Neizsapņots bērnības sapnis  

Drukāt
17.02.2018 18:57

Kā neizsapņots bērnības sapnis – būt brīvam un lidot ar izplestiem spārniem, apstādināt ikdienas rutīnu uz laiku, un neļaut tai gūt virsroku! Atrasties ar sevi un savām domām, un sajūtām līdzsvarā! Mana motivācija – parādīt/ pierādīt sev – ja grib tad var un, ja var, tad izdarāmajam nav robežu – robeža ir tikai galvā radīta barjera, kas patstāvīgi meklē lietām attaisnojumus, lai tās nebūtu jādara!!!

Un tagad par to, kā es sāku! Gadu pirms radās iespēja un interese sākt skriet – atceros to brīdi – tas bija Ventspils PP Pusmaratons, stāvēju mājās pie loga un vēroju pēc skata pārgurušos skrējējus svelmainajā saulē – teicu mammai, nu kas tie par dullajiem, kas sevi šādā veidā beidz nost – galīgi aptrakuši!!! (tagad pati esmu viena no dullo bara, un lepojos par to)!
2016.gadā uzzināju par NRC treniņiem tepat Ventspilī, protams, vienai negribējās iet – vajadzēja kādu, kas patur rociņu, tā nu arī ar draudzeni aizgājām – bija bailes, jo neesmu tak standarta profila skrējējs.
Pirmais treniņš aizvadīts, līdzi tam vilšanās sevī (Reņķa dārzā vienu apli pat nevarēju noskriet), bet bonusā iegūts – āķis lūpā un vēlme parādīt sev, ka varu labāk!
 Protams, ir daudzi skeptiķi, kas saka – kam tev to vajag, tā ir tikai tukša laika izšķiešana, un sevis apgrūtināšana!!
Paldies vienai lielai skrējēju saimei, kas man lika noticēt sev, kā ar bliezienu pa pieri bez maz! Neilgu laiku pirms Lattelecom Rīgas maratona 2016 ļoti šaubījos par distances izvēli (treniņos bija skriets tikai lielākais ap 6km) – sākotnēji plānoju noskriet 5km tikai, bet tad tā netīši sanāca saruna ar pāris cilvēkiem, kas tad nu arī pamainīja manas domas (tāds mazs ekstrēmists savā ziņā esmu), tātad pieteicos uz 10km! Satraukums bija liels, jo nekad taču agrāk tik daudz nebija skriets ( kā tas būs, vai es maz izturēšu!?)!!! Es to izdarīju – rezultāts bija visai iespaidīgs priekš pirmās reizes – 1:02:03 – katrā ziņā ieraugot laiku, biju šokā ( īsti pat nesapratu – smieties vai raudāt aiz laimes)!! Tas bija brīdis, kad tiešām āķis lūpā iecirtās kārtīgi! Paldies visiem, kas mani pamudināja uz šo!!!

Līdz ar to, skrienu joprojām, sākotnēji biju vairāk tendēta uz rezultātu, bet 2017.gada sezonu izbaudīju, piedalījos teju visur, kur vien varēju! Noskrieti daudzi km, ko pat dzīvē nedomāju, ka tik daudz spēšu! Gada laikā bija skrāti ap 1000km, kas priekš manis nav mazs cipars!
Pats galvenais ir turpināt cītīgi strādāt pie jaunā sevis izvirzītā mērķa (vēlējos uzspēt 2017.gada sezonā, bet nedaudz nogulēju)! Šī sezona būs mana mērķa izpilde – kāds ir šis mērķis? – Te nu lai paliek maza intriga no manas puses! Gan jau, ka viena daļa to jau zin!
Nu jau par manām vismīļākajām distancēm ir kļuvušas - 10km un uz augšu (ja paskatās uz atpakļ, ka nevarēju noskriet vienu apli Reņķa dārzā un tagad pat varu pieveikt 21km – progress ir acīmredzams).

Man ir patiess prieks, ka es varu kalpot kā iedvesmas avots cilvēkiem, kuri nu tikai ir sākuši nodarboties ar skriešanu, un arī tiem, kuriem ir zudusi motivācija! Vārdi – Tu esi kā iedvesmas avots, 17.gada sezonā ir izskanējuši jau neskaitāmas reizes – arī tas man liek censties vēl  vairāk un nepamest visu iesākto novartā! Paldies visiem, kas tic un ir ar mani!!! Lai visiem viegli skrienas jaunās sezonas mačos!
Tiekamies uz starta līnijas!

Kristīne P

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru