Esmu jau laikam nedaudz par daudz aizrāvies ar savu hobiju, taču kaut kad septembrī, no trenera Jura Beļinska nāca piedāvājums, vai negribu kādu nedēļu ziemā paskriet Portugālē, paskaitīju cik tas maksā, ilgi domāju un nolēmu, ka vajadzētu pamēģināt, un tad būtu skaidrība, ko tad tie skrējēji Portugālē dara un vai tam ir jēga mana līmeņa skrējējiem! Dzīvojos par Portugāli, no 5.janvāra, apmēram 40km no mums zināmās Faro, ciematiņā ar nosaukumu Acoteias, šeit dzīvo arī Prokopčuki, Žolnerovičs, Krievijas, Horvātijas, Igaunijas un citu izlašu dalībnieki pusgarajās un garajās distancēs skriešanā un soļošanā.

Kā nokļūt: Uz Faro tiešais reiss no Rīgas nav, taču uz Faro lido lētā aviokompānija Ryanair, arī citas, tikai jāizvēlas caur kuru lidostu lidot, prom es lidoju caur East Midland, lidosta Lielbritānija vidienē. Ap 11.00 izlidoju no Rīgas, Faro biju ap 21.00. Biļetes cena, atkarībā no veiksmes, no 40 līdz 80 latiem ar visu nododamo bagāžu. Atpakaļ lidošu caur Londonu, biļešu cena tāda pati.

Dzīvošanas apstākļi: Šeit visas viesnīcas, varbūt izņemot Sheraton un līdzīgas, ir pārveidotas (jau uzceltas) par dzīvokļu mājām, kas pārsvarā sastāv no „lielās” istabas un vienas vai divām guļamistabām, virtuves un dušas ar WC. Guļamistabās ir divas gultas, viens vai pat divi cilvēki var gulēt lielajā istabā. Dzīvoklis ir pilnībā nokomplektēts ar traukiem, katliem, TV, skapjiem. Reizi trīs dienās nāk portugāļu meitenes nomainīt veļu, dvieļus un kaut ko uzmazgā. Pirmo dienu aizrādīju, ka viņas draņķīgi mazgā, un nu mana istaba tiek mazgāta perfekti! Vienā istabā no sākuma dzīvoju ar Gvido Beļiski (trenera Jura dēls, kurš jau 16 gadu vecumā 5km skrēja ātrāk par 16 minūtēm, taču pēdējā laikā vajā traumas), tad ar vienu no labākiem Latvijas skrējējiem Jāni Vīškeri ,mans galvenais nosacījums ir, lai istabas biedrs nekrāktu, un viņi šo nosacījumu izpilda par 100%. Otrā guļamistabā dzīvo treneris ar Jāni Pastaru (viņš 1500 metrus pagājušā gadā izskrēja par 4:09). Lielā istabā mums neviens nedzīvo, bet ja kāds atbrauks, un nebūs vietas citur, ņemsim bariņā, un tas uzreiz nozīmē, ka mums būs mazāk jāmaksā! Jo vairāk cilvēku dzīvoklī, jo mazāk jāmaksā. Šeit katru nedēļu kāds skrējējs lido mājās, un kāds ielido! Līdz Atlantijas okeānam ir metri 500, pie viesnīcas ir viens pārtikas veikals, kurš ir samērā dārgs un kādas 3-4 kafejnīcas. Līdz treniņu vietām ap 500 metru.

Ēšana: Te jāsāk ar apelsīniem, apelsīniem, apelsīniem!!!! Jūs nevarat iedomāties, kā te garšo un smaržo apelsīni!!! „Mūsu” apelsīnu dārzs atrodas ap 1,2 km no dzīvošanas vietas. Ejam reizi 3 dienās ar mugursomām pakaļ – 2 minūtēs salasām divas pilnas mugursomas. Tas kā rudenī Pūrē varētu ābolus salasīt! Izdarām to tik ātri, ka nav kam paprasīt, vai tā drīkstam ņemt, un tā katru reizi!
Gatavojam paši mūsu virtuvē. Reizi trīs dienās dodamies ap 20km uz tuvāko LIDL (Vācu lētais pārtika veikals) ,ALDI (arī vāciešu lētais veikals), vai Portugāļu Continente (kā mūsu Rimi), kur izvēle lielāka, bet viss ir dārgāk. Pirmais iespaids liekās, ka te viss ir ļoti dārgi, un biju nesapratnē, makaroni 1,20 Ls, rīsi 1,30 Ls, maize, liels klaips, 1,40 Ls, olīves bundža 1,50 Ls, ūdens 5 Litri 1,10 Ls utt, taču ir jāmeklē tā saucami „private label”, kas ir ļoti labas kvalitātes un te makaroni maksā 25santīmi, saldais krējums 28santīmi, maize ap 40santīmi, ūdens 5 litri 25santīmi, 1,5 litri ūdens 10santīmi, rīsi 1 kg 50santīmi, siers 2,50 Ls/kg, pupiņas konservētas lielā burka 25santīmi utt. Nav skābā krējuma un kefīra! Gribu jau kefīru, bet ir garšīgie vācu jogurti 1kg spainīšos, maksā ap 1,20 Ls.
Brokastis pl.8.00, te ne viens auzu putru nevāra, bet aplej ar karstu ūdeni uz 10minūtēm un gatavs. Iemesli divi - slinkums un vairāk vērtīgās vielas paliek pārslās. Piemet klāt rozīnes, riekstus, banānus, pievieno medu vai šokolādes pastu, vai ievārījumu un brokastis gatavas! Vēl ļoti labi garšo brokastīs musli ar jogurtu, bet tas tiek sagatavots iepriekšējā vakarā, vienkārši pārlej musli ar dzeramo jogurtu, otru trauku virsū un ledusskapī – no rīta garšo lieliski!
Pusdienas pēc pirmā treniņa, griķi vai rīsi vai makaroni ar salātiem, ar kādu vistas gabalu un tamlīdzīgi. Šeit ļoti ir iecīnīts tuncis un vietējās sardīnes eļļā. Desertā kāds cepums ar tēju.
Vakariņas, pēc otrā treniņa, ap pl.19.00, un te noteikti vista ar salātiem, varbūt rīsi. Un tad gribās kāds saldums – noder kāds saldējums, cepums vai tamlīdzīgi.
Neesmu skaitījis, bet dienā tiek apēsti ap 10 apelsīniem!

