PACE MAKER – Ģirta stāsts par to 

Drukāt
27.06.2012 13:41

Ar skriešanu atsāku nodarboties nepilnus divus gadus atpakaļ, kad 2010.gadā mans vienpadsmitgadīgais dēls pierunāja Kuldīgas pusmaratonā noskriet 5km distanci. Tā kā savā laikā četrus gadus nogāju tā sauktajā sporta klasē kur nodarbojos tieši ar skriešanu, tad nodomāju, ka tas tāds nieks vien būs, un tiem sīčiem parādīšu klasi, bet distances vidū es jau dēlēnam lūdzos, ka vajadzētu paiet. Tad arī sapratu, ka pietiekami ilgi ir „nosēdēts” un pienācis laiks atsākt kustēties. Pirmo pusmaratonu pieveicu 2011.gadā Prāgā, kurā devos pirmajā kopbraucienā kopā ar Maratona Klubu, bet 3.Ventspils Piedzīvojuma Parka Pusmaratons man bija divpadsmitais.

Kad Andris no Maratona Kluba uzaicināja PPP noskriet par tempa turētāju uz 1:45, iesākumā mazliet aizdomājos, jo uznāca šaubas vai 200% varēšu šo tempu noturēt, jo pagājušā gadā pats Ventspils pusmaratonā finišēju tieši aiz 1:45 tempa turētājiem, bet izvērtējot savu pēdējo piecu pusmaratonu rezultātus sapratu, ka problēmām nevajadzētu būt. Protams arī pašam ļoti gribējās izbaudīt, kā tas ir un palīdzēt citiem skrējējiem sasniegt viņiem vēlamo rezultātu.


Un tā, jau pulcējoties starta koridorā ap mums ar Ilgoni (tempu turējām divatā) sapulcējās bariņš skrējēju, kuriem mūsu piedāvātais temps likās interesants. Ar mums skrēja ne tikai pusmaratonisti, bet arī visi tie, kuriem mērķis katram konkrēto distanci noskriet ar ātrumu mazliet zem 5min/km. Pirmais aplis iesākās palielā burzmā, bet jau pēc pirmā kilometra trasē visi jau daudz maz bijām izretojušies un varējām ar Ilgoni „pieslīpēt” mums nepieciešamo tempu. Pirmais aplis tā arī noskrējās nemanot ,jo bija interesanti gaidīt un vērot ar ko organizētāji mūs pārsteigs. Protams par to viņiem liels paldies. Otrajā aplī jau „atkabinājās” 5km skrējēji un palikām jau mazāks bariņš, bet visi braši turamies. Apļa beigās uzmundrinām pagurušākos 10km skrējējus, kuri dodas finišā un paši aizskrienam trešajā aplī, kurš manuprāt bija viss mierīgākais. Man likās, ka visi ar mums līdzi skrienošie palika nopietni it kā gatavodamies kam svarīgam. Ceturtā apļa sākumā jūtam, ka mūsu bariņš palicis patukšāks, bet atlikušie skrējēji izskatās tīri braši un mēs šos uzdrošinām un sakām, ja ir spēka, lai skrien no mums prom, pajokojam, ja gadījumā panāksim ar stumšanu iestumsim finišā. Finišu sasniedzam precīzi 1:45:01, tā kā uzdevums izpildīts godam.


Pēc finiša saņēmām daudzus paldies no skrējējiem, kuriem bijām palīdzējuši. Tas protams sniedz gandarījumu par paveikto un saproti, ka esi paveicis ko labu. Pats skrējiens kā tempa turētājam arī ir daudz savādāks, gribētu pat teikt interesantāks, kā mačos, kur skrienu vairāk vai mazāk uz rezultātu. Kā tempa turētājs skrējiena laikā varēju pilnībā izbaudīt pasākumu. Turēt tempu noteikti piekristu arī kādu citu reizi, un iesaku arī citiem nelaist garām tādu izdevību, ja ir piedāvājums.

Lai izturība un panākumi turpmākajos skrējienos.


Ģirts no Kuldīgas

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru