Kad uz kārtējo SKRIEN  LATVIJA posmu mērojams tāls ceļš līdz Daugavpilij, laiks sarunām ar ceļabiedriem. Šoreiz ar Ilgvaru Āboltiņu, kurš klubam pievienojies nesen, bet paspējis visus pārsteigt, uzvarot 2016.gada  reitingā vīriešu konkurencē.

Tevi  var sastapt gandrīz visur Latvijā, kur skrien. Kāds bija Tavs ceļš līdz skriešanai?

Dzīvoju un strādāju, līdz kādā dienā nolēmu, ka jāatbrīvojas no netikumiem, kuri ved tik uz leju. Pirmajā reizē noskrēju apmēram 5km, un  likās jau , ka gals klāt. Tad pamazām skrēju arvien vairāk un tā lieta iepatikās.

Kur bija tavas pirmās sacensības?

Skrēju pa kalnaino Vidzemes pilsētu Smilteni. Finišēju viens no pēdējiem, aiz manis bija tikai 3 večuki.

Tu skrien ne tikai Latvijā.

Jau vairākus gadus piedalos Sāremā maratonā, kur 42,195km jāpieveic skrienot 3 dažādu garumu distances trijās dienās. Patīk skriet apkārt Vīlandes ezeram, skrienu Vjandrā, Tartu, Pērnavā. Man jau ir pašam savs aģents-Didzis Ceriņš, Maratona kluba biedrs. Viņš piesaka manu dalību skrējienos un paziņo, kur un kad notiks skrējiens. Man atliek tikai sakārtot somu un laikus ierasties uz starta.

Kā tu nonāci līdz Maratona klubam?

Kādu laiku biju skrējis un jutu, ka sāk zust motivācija. Gribēju būt kopā ar citiem, tādēļ vienā jaukā vasaras dienā pēc Ventspils piedzīvojumu parka pusmaratona ar anketu rokās devos pie Andra Valerta. Tagad esmu Maratona kluba/Dobeles dzirnavnieka komandā. Dūšīgi ēdu Dobeles auzu putru, tāpēc varu skriet kā zirgs. /Ilgvars garšīgi smejas/.

Tu esi nodarbojies ne tikai ar skriešanu.

Esmu braucis velo sacensībās, slēpojis, piedalījies arī triatlona sacīkstēs. Veicot triatlona pēdējo disciplīnu –skriešanu, bija interesanti pavērot domīgās konkurentu sejas. Velosportā biju iesaistījis arī radu bērnus, dažkārt uz auto jumta pārvadāju pat četrus velosipēdus.

Vai ikdienas skrējienos Rūjienā tev ir sabiedrotie?

Skrienu viens pats. Dažreiz līdz Igaunijai, dažreiz līdz Naukšēniem. Šoziem ievēroju kādu sievieti, kura skrēja, neskatoties ne uz kādiem laika apstākļiem. Gribēju jau ar viņu aprunāties, tomēr neuzdrošinājos traucēt, jo viņa skrēja ar ļoti atbildīgu sejas izteiksmi.

Tavi atbalstītāji ir tava ģimene.

Ja viņi nebrauc man līdz, tad sagaida mājās. Šovakar mani jau gaida iekurināta pirtiņa. Izmēģināšu atjaunošanās metodi, kad pēc kārtīgas sakarsēšanās, jāiegremdējas aukstā ūdenī tik ilgi, cik var izturēt. Tad otrā dienā esi svaigs kā gurķītis. Rīt atkal jāskrien apkārt Vīlandes ezeram.

 

Intervēja - Sandra

(Visi foto mirkļi rasti Sandras fotoaparātā).