        

Treniņi: Pārsvarā visi te trenējas divas reizes dienā, pirmais treniņš sākās starp pl.10.00 un 11.00, tad te skrien viss ciems, un otrais treniņš ap pl.16.00, arī skrien viss ciems. Treniņiem izmantojam vietējos ceļus, arī laba grants, tad blakus mežam ir 2km krosa trase, te noticis pasaules čempionāts krosā un trase ir atstāta un kopta, tad gar okeāna malu ir klintis, kas ved augšā, lejā, augšā, lejā, un tad, protams, ir kāpas, kur taisām lēcienus, lēcienus un lēcienus. Ir arī divi stadioni, bet tie ir maksas, man tie nav vajadzīgi, bet var tos arī izmantot, un mūsējie ir iemācījušies tajos iekļūt bez maksas.
Šeit treniņiem ir ideāli laika apstākļi, ap +18c dienā, vakarā ap +14c, pavisam vakarā gan auksti, ap +8c. Un priekš manis ir ļoti labi, ka treneris ir blakus, un viņam ir laika man iedot padomu - piemēram, savos 40 gados, esmu tikai tagad iemācījies pareizi lekt augstsoli, garo atspērienu soli un citus vingrinājumus, un vispār es līdz šim esmu nepareizi skrējis. Treneris safilmē manu skrējienu treniņā, pēc tam vakarā varam izrunāt. Kas ir svarīgi - nepareizi izdarīti vingrinājumi, lēcieni var izraisīt traumas, kas mums visiem nav retums! Padomu te var dabūt arī no citiem skrējējiem, jo visi šie cilvēki, kas šeit atrodas, vislabāk pārzina skriešanu!

Izklaides: Tiešo izklaidu šajā ciematiņā nav, jaunieši iet uz citu viesnīcu vakaros spēlēt galda tenisu, citi uz pirti, citi brauc uz baseinu peldēt, citi iepirkt pārtiku, es rakstu priekš maratonaklubs.lv un pārdomāju dzīvi (paldies visiem maniem darba kolēģiem, mani vispār neviens netraucē!), citi aizbrauc līdz tuvākai pilsētai uzēst vakariņas. Man ļoti patīk šis miers!

Romantika: kas mani visvairāk aizrāva – okeāns ar savu krastu un klintīm, un aitu ganības, ar īstu ganu, tāds vecis ar aitādas apmetni, gruzīniem „burka”, un 4-5 ganību suņiem, kuriem zvaniņi kaklā. Tādas sajūtas man bija 5 gadu vecumā, kad braucu pie omes uz Dundagu, man bijā jāpieskata aitas. Skrienot pa ceļu, un ka grāvmalē aug kaktusi, tādi kā Meksikas filmās, tas arī ir ļoti aizraujoši! Un janvārī mūs no rīta modina putnu čivināšana!

Jēga: viennozīmīgi, kurš grib izmukt no Latvijas ziemas un skriet, šī ir īstā vieta. Daži šeit brauc ar ģimenēm, bet šie izlaiž treniņus, īrē auto (ap 10 eiro dienā), brauc ekskursijās, vāķī bērnus, tā jau vairs nav skriešanas nometne, bet tā arī var darīt. Protams, vislielākā jēga ir šo laiku dzīvot kopā ar savu treneri, un mācīties pareizi saprast skriešanu!

Sausais atlikums: Domāju, ka mums, MARATONA KLUBAM, vajadzētu 2013.gada ziemā atbraukt vairākiem izbaudīt šo skriešanas paradīzi. Cena – lai izbaudītu mēnesi Portugālē ir jārēķinās ar 350 Ls līdz 500 Ls, tas ir kā paveiksies ar lidmašīnas biļetes cenu un cik šiki grib ēst. Dzirdēju, ka „viens dzīvoklis ar 4 sportistiem” ar prasmīgu vecāko ēdienu gatavošanā ir „izdzīvojis” mēnesi ar 280 eiro jeb tikai 50 Ls uz vienu cilvēku! Tie, kas tiešām domā par šādu braucienu īstenošanu 2013.gadā, jārod iespēja katru mēnesi nolikt krājkasītē 40 Ls, kas ir ar „vāju raksturu”, var katru mēnesi algas dienā šo naudu ieskaitīt Maratona kluba kontā! 

Galerijā, Portugāle 2012, varat apskatīt bildes

Iespaidos padalījās Andris V