Čau, visiem :) 

Drukāt
22.05.2017 12:13

Kāds jau mani pazīst, kāds varbūt vēl nē. Mani sauc Kalvis, esmu no Vērgales. Skriet sāku pirms trīs gadiem, 2014. gadā, martā. Pirmais skrējiens bija 10 kilometri - 45 minūtēs. Kā iesācējam rezultāts labs. 2014. gadā aizvadīju visvairāk sacensības, rudenī noslēdzot sezonu ar 56 kilometru distanci Siguldas kalnu maratonā, kur ieguvu 1. vietu grupā. Pēc tam ziemas periodā neskrēju, bet biju pieteicies maratonam Maltā. Līdz Maltas maratonam, trīs mēnešu laikā, pieņēmos svarā, svēru ap 90 kilogramiem. Tā nu 2015. gadu uzsāku ar laiku 4:05 Maltas maratonā, kur sākot no trīsdesmitā kilometra gāju. Turpmākajā sezonā uzstādīju arī savu šī brīža personīgo rekordu pusmaratonā - 1:18:22. 2015. gada beigās līdzīgi kā 2014. gadā ziemā pārstāju skriet un pavasarī atsāku. 2016. gadā pārsvarā skrēju sacensībās, kurās biju spējīgs ieskriet top 6 - tas ir stirnu bukos. Sezonas beigās uzstādīju personīgo rekordu Ozolniekos, piecu kilometru distancē -17:09. Pēc Ozolniekiem nebeidzu skriet, bet decembra sākumā tika veikta vēnu operācija, tādēļ divus mēnešus nācās izlaist.

2017.gads sācies ar lieliem mērķiem, pirmkārt, uztaisīta vēnu operācija un jūtos labāk. Otrkārt man ir iespēja trenēties ļoti labos apstākļos Grieķijā. Janvārī, pēc operācijas, pārsvarā staigāju, bet februārī jau sāku skriet. Martā kilometru skaits ir lielāks - 516. Martā notika arī pirmās sacensības Grieķijā, 13 kilometri ar 400 augstuma metriem, sacensības iesāku skriet 3. vietā, skrienot kalnā biju pirmais, bet ar astoto kilometru sākās sāpes vēderā, kas neļāva skriet ātrāk, turpināju skriet trešajā vietā, aiz grieķu drauga Mixalis Sougioltzoglou. Pēc viena no pagriezieniem pazaudēju priekša esošos un nomaldījos, noskrienot aptuveni divus liekus kilometrus un finišējot sestajā vieta. Aprīlī noskrēju 505 kilometrus, aprīļa vidū devos uz Latviju, un piedalījos Stirnu buka posmā Ogrē.

Stirnu buka sacensību mērķis šogad ir iekļūt top 6 kopvērtējumā, bet katrā posmā pacīnīties ar labākajiem skrējējiem. Pirmo posmu uzsāku labi, lai gan nedaudz par lēnu, par tālu atlaižot Uldi Kļaviņu. Līdz astotajam kilometram biju trešajā vietā, kad atkal nomaldījos, šoreiz veicot lieku kilometru. Mēģināju noķert priekšā esošos un tas arī izdevās, bet līdz ar to biju zaudējis spēkus un nācās samierināties ar sesto vietu, punktos piektā vieta.

Pēc stirnu buka paredzēti trīs starti maijā:

  • Paggaio kalnu skrējiens 27 kilometri ar 1800 augstuma metriem
  • Lailias kalnu skrējiens 27 kilometri ar 1800 augstuma metriem
  • Thessaloniki Under Armour 10km skrējiens

Paggio kalnu skrējiens


Pirms starta Paggio skrējienā aizvadīju daudz treniņu, iepriekšējā nedēļā noskrienot pat 150 kilometru un trenējoties baseinā. Jau no pirmajiem metriem uzsāku skriet diezgan ātri un biju pirmais. Man nepatīk skriet lejā no kalna, tāpēc mēģināju skriet pēc iespējas ātrāk augšā un atrauties no konkurentiem, tas arī izdevās, kad sasniedzu kalna augšu nevienu lejā neredzēju, tas nozīmēja, ka biju priekšā par vismaz desmit minūtēm. Lejā skrēju diezgan ātri, bet atbrīvoti, jo zināju, ka neviens mani nenoķers. Protams, tas nenozīmē, ka neiztiku bez pāris '"slēpošanas paņēmieniem" un kritieniem. Pēdējie kilometri likās garāki nekā skrienot augšā, un kā izrādās pie vainas bija lieki trīs kilometri, ko veicu, jo apmaldījos trasē. Šoreiz nomaldīšanās netraucēja uzvarēt un Mixaliu Sougioltzoglou apsteidzu par deviņām minūtēm. Balvā ieguvu La Sportiva Bushido taku skriešanas botes, kuras noderēs turpmākajos skrējienos.

Nākamās dienas pēc Paggio skrējiena, treniņi bija ļoti grūti un to laikā tika veikti īsi skrējieni, tikai pēc dažām dienām saņēmos uzskriet stadionā 5x1km, kājas vēl joprojām protestēja, bet ātrums diezgan labs. Drīzumā bija paredzēts Lailias kalnu skrējiens, tādēļ pirms tā skrēju vieglus skrējienus.

Lailias kalnu skrējiens

Jau pirms sacensībām sapratu, ka tik viegla uzvara kā Paggio skrējienā nebūs, jo sacensībās piedalījās labāki skrējēji. Viens no viņiem Stavros Baliotis, kurš vairākus gadus finišējis 11. vietā Olimpa kalna skrējienā, kurš iekļauts Sky Runner pasaules sērijā. Pirms starta,  deviņos rītā bija aptuveni 22 grādu silts un finišā jau temperatūra sasniedza 25 grādus, kas salīdzinoši ar temperatūru iepsriekšējās sacensībās ir par 10 grādiem siltāks. 

Pirmos divus kilometrus skrējām aptuveni desmit skrējēji, tad arī sapratu, ka top 3 nebūs tik viegli iekļūt, skrēju pirmais kopā ar Stavros Baliotis aptuveni līdz ceturtajam kilometram, kad sākas kāpums. Kāpums sākumā nebija stāvs un tika veikts diezgan ātri. Man izdevās atrauties no grupas tālu, līdz pat 14 kilometram skrēju pirmais. Tad mani panāca Stavros Baliotis, aptuveni divus kilometrus mēģināju viņam turēt līdzi, bet viņš ir ļoti ātrs, skrienot augšup. Astoņpadsmitajā kilometrā bija lielākais kāpums, aptuveni 200 metri. Mani spēki bija izsīkuši, un Stavros šo kāpumu uzskrēja aptuveni par divām minūtēm ātrāk. Kaut kā jau uzrāpos arī es, bet nejutos īpaši labi, iespējams dēļ enerģijas trūkuma (sacensību laikā tikai puse želejas un ūdens), pirmo kilometru lejup var teikt, ka gāju, jo sāpēja vēders, tad palika labāk un pāris kilometrus biju diezgan ātrs, bet pēdējos kilometrus pirms finiša atkal sāpes vēderā un salīdzinot ar citiem ļoti lēns skrējiens lejup. Piemēram, mani laiki 23,24 un 25 kilometrā - 4:29,4:31,4:22, bet Stavros laiki - 4:08,4:00,3:30. Finiša laiks 2:31:11, 26.5 kilometri, Pace - 5:42, no Stavros atpaliku piecas minūtes, kāpums solīto 1800 metru vietā bija 1400 metri, bet viennozīmīgi siltais laiks un trase grūtāka nekā Paggio kalnu skrējienā. Pēc skrējiena var secināt, ka, lai startētu nopietnā līmenī ir vajadzīgi arī treniņi kalnos.

Viena lieta, ko viennozīmīgi gribas paslavēt ir sacensību organizācija Grieķijā. Nezinu kā tiek organizētas citas sacensības, bet šie divi kalnu skrējieni viennozīmīgi nebija taisīti, lai gūtu peļņu, abos skrējienos ļoti zema dalības maksa - 10 eiro. Paggio skrējienā papildus skriešanas krekls un Lailias skrējienā bandana. Saņemot numurus, nekādas reklāmu lapas kā ierasts Latvijā, bet vienkārši numurs. Tāpat arī sacensību zonā nav dārgu kafejnīcu vai uztura bagātinātāju stendu. Abos skrējienos bija iespēja saņemt ūdeni un ēdienu cik grib. Lailias skrējienā bija pat sava veida zviedru galds, bija pat saldējums, šašliks, cepumi, sulas, ūdens, kafija un banāni neierobežotā daudzumā ne tikai sacensību dalībniekiem, bet arī līdzjutējiem. 

Bez taku skrējieniem, svarīgi ir arī rezultāti piecu un desmit kilometru distancēs, šogad vairāk strādāju pie ātruma. Marta treniņos laboju savu personisko rekordu desmit kilometru distancē par minūti un divdesmit sekundēm. Personiskais rekords desmit kilometru distancē man bija no 2015. gada Jelgavas pusmaratona - 36:37, treniņos martā noskrēju 35:17, pēc tam aprīlī - 35:30. Pēdējām sacensībām Grieķijā pieteicos Thessalonikos - Under Armour desmit kilometru distancei, kur mēģināju labot personisko rekordu piecu un desmit kilometru distancēs. Diemžēl, tas neizdevās un ir liels sarūgtinājums, vēl jo vairāk tāpēc, ka bija iespējams uzvarēt, bet paliku ceturtais. Laiks - 35:30. Vēl otrdien pirms sacensībām skrēju 400 metru intervālus un 8 kilometru temps bija 3:23, tāpat arī laboju piecu kilometru personisko rekordu, kurš šobrīd ir 16:48. Labi, ka vasarā Jelgavas pusmaratona un Piltenes skrējieni notiks pēcpusdienā, jo vakarā skriet šķiet labāk un tur arī centīšos labot savus personiskos rekordus.

Nākamais paredzētais starts - Kornetu Stirnu buks, tiekamies mežā!

 

Kalvis

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru