Tikšanās nemēdz būt nejaušas. Par to pārliecinājos rudenī, kad kopā ar Maratona klubu izