Mana nedēļa līdz sacensībām un sacensību rīts ir gluži parasts un ne ar ko daudz neatšķiras no ikdienas pierastā ēšanas režīma. Ir pāris pamatnosacījumi, pie kuriem pieturos caurmērā un esmu gatava ar tiem ar jums dalīties.
Ik rīts – nav būtiski, vai darba dienas vai brīvdienas, man sākas ar lielu ūdens krūzi. Kā mēs visi zinām ūdens ir būtisks un īpaši skrējējiem ļoti nepieciešams, lai spētu funkcionēt. Tas nav tikai ūdens-to ir vērts iegaumēt un papētīt dziļāk! Svarīgi, no kurienes nāk šis ūdens, proti, vislabāk no tuvējiem avotiem, bet tā kā, piemēram, man dzīvojot Rīgā tas nav tik viegli atrisināms, dzeru ūdeni no savām lauku mājām, kur ir mums pašiem savs urbums - spice!

Ūdens ir dzīvības pamats un tam jābūt ‘’dzīvam’’, tādēļ arī svarīga tā izcelsme, man īsti negribas ticēt tiem ūdeņiem, kas ir veikalu pudelēs. Par ūdeni vēl vērts piebilst, ka to dzeru no rītiem vairāk, lai izvairītos no superīgās vēdera klunkšķēšanas treniņos, ko domājams ikviens no skrējējiem ir pieredzējis, kad neilgi pirms treniņa padzēries un visu treniņu to nožēlo.
Ūdenim seko liela krūze ar cigoriņu dzērienu vai cigoriņu kafiju ar žeņšeņa sakni- tur iespējami daudzi varianti, ar pienu - man ārkārtīgi patīk tā specifiskā garšā un pie kam kafiju aizvietojot ar šo dzērienu mēs mazinām pār lieku lielu kofeīna nevajadzīgu uzņemšanu un nekavējam dzelzs uzsūkšanos.
Pēc šī komplekta es dodos savās rīta gaitās, parasti ar ričuku un līdzi ņemu kādu augli – bumbieri, ābolu utt. Kad nokļūstu gala vietā tur arī to notiesāju un mana darba diena var sākties. Vienmēr esmu apkrāvusies ar termosiem, pagatavotas putras kārbiņām, svaigām sviestmaizēm ar zaļumiem- kas kuru dienu sanāk, to droši apliecinās mani kursa biedri, jo šķiet, ka viņi redz mani tikai ēdam! Protams, dažkārt ņemu līdzi uz studijām riekstus, žāvētus augļus vai pat nutellas maizītes, atklāju arī tādu lietu kā humuss-super uz maizītēm, kā arī visas diedzētās sēkliņas un svaigi gurķi vai redīsi, kas nu pieejams, tas atkarīgs no dienas, bet uzsvars ir uz to, ka nepieciešams uzņemt labu enerģiju ogļhidrātu formātā rīta pusē. To nedaru uzreiz pēc pamošanās, jo visiem zināms, ka organismam jāpamostas tāpat kā mašīna ziemas laikā jāiedarbina un jāuzsilda pirms izbraukšanas. Rīta pusē tajā termosā līdzi esmu iecienījusi indiešu tēju Masalu ar pienu - vienvārdsakot čajs.
Pusdienas - varu teikt tā, ka man tās nav grandiozas, mēģinu ēst vairakkārt pa dienas vidu, bet ar mazām porcijām. Šeit ļoti labi der zupas, dažkārt salāti vai maizītes, citreiz rīsi, griķi ar salātiem, nekas tik ļoti specifisks – pēc iespējas, lai būtu laba sajūta treniņos, kas sekos pēc pāris stundām. Dažkārt gadās, ka kāds draugs ierodas ar medus kūku - un ko es daru? Protams, ēdu! Mēs taču esam dinamiskā kustībā un ēšana ir viena no dzīves sastāvdaļām, kurai nevajadzētu mūs ierobežot, bet gan uzlabot vispārējo situāciju. Viss ir vienkārši ēdu to, kam ticu un atzīstu par labu – mammas atsūtīto spinātu- skābeņu zupu vai vecmāmiņas prosas putru ar ķirbjiem, lai, kas arī tas būtu-galvenais, kam man garšo. Pilnīgi visas mājās taisītās zaptes, kompoti un konservveidīgie – tas ir ideāli, tos noteikti iekļauju savā ēdienkartē.
Varu mierīgi atzīties, ka dažkārt nemaz tik gludi neiet, piemēram, pāris apēstās dateles 40 minūtes pirms treniņa šķiet trakākais, ko var sev nodarīt, jo jūtamas līdz pat atsildīšanās etapam, kad beidzot var sākt skriet ar normālu pašsajūtu, bet ir nedaudz par vēlu.
Pēc treniņa skaidrs, ka jādzer! Ūdens vai enerģētiskais dzēriens- ar tiem gan pārāk neaizraujos, bet dažkārt lietoju. Vakarā uzsvars ir uz dārzeņiem un olbaltumvielām, citreiz biezpiens, kāds siers. Rjaženka un kefīrs arī noteikti ir ledusskapī. Salāti dažādu veidu ir mans tops, piemēram, zaļie zirnīši ar Ķīnas kāpostu un krējumu. Tik super! Bietes vispār ir „nenormāli” labās, nemaz nerunājot par rīvētiem burkāniem ar sēkliņām. Pret kāļiem arī man nav vairāk aizspriedumu –tie ir forši. Dārzeņu ir tik daudz, ka iespējams bez maz veselu mēnesi ēst katru vakaru kaut ko jaunu! Tomēr viens ir skaidrs – labāk ēst tos dārzeņus, kas ir Latvijā audzēti un atbilstoši sezonai.
Sacensību rīts! Lūk, tas ir jautājums. Jo vienmēr gribas ēst kaut ko specifisku, kaut ko kas palīdz labāk nostartēt un bieži man ir tāda neliela panika, ko tad lai ēd, kā lai sev palīdz?! Esmu mēģinājusi daudz ko, sākot no nekā neēšanas, parastās putras, maizītēm, pāris barankām līdz pat šokolādes desai – un vēl aiz vien nezinu, kas ir pats labākais. Ēdu to, ko jūtu tajā momentā, jo katra sacensību reize ir individuāla un pie tā arī palieku. Nešaubīgi- visiem tik ļoti zināmā auzu pārslu putra ir viens no variantiem, kas der visbiežāk, tomēr šoreiz riekstus gan neriskēju likt klāt. Kafija vai kapučīno – tas vispār ir „Dievu dzēriens”! Nepārspīlējot, jo tā dehidratē un gribas daudzkārt apmeklēt wc, bet to vairāk vai mazāk iedzeru pirms sačiem. Ā-un vēl atcerējos, kā teica viena mana laba draudzene un arī sportiste-ja Tevi pārņem sajūta, ka gribas kaut ko it kā pilnīgi garām un neveselīgu sacensību rīta kontekstā, tad nekavējies seko saviem instinktiem!

Veiksmīgu startu Rīgā!

Pastāstīja Liene Pūķe