Iepriekšējā intervija ar Valēriju un Innu bija domāta tiem, kas jau skrien, un gatavojas jauniem rekordiem, taču ar Jāni Višķeru parunāsim par iesācējiem, kas vēl nav spēruši pirmo soli skriešanā un tikai to gatavojās darīt. Kāpēc izvēlējos sarunai Jāni? Pirmais, viņš man te dzīvo blakus mājā Portugālē, otrkārt, Jānis šogad beidz Latvija Universitātes bakalaura studijas Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, topošais treneris un pedagogs, treškārt, domāju ka Jānis pašlaik Latvijā ir vienīgais (viens no dažiem noteikti), kurš varētu skriet tik pat ātri kā Valērijs, Jāņa labākais rezultāts pusmaratonā ir 1:07,11 (neskatoties, ka nomaldījās trasē), ceturtkārt, Jānis ir vienkārši patīkams sarunas biedrs.
Tēma – SKAISTI BEZ DIĒTAS!
Ķeramies klāt jautājumiem:

1. Kas mani pazīst jau ilgāk, zina manu stāstu – es sāku skriet četrus gadus atpakaļ, jo mans svars tuvojās 100kg (augums 183cm), reiba galva, kurpju šņores bija grūti aizsiet, un ārste pēc kārtējā apmeklējuma man ieteica paskatīties spogulī uz sevi kailam, un vai es sev (sievai arī) patīku, skats tiešām nebija no labajiem! Es sāku uzreiz skriet, nekādas pastaigas, uzreiz sāku skriet, 5km, 7km, 11km, 6km utt., vai es rīkojos pareizi? Kā pareizi sākt sportot?
Jānis V. Nav pareizi vai nepareizi, ir par maz, vai par daudz. Kad Tavs svars tuvojās 100kg, tas Tev bija par daudz, un tas nenozīmēja, ka Tu ēd nepareizi vai pareizi, Tu ēdi vienkārši par daudz un kustējies par maz! Manu prātu Tu rīkojies pareizi, atbilstoši savai situācijai, bet tas, kas derēja Tev, noteikti nederēs visiem! Domāju, ka katra cilvēka sportošanas gaitas ir jāuzsāk pamazām, un katra uzsācēja situācija ir jāizananalizē atsevišķi. Vienam derēs Tavs variants, kā uzsākt sportot, bet otram labākais variants būs intensīvas pastaigas, vēlāk pārejot uz skriešanu.

       

2.Kādas būtu pareizas auguma un svara attiecības, ja es esmu 183cm, cik man būtu ideāls svars? Vai meitenēm ir līdzīgi? Vai ir formula?
J.V. Šeit es Tev varu jautāt to pašu, ko jautāja Tev Tavs ārsts. Pieej pie spoguļa kails, paskaties, ja Tev savs ķermenis patīk, un ejot pa pludmali Tava sieva lepojas ar to, ka viņai ir tik seksīgs vīrs, ka jaunākas meitenes atskatās ar skaudību, tad Tavs svars un augums ir ideāls.  Galvenais, lai auguma proporcijas netraucē dzīvot, lai nesagādā problēmas uzkāpt 9jā stāvā, aizsiet kurpju šņores, un daudzas citas ikdienišķas lietas, nerunājot jau par skriešanu. Formulas ir daudz, cik cilvēku tik formulu, bet galvenais ir sajust sevi, visiem nav jābūt uzbūvētiem pēc viena principa. Formulas varat pameklēt „googlē”!

A.V.Man liekās, ka večiem darbojās formula = augums centimetros mīnus 100, un reiz 0,95 vai pat 0,9!

3.Daudzi (vairāk meitenes), skrien „katru dienu” 5 līdz 8km un jēgas nekādas, tikai palielinās apetīte? Vai ir taisnība, ka tauki sāk „deg” tikai pēc 40 minūtēm skrējiena, lēnajā pulsā?
J.V. Jā tā ir taisnība. Katra kustība patērē enerģiju, skriešana to patērē jaudīgāk, un ja skriešana ir mazāka par 40min, tad jauda tiek ņemta no esošajiem ogļhidrātiem, kas vēl nav uzkrājušies, kā rezerves taukos. Bet varu iepriecināt, katra nākamā minūte, kas seko aiz 40, tiek dedzināti tauki, tās saucamās rezerves, kas Jums tik ļoti traucē dzīvot. Apetīte palielinās tikai aiz domas vien, ka esmu skrējis un esmu pelnījis sevi palutināt. Apetīte, protams, uzlabojas, vajag ēst, ne tikai „ar muti”, bet arī „ar galvu”!

