7 atziņas no 42 kilometriem – Kārlis Apkalns 

Drukāt
10.01.2012 16:13

Nejauši internetā atradu interesantu lapu, kurā izlasīju aizraujošu rakstu. Izlasīju, un visu laiku domāju, ka būtu interesanti uzrakstīt raksta autoram (tuvāk iepazīties). Uzrakstīju Kārlim par to, ka man iepatikās viņa raksts un, ka būtu interesanti publicēt mūsu kluba lapā un bija patīkami saņemt apstiprinošu atbildi. Tālāk Kārļa atziņas gatavojoties pirmajam maratonam no viņa lapas (www.apkalns.lv) un varbūt kāda no viņa atziņām būs noderīga mūsu kluba biedriem, kuri gatavojas savam pirmajam maratonam.

Tālāk Kārlis A
Pirms 2501 gada grieķu kareivis Feidipīds steidzās uz Atēnām. Bez apstājas atskrējis 42 kilometrus no Maratonas līdzenuma, viņš pavēstīja par svarīgo uzvaru pār persiešiem. To paveicis, viņš bezspēkā saļima un nomira.
Mūsdienās skrējēji vairs nemirst, toties, gatavojoties pārbaudījumam, viņi piedzīvo noderīgas atziņas. Ko, gatavojoties maratonam, atklāju es?
Pirmkārt… Ļaužu vairākums domā, ka maratonā ķermenis “ir jāpārvar”. Maldi! Ja skrējējs katrā solī nedomās par ķermeņa saudzēšanu, viņš netiks līdz finišam. Maratons ir vairāk intelektuāls izaicinājums sevi gudri “sataupīt”, nekā fizisks vingrinājums “kaut ko pārvarēt”.
Otrkārt… Netrenētie uzmanību velta sacensību mirklim. Taču sacensību diena brīnumus nenes. Rezultātu nosaka gatavošanās. Arī pārcilvēcīga piepūle nekompensē treniņos nepadarīto. Turpretī, ja gatavošanās būs līdzsvarota, no laba rezultāta “neizbēgt”.
Treškārt… Procesa nianses var izprast tikai darot. Var bezgalīgi lasīt par “lūzienu” pēc 30km, “zeķu tulznām” un citām niansēm. Kamēr šis nebūs reāli piedzīvots, nebūs arī ideju tā pārvarēšanai. Tiesa, dažkārt ir vērts uzprasīt padomu trenerim, lai savu “varonību” nešķiestu triviāli risināmām lietām.
Ceturtkārt… Ja vajag kādam tikt garām, ātrāka kāju kustināšana paliekošu rezultātu nedod. Risinājumu dod ritma ziņā tik pat ātrs, taču tehniski sakārtotāks un dažus centimetrus slaidāks solis. Piedevām, rezultātu dod koncentrēšanās uz sevi, ne skatīšanās nopakaļus uz konkurentiem.
Piektkārt… Nav prātīgi savu stratēģiju nemitīgi pieskaņot apkārtējo darbībām. Ja katra konkurentu aktivitāte izraisa stratēģijas maiņu, varbūt pašam savas stratēģijas patiesībā nemaz nav?…
Sestkārt… Pirms pievarēta pirmā distance, skrējējam nemaz nevar būt reāls priekšstats, ko vērts ir kāda cita sasniegts rezultāts. Nav jēgas sevi pielīdzināt cita izvirzītiem mērķiem. Svarīgākais – izdarīt maksimumu pašam savās acīs!
Septītkārt… Finišējot maratonā, rezultāts nav “42 noskrieti kilometri”. Patiesais ieguvums ir pārliecība, ka varu pieveikt arī jebkuru citu tik pat pamatīgu izaicinājumu. Varu pieveikt. Un nenomirt!


Kā jau noprotat – šis raksts nav par skriešanu! Te ir apkopots, ko, gatavojoties maratonam, es iemācījos par biznesu – septiņas būtiskākās atziņas no maniem 42 kilometriem:
1. Tīksmināšanās, ka “komanda pārvar sevi”, ir lieka. Komandu un arī sevi ir jātaupa, lai nopietnas biznesa slodzes spētu izturēt ilgstoši.
2. Jāgatavojas un jāmobilizējas ir nevis konkurences vai konkursu mirkļos, bet gan pirms tiem, lai būtu jau gatavs reāliem tirgus izaicinājumiem.
3. Neviena grāmata neiemāca, kā veikt biznesu. Izpratne un risinājumi radīsies tikai darot. Tomēr pieredzējis konsultants dažkārt noder.
4. Vēlamo rezultātu nenes vairāk virsstundas, aktivitātes vai piedāvājumi. Dari tik pat soļus, bet piedomā, lai katrs no tiem nestu lielāku ieguvumu.
5. Izlem, kā tieši sasniegt mērķi un ej uz to. Reaģēšana uz katru konkurentu kustību var tikai dezorganizēt.
6. Spraud mērķus izejot no sava iepriekšējā snieguma. Konkurenta rezultāts būs labs atskaites punkts, kad pats pievienosies viņa komandai.
7. Paveici? Izdzīvoji? Ieguvums nav tikai par finišu! Patiesais ieguvums ir pārliecība, ka tiksi galā arī ar citiem līdzīgiem izaicinājumiem!
Šādi apkopojot – bizness tāda liela un pamatīga, garo distanču skriešana vien ir.


Ko Tev par biznesu ir iemācījis sports un savas personības attīstīšana?


Ar Kārli sazinājās Ilze V

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru