Atgriežoties no skriešanas nometnes Portugālē, man daudzi jautā: Ko jaunu uzzināji par skriešanu, par vingrojumiem, par ēšanu utt. Diezgan daudz jau esmu aprakstījis un izstāstījis, un visu jau nevar aprakstīt, taču atcerējos dažus sīkumus, kuri man liekās noderīgi.

1. Nopirku sev jaunus skriešanas apavus mačiem, un bļāviens, kāpēc tik garas šņores ievēruši, ko ar tiem galiem darīt? Pavisam vienkārši, sastumiet tos apakšā citām šņorēm:

          

Esmu tik daudz gadus nodzīvojis, un tikai mēnesi atpakaļ iemācījos šādu knifu, tagad visiem skriešanas apaviem, kuriem šņores pa garu, tā daru!

2. Nākošais jautājums, ko esmu uzdevis daudziem, bet neviens nav atbildējis: kā pareizi jātur rokas „plaukstas” skrienot? Laikam jau kā pašam ērtāk, taču Lielbritānijas maratonistiem, kuri nav tie lēnākie pasaulē, liek trenēties ar tūtiņām rokās, šādi:

       

Un tūtiņa pēc skrējiena nedrīkst būs saspiesta vai pazaudēta! Esmu pamēģinājis tā turēt rokas, man patīk!

3. Situācija: divas vai pusotra stunda līdz treniņiem, pusdienas ēst pa vēlu, reklāma piedāvā „Snikeru”, bet tas nebūs īstais, lieliska uzkoda ir sausmaizītes ar ievārījumu un tēju. Būs arī papildus enerģija treniņam, paskatieties, cik jūsu sausmaizītes satur ogļhidrātu, vajadzētu vismaz 70g uz 100g produkta, taukus līdz 5g!

       

Šos var uzēst arī 3 stundas pirms mačiem, tā darot Nikolajs Čafkins no Krievijas izlases. (pusmaratonu skrien pa 1st un 2 min)

4. Tā kā ļoti karsts nebija, tikai +18c līdz +20c, garos skrējienos dzērienus līdz neņēmu, un kad sagribējās dzert, noplūcu mandarīnu, skrienot nomizoji un ¾ apēdu, un ar vēderu bija viss labi, mandarīnu mums pa ceļam nebūs, bet domāju, ja ļoti slāpst un nav līdz dzēriena, var arī apēst norautu ābolu, man liekās, ka tā Arnis Rumbenieks ir darījis! Tas gan tikai vasaras beigās!

         

Atcerējās Andris V