4. Citi izvēlās nesportot, bet pievērsties diētām, es arī piecus gadus atpakaļ atradu Minesotas zupas diētu, 7 dienas riju zupu, ka beigās sasmaržojot to zupu slikti palika, ap 7kg nometu nedēļas laikā, taču pēc mēneša 8kg bija atpakaļ. Ko tu domā par šīm diētām?
J.V. Ar diētām ir tā: Ja vienreiz esi uzsācis diētu, tad pie tās diētas jāpieturas visu laiku, savādāk būs tieši tāpat kā Tavā gadījumā – Sabeigti nervi sev un sievai, negatīva gaisotne darbā un mājās un vēl bonusā nāk +1kg. Ja atminies to laiku, kad ievēroji diētu, Tu nevarētu sevi nosaukt par laimīgu cilvēku vai ne? Tad kāpēc sevi mocīt ar diētām un būt nelaimīgam? Domāju, ka vienkāršāk ir sākt skriet, un būt laimīgam.
Man bija „lomkas”, es murgoju naktīs par gaļas salātiem un biezpienmaizītēm!

5.Un tad, kas ar to ēšanu ir, sākam skriet, un kā tad pareizi būtu jāveido ēdienreizes, es neko neievēroju, varbūt izmetu no uztura frī kartupeļus un alu? Es, sešos mēnešos, bez nekādas diētas pazaudēju ap 12kg, tagad jau ir mīnus 20kg. (vakar pēc treniņa 77kg)
J.V. Iepazīstot Tevi, varu spriest to, ka esi gardēdis, nevis neveselīgas pārtikas cienītājs. Un tieši tāpēc Tev vajadzēja atmest tik vien, un pat reizēm aliņš arī ir cieņā, un tas nemaz netraucē vai ne?
Bet ir cilvēki, kas pārsvarā savā uzturā lieto neveselīgu pārtiku, un tādos gadījumos nevajadzētu kaut ko atmest, bet gan mainīt ēšanas paradumus, no neveselīgās uz veselīgo, tad svars pazudīs pašam nemanot.

6.Man patīk visu mērīt, cik kilometrus nedēļā būtu jāskrien iesācējiem, es sāku ar 30-40km nedēļā?
J.V. Te atkal ir jāpielāgo kilometrāža katram individuāli. Bet pirmais solis ir sākt kaut ko darīt.

7.Ir tādi cilvēki, kā biju es – „izlaidušies un noēdušies”, taču ir tādi, kas no dzimšanas ir „resnīši”, vai skriešana var šos arī „uztaisīt” pa tieviem?
J.V. Viennozīmīgi jā. Man ir pieredze ar šādiem cilvēkiem, vienkārši vajag pacietību, un viss notiek!

 
8. Daudzi spēlē divas reizes nedēļa basketbolu, braukā ar riteņiem, es arī tā darīju „visu mūžu”, bet tievāks nepaliku ne par kilogramu, ko tu par to domā, jo no basketbola zāles nācu nosvīdis kārtīgi.
J.V. Basketbols kopā ar draugiem, ritenis, kā transportlīdzeklis, tas viss ir labi, pirmais solis uz veselīgu dzīves veidu. Bet ja vēlas atbrīvoties no liekā svara, nepietiks ar to, ka reizi nedēļā nobrauks pāris km līdz veikalam, vai pamētās bumbu piesmakušā zālē, kur āda neelpo. Tas slapjais krekliņš ir pateicoties siltai zālei, un slapjums, kas ir uz krekliņa nav nekas vairāk kā ūdens, protams, es nedaudz pārspīlēju.

A.V.Es nebraucu pāris km, katru svētdienu ap 30km!!!

9.Mēs, kluba koptreniņos, ne tikai skrienam, bet arī vingrojam, lecam, taisām „preses” pēc trenera, Aigara, norādījumiem, vai tas ir vajadzīgs tievētājiem, un cik tas ir nozīmīgi.
J.V. Tas noteikti ir nepieciešams, lai nostiprinātu muskulatūru, un veidotu pareizu stāju, un radītu reljefu attiecīgajām muskuļu grupām. Šeit jāsāk uzmanīgi, mums profesionāliem ir, ka neesam kādu laiku darījuši kādus lēcienus, otrā dienā „no gultas netiekam augšā!” Bet, Aigars, to visu zina, un gan jau Jūs pieskata!

10.Kad sāku skriet, vēl kādus 3 mēnešus man bija „kārtīgs” vēders, ka bija nedaudz kauns iziet uz starta skriešanas sacensībās, esmu dzirdējis no daudziem - skriešot, bet sacensībās gan nepiedalīsies. Kā tu vari šo komentēt?
J.V. Manuprāt, skriet un nepārbaudīt sevi ir muļķīgi. Ja reiz trenējamies, tad pirmkārt pašam ir interesanti noskaidrot to, uz ko esam spējīgi, un kas paveikts. Tas rada jaunu motivāciju turpmākam darbam. Tāpēc saņemas tie, kas baidās! Un tad, protams, tie „Laimes hormoni”, kas sarodas finišējot sacensībās...Andri, esmu dzirdējis, ka tev pēc katra noskrietā maratona acīs asaras!!!

