Kas ir skriešanas dienasgrāmata? Iesākt rakstīt skriešanas dienasgrāmatu prasa papildus laiku, bet pēc dažām nedēļām varbūt sāksiet gūt labumu no tā. Daudziem skrējējiem skriešanas pieraksti sākas kā vienkāršs pieraksts piezīmju blociņā, bet ar laiku pāraug personiskā un ilglaicīgā skriešanas dienasgrāmatā. Skriešanas dienasgrāmata ir vieta, kur Jūs atzīmējat savus skrējienus. Lielākā daļa skrējēju pieraksta datumu, vietu, attālumu, laiku un vispārējās sajūtas par skrējienu, bet varam pierakstīt arī informāciju par laika apstākļiem un reljefu. Kad ar laiku būsiet apradis ar savu skriešanas dienasgrāmatu, tas var pāraugt īstā dienasgrāmatā, kurā var ietvert ne tikai skriešanas detaļas, bet arī sarunas, domas, idejas, kuras ienāk prātā skrienot.

Tas viss izklausās diezgan vienkārši, bet kāpēc vispār apgrūtināt sevi ar to? Skriešanas dienasgrāmata jau pats par sevi ir kā motivācijas avots. Kad Jūs sāksiet saskaitīt visus kilometrus, ko esat noskrējis, Jums radīsies sasnieguma sajūta, kas palīdzēs celt Jūsu kā skrējēja pašpārliecību. Pieraksti var palīdzēt arī pieveikt traumas un saprast, kāds atveseļošanās plāns Jums der vislabāk. Izsekojot traumas attīstībai no tās rašanās momenta līdz pat izveseļošanās brīdim, Jūs varat nākotnē izmantot to pašu rehabilitāciju, vai arī mainīt to labāka rezultāta sasniegšanai.
Un visbeidzot, skriešanas dienasgrāmata var palīdzēt Jums iepazīt sevi kā skrējēju un ļaut Jums kontrolēt savu skriešanu. Jūs veidojat personisku skriešanas vēsturi, kuru Jūs varat pārskatīt un no kuras varat mācīties. Kad Jūs sapratīsiet, kāds trenēšanās veids devis vislabākos rezultātus, Jūs varēsiet plānot vēl lielākus panākumus, pamatojoties uz paša pieredzē balstītajām liecībām!
Ko par to domā mūsējie:

Agnese Matisone, skrien jau otro gadu:
Īstenībā es tikai tā pa īstam izpratu dienasgrāmatas nozīmi tad, kad biju izdomājusi pārsteigt Aigaru un dzimšanas dienā viņam uzdāvināt grāmatu, kurā būtu visi viņa sasniegumi sportā. (Tādu kā nelielu viņa sasnieguma apkopojumu) Tad nu es pētīju viņa vecās dienasgrāmatas, un biju patīkami pārsteigta, ko viņš atzīmē tajās. Tajā bija ne tikai treniņa norise, kilometri, sacensības, rezultāti, traumas, bet arī īsi iekomentēta viņa ikdienas sajūtas (piemēram : pirmais sniegs, pirmie atgriezušies putni, jaunas botas, u.t.t) . Tā nu es biju patiešām pārsteigta, jo izrādījās, ka mans vīrs ir daudz romantiskāks nekā man šķita (tas bija patīkams pārsteigums), un kā viņš redz un sajūt apkārtējo pasauli. Tas ir tik jauki !
Sāku es rakstīt dienasgrāmatu, tad kad Aigars man to uzdāvināja. Man šķita interesanti apkopot datus, ir interesanti, pēc kaut kāda laika izšķirstīt, apskatīties, kas izdevies sasniegt, uz ko vēl jātiecas. Laiks paiet ātri, un daudzas svarīgas lietas, ikdienas steigā aizmirstas, bet dienasgrāmata ir tā, kas palīdz, atsvaidzināt atmiņas. Man bija interesanti apskatīties, ko es gada sākumā biju uzrakstījusi, kādus mērķus vēlos 2011.gadā sasniegt. Pat mazliet smiekli sanāca, daži mani mērķi bija pavisam pieticīgi, pat bailīgi. Savu pirmo pusmaratonu vēlējos noskriet vismaz uz 2:05:00, ar to es gribu teikt, ja es nebūtu to pierakstījusi savas dienasgrāmatas pirmā lapā, noteikti būtu to sen jau aizmirsusi.
Arī mans svars, interesanti apskatīties, cik svēru gada sākumā!

