Maratona klubs ir izveidojies Ventspilī. Taču tas ir tik pievilcīgs, ka spējis apvienot  skrējējus no tuvākām un tālākām Latvijas vietām. Šoreiz stāsts par vidzemnieku, kurš devis priekšroku Kurzemes skrējēju klubam.

-Kā tu iesāki skriet?

Neatceros, kurā gadā, laikam vēl staigāju īsās bikšelēs, piedalījos Aigara Fadejeva soļošanas festivālā. Pēc tam ciemojoties pie radiniekiem , piedalījos Piltenes skrējienā. Gedimins Trulevics bija aktīvs soļotājs līdz mūža nogalei. Pirms tam dejoju sporta dejas-sambu, rumbu, ča-ča-ča.

-Tavā ģimenē aktīvs dzīves veids ir cieņā?

Mana mamma ir ārkārtīgi nemierīga, neļauj vienkārši tāpat lūkoties televizorā, vienmēr izdomā dažādas aktivitātes. Vēl biju pavisam maziņš, (6-7 gadi), kad kopā nogājām gar jūras krastu no Vitrupes līdz Gaujas ietekai jūrā Carnikavā. Gājiens notika dažādās dienās. Pārgājieni mūsu ģimenē bija ļoti populāri, līdz ģimenē ienāca automašīna.

-Kas vēl tev patīk?

Patīk slidot, slēpot, braukt ar velosipēdu. Kad man vēl bija trīsritenis, kopā ar to pašu mammu aizbraucu no Brenguļiem uz Valmieru.(apmēram 8kilometrus). Sākumskolas pirmajās klasēs gāju uz basketbola treniņiem pie vectēva-Valmieras basketbola patriarha Arvīda Kaufmaņa. Citus trenerus gan neatzinu. Patīk braukt ar laivu pa Gauju.

-Un tad iesāki trenēties vieglatlētikā?

Jā, sākumā trenējos pie Raita Ravinska kopā ar talantīgiem skrējējiem Madi Svincovu, Rihardu Lindi. No viņiem mācījos treniņu disciplīnu, guvu atbalstu savās skriešanas iesācēja gaitās. Šobrīd Rihards ar labiem panākumiem trenējas pie Mārītes Ārentes.

- Pusmaratonu rīti tev iesākas ar…?

Ar biezputru, par kuru neesmu lielā sajūsmā, bet vai tad ir varianti? Tomēr jāpiebilst, ka tā ir pārbaudīta vērtība un nemēdz sagādāt pārsteigumus vēderam, ir sātīga, dod spēku.

-Tu dzīvo Vidzemē, bet Maratona klubs ir Kurzemē. Tavs ceļš uz to?

Skrienot sapazinos ar kaimiņu pilsētas Cēsu skrējēju Ingrīdu Greivuli. Aizvien vairāk kopā braucām uz skrējieniem un sarunās Ingrīda bieži jūsmoja par kluba aktivitātēm. Tad es nodomāju-kāpēc gan nē? Līdz šim brīdim neesmu to nožēlojis. Starp citu, tieši Ingrīda šobrīd ļoti pietrūkst(zināms, ka viņa devusies darba gaitās uz Angliju)-viņas vēsturiskais skatījums, neparastās ekspedīcijas. Kopā ar Ingrīdu iesākām tradīciju-katrā pilsētā, kur notika skrējiens, iepazinām kādu skaistu vietu.

-Valmierā uzvārds Kaufmanis nozīmē basketbolu. (vectēvs, tēvoči, brālēni). Vai tu varētu noskriet pusmaratonu, driblējot basketbola bumbu?

Hmmm…interesants jautājums. Varbūt kādreiz jāpamēģina?

Intervēja - Sandra

(Visi foto mirkļi rasti Sandras fotoaparātā).