A.V.Jā, tas tiesa, un šīs sajūtas nevar nopirkt nevienā lielveikalā!

11. Man, pēc 6 mēnešu skriešanas sāka sāpēt ceļi, aizgāju pie doc. Dzērves, izdzēru Glukozamīna kursu (ap 15 Ls) un viss bija labi, kā rīkoties, ja iesācējiem sāk kaut kas sāpēt?
J.V. Pirmkārt jānoskaidro, kas sāp un kāpēc sāp, to var palīdzēt treneris vai sporta ārsts. Ja tās ir muskuļu sāpēs, tad tas ir normāli, bez tā neiztikt, it īpaši iesācējiem, jo sāk darboties tādas muskuļu grupas, par kurām paši nemaz nenojauta.  Ja sākās problēmas ar ceļiem, tad jālieto Glukozamīns, un papildus jāuzņem kalcijs dabīgā veidā. Bet vienmēr ir jācenšas līdz šādam stāvoklim nenonākt.

12. Kā ir ar alkohola lietošanu un smēķēšanu tievētājiem?
J.V. Smēķēšana būs pirmais, kas jāizmet no ēdienkartes, ja uzsāk tievēšanu ar skriešanas palīdzību. Alkoholu relaksācijas nolūkos dažreiz var.

13. Mūsu kluba dalībnieks, Edijs (nometis ap 15kg, ja kļūdos, Edijs pielabos), vienreiz izteica gaišu domu: „Lai tievētu bez diētas, ir jāmaina dzīves veids!”, vai tam vari piekrist, jeb nav tik skarbi?
J.V. Šai domai viennozīmīgi var piekrist. Cilvēki, kuri neapzināti ir tuvināti mūsu dzīves veidam, teiks, ka tas nav nemaz tik grūti, bet cilvēki, kuriem dzīves veids ir nenoteikts, tiem gan sākumā būs skarbi. Būs jāvadās pēc mums zināmā teiciena: Nav sliktu laika apstākļu, ir vājš cilvēks!

14.Kā ir ar pārēšanos, nedod Dievs, ar pārdzeršanos svētkos, kā no tā vislabāk ”attiet”?
J.V. Arī svētkos var paēst veselīgi, un iedzert normas robežās, bet ja nu gadās pārēsties, tad no savas pieredzes varu spriest, ka vislabākā atiešana ir rīta skrējiens bez brokastīm. No rīta pieceļoties neskriet pie ledusskapja nogaršot nenogaršotās kūkas iepriekšējā vakarā, bet gan sākt ar neilgu pavingrošanu un 40min garu skrējienu, pēc kā seko atspirdzinoša duša. Varu apgalvot, ka pēc šāda scenārija smaguma sajūta no iepriekšējā vakara pārēšanas, būs pagaisusi.
Ar dzeršanu gan nevajadzētu aizrauties, jo skriešana nākamajā rītā noteikti būs jāatliek uz vēlu vakaru, vai pat uz nākamo dienu. No tā atiet, manuprāt, ir vienkārši gulēt un uzņemt daudz ūdens.

15.Tad tradicionāli jautājums par vakara ēšanu (tik forši ir skatīties Panorāmu ar saldu balto kafiju un trīs maziem eklēriem!) jeb nekādus saldumus un citu ogļhidrātus vakarā?
J.V. Ja grib notievēt, tad vakarā noteikti nekādus saldumus un jebkādus citus ogļhidrātus (auzu pārslas putra, makaroni, griķi, ievārījums utml). Tas viss turpinās līdz brīdim, kad sasniegts rezultāts, pēc tam turpinot skriet, varam reizi nedēļā izbaudīt eklērīšus, un normas robežās arī citus ogļhidrātus, jo tas vairs mums nesagādā liekas problēmas, no rīta pieceļoties ejot uz rīta skrējienu, tas viss tiks ‘’sadedzināts’’

