā –Piebalgas pļavās. Maratona klubu pārstāv kupls skrējēju pulciņš. Kad nu visi skrējieni beigušies, gaidām vakara sarunas pie ugunskura. Sēdot uz siena ķīpām, klausāmies Andri Ronimoisu, ultra garo distanču skrējēju. Puisis, skrienot Sarkandaugavā un Siguldā, ir sagatavojies un pieveicis kalnainās takas Portugālē, Francijā, Madeirā. Nākošais stāstnieks ir Stirnubuka taku ierīkotājs Šoko. Oho! Nu mēs ieraugām neticamas lietas. Gints no vecām motociklu riepām gatavo skrienamkurpes. Ar nazīti. Tajās neiebirst akmentiņi, tās neberž un nespiež. Viņš pats ar tām šajā pavasarī noskrējis Lattelecom Rīgas maratonu. Tie, kuri vēlas, var apavus pielaikot savām kājām. Citi tikmēr veldzējas Kārļa Kazāka dziesmu skaņās, bet pusnaktī sākas kārtīga Stirnubuka ballīte, kurā visi dejo tā, it kā nemaz nebūtu skrējuši.

Brīnumaina ir šī nakts. Šķiet, ka mūs visus vieno Stirnubuka cilts noslēpumi.

Sandra Kaufmane