Aigars Matisons, mūsu kluba treneris:
Es jau sporta dienasgrāmatas kā tādas pildīt sāku jau skolas gados, jo to man iemācīja darīt mans treneris Arno Kiršteins. Tas bija interesanti. Mēs pierakstījām savus treniņus, sacensību rezultātus, griezām no tā laika pieejamiem sporta žurnāliem bildītes ar tā laika elites sportistiem un līmējām savās skriešanas dienasgrāmatās, tas bija forši. Dienasgrāmatas pildu arī tagad, nekas nav mainījies. Tajās tiek atzīmēts viss, gan noskrietie km, svars pēc treniņa, sacensību rezultāti, laika apstākļi katru dienu arī tiek atzīmēti, atzīmēju arī, kad atgriežas gājputni. Man tas viss patīk un ir ar ko salīdzināt. Tāpat izanalizēju savus dienas treniņus, atzīmēju arī pašsajūtu kā esmu juties. Tāpat arī ar traumām. Par tām arī viss tiek pierakstīts, kā tiek ārstētas un cik tas izmaksāja utt. Protams, kāds teiks, priekš kam rakstīt skriešanas dienasgrāmatu, ja tagad var ievadīt visu treniņa info datorā, bet man patīk tomēr rakstīt uz papīrā. Kā saka cik cilvēku tik viedokļu, katrs jau izvēlas savu.

Sandris Balinskis, sporto daudzus gadus:
Pirmo dienasgrāmatu esmu aizpildījis. Sāku pagājušā gada janvārī. Pareizāk sakot, ar 2010.gada vecgada skrējienu. Dienasgrāmatā pierakstīts katrs skriešanas treniņš, kas paveikts, kādi vingrinājumi, laiks un noskrietie kilometri kopā. 2011.gadā tie ir 2090 km. Tāpat arī ir piezīmes par pašsajūtu un laika apstākļiem. Sadaļa - Manas sacensības - ir pierakstītas visas sacensības, to rezultāti un komentāri. Ir arī atzīmēta kopējā apjoma uzskaites dinamika. Dienasgrāmatu rakstu, lai varētu turpmāk salīdzināt savus rezultātus un plānotu un analizētu treniņus!

Arnis Rumbenieks, profesionāls sportists:
Ko man sniedz dienasgrāmata ?
Viens no trikiem kā sevi uzmundrināt pirms treniņa, vai vēl svarīgāk pirms sacensībām! Ikvienam ir reizes, kad nu negribas iet pakustēties (skriet/soļot), bet atverot dienasgrāmatu un apskatot, cik daudz jau esi paveicis, parādās neliels spīts. nē, es neapstāšos. Pirms sacensībām iegūsti pārliecību, ka izdosies paveikt plānoto. Ja mēnesī paliek pāris kilometru līdz jaunam rekordam, vai esi ļoti tuvu apaļam ciparam, tad tā vien gribas dienasgrāmatā ievilkt, piemēram, jaunu rekordu 800km! Dienasgrāmata tomēr ir arī motivācijas instruments. Piemēram, man ļoti nepatīk tukšumi, tādēļ cenšos katru dienu kaut ko ierakstīt, pat ja ir atpūtas diena. Atveru un ierakstu šodien +25 un saulains /atpūta.
Sistematizēt savu darbu, uzskaitīt kilometrus tas ir tavs instruments kā noteikt pie kādām slodzes intensitātēm un kilometrāžas Tu uzrādi savus labākos sasniegumus. Traumu, vai pārtrenēšanās gadījumā vari veikt analīzi un saprast ko esi veicis par daudz vai par maz . Tādējādi nekāpt uz grābekļa 2x...
Pat nespēju iedomāties kā tas ir nerakstīt... Tā tomēr ir attieksme pret sevi. Cieni darbu ko veic, pat ja tas ir tikai hobijs (makšķernieki taču sver savus lomus)!
Patiesībā tas ir pat neliels dienas rituāls. Ērti iekārtoties ar tēju un atšķirt un pārskatīt, piemēram, kādi laika apstākļi bijuši pagājušogad ap šo laiku. Cik esmu progresējis. Var pavērtēt kilometrāžas dinamiku gada laikā utt.
Un vēl, lai gan dienasgrāmatā nav nekā intīma tikai sausi fakti, skaitļi nereti tas ir ļoti personisks priekšmets. Un to kuram katram nedod aplūkot!

Mums birojā, vēl ir kādas 200 dienasgrāmatas, ko MARATONA KLUBS izdeva 2010.gada nogalē sadarbībā ar vienu no labākajiem skriešanas treneriem Juri Beļinski. Ja kāds vēlās šo dienasgrāmatu dabūt savā īpašumā, varbūt pirmā jau ir aizpildīta, varat to bez maksas saņemt Ventspils birojā. Ja kāds vēlās, lai to izsūtam pa pastu, tad gan būtu mūsu kontā jāieskaita pasta izdevumi, 2 Ls, ar norādi dienasgrāmatas piegādes izdevumi, un jānorāda adresi. Par dienasgrāmatu saņemšanu sazinieties ar Aigaru.

Visus aptaujāja Ilze V