16. Man jau liekās, ka „resnīšu” problēma sākās jau skolā, tu esi strādājis skolā, vai tā ir? Un laikam jau vecāki nerāda pareizo piemēru (pieminētā kafija ar eklēriem)? Varam ko darīt?
J.V. Jā, es esmu strādājis Ilmāra Gaiša Kokneses Vidusskolā, kur praktizēju savas zināšanas. Es vairāk piekristu tam, ka šī problēma sākās jau mājās, tā veidojās pašā ģimenē, kur tiek radīti nepareizi ēšanas paradumi, vai vispār netiek radīti. Ģimenes ar vien retāk brokasto un vakariņo kopā, pieļauju, ka pusdienu maltīti būtu sarežģīti ieturēt ģimenes lokā, jo Mamms un Paps darba gaitās, bērni skolās, bet kas traucē vakariņot kopā? Slinkums, apnikums, nogurums, kāds spēj atbildēt pamatojošu atbildi? Vairāk pavadot laika kopā ar bērniem, piedzīvojot neaizmirstamus brīžus, mēs iepazīstam viens otru, kas netiešā veidā veido Jūsu ģimenes tēlu, tradīcijas, paražās, tai skaitā veselīgu uzturu. Bieži vien skolā sastopamas situācijas: Ka bērns negrib, vai tiešām neko nezina par savu ģimeni, tikai to, ka Mammu sauc Skaidrīte, un Tēti Jurģis, bet to, ka Mammas mīļākais ēdiens ir auzu biezputra, un Tēta sapnis ir aizbraukt apskatīt Ventspils skaistākās vietas, to spēs pateikt tikai retais, šis ir viens no piemēriem, ar ko saskāros skolā, un tādu ir daudz. Ar šo es gribēju teikt to, ka vecākiem audzināšana jāsāk jau ģimenē, nevis cerēt, ka skola tos izaudzinās – tā noteikti nebūs.

17. Dzirdēju, ka pēc skolas beigšanas, ja paveiksies, Tevi Latvija var „pazaudēt”? Vai tiešām ir tik skarbi, ka jāaizbrauc, tu taču esi viens no LATVIJAS LABĀKAJIEM SKRĒJĒJIEM!
J.V. Ir vismaz divas alternatīvas, ko iesākt pēc Universitātes beigšanas, un viena no tām ir dalīties zināšanās un pieredzē ārpus Latvijas robežām. Ar to, ka esi labs skrējējs Latvijā nenopelnīsi. Ir jādomā arī par to, kas būs tas, ko darīšu pēc skriešanas. Ir mērķis, kas jāizpilda būdams sportā, kā skrējējs. Bet pēc skrējēja karjeras, vēlētos būt sportā, kā labs treneris un ģimenes cilvēks, tas ir tas, ko man spēj piedāvāt ārvalstis.

18. Jāni, piedāvāju tev palikt Latvijā, un kopīgi ar MARATONA KLUBU izstrādāt programmu „Skaisti bez diētas”! Tā kā man patīk konkrēti datumi, tad pabeidz savu bakalaura darbu, un 1.oktobrī sākam ieviest jauno programmu „Skaisti bez diētas!” Un tu redzēsi, kā 100iem meiteņu un puiši (sievu un vīru) kļūst laimīgi, dēļ šīm sajūtām jau mēs dzīvojam un strādājam!
J.V. Šis ir vilinošs piedāvājums: pirmkārt jau strādāt kopā ar tik pozitīvu cilvēku kā Tevi. Otrkārt, nekas nespēj tik pozitīvi uzlādēt un emocionāli pacelt, redzot, ka cilvēki, ar kuriem Tu strādā, kļūst laimīgāki!
Andri, šis piedāvājums tiks nopietni apsvērts! Cerēsim uz drīzu sadarbību!

19. Kamēr nav „programmas”, visus aicinu sāk kustēties, un tie, kas tuvāk Ventspilij, pievienoties kopskrējieniem svētdienās, ko vada mūsu treneris Aigars Matisons! Ko tu, Jāni, vari pateikt par skriešanas klubiem, vai tādi ir vajadzīgi, jo daudzi skrien vienatnē, gan nezinu kā viņi jūtās, bet laikam jau labi, tie, kas skrien ar mums, varu droši teikt – VIŅI IR LAIMĪGI!
J.V. Tie noteikti ir vajadzīgi. Skriešanas klubi ir vietas, kur cilvēki, var griezties pēc padoma izmisuma brīžos, un arī dalīties priekos, kas saistīti ar skriešanu un ne tikai. Tie, kas skrien vieni, viņiem tikai liekas, ka viņi ir laimīgi, jo nepazīst citas sajūtas. Pamēģinot skriet kop skrējienos, sajust to, ka esam viens vesels, kas spēj saplūst vienā veselumā, vienā problēmā, kas mūs pārņem (šajā gadījumā tas ir liekais svars), ‘’mest’’ liekos kilogramus un pārvarēt to ar kopējiem spēkiem, un kļūt laimīgiem!

Paldies, Jānim Višķeram par atbildēm, un ļoti ceru, ka tev nekas neizdosies ar aizbraukšanu no Latvijas!
Protams, tie, kas ir laimīgi ar lieko svaru, patiesi novēlu to saglābāt, jo mēs to darām priekš „laimes”! Mana dzīves kvalitāte, pēc četriem noskrietiem gadiem, ir uzlabojusies par 500%!

Andra V pēdējā intervija no Portugāles (pēdējā 2012.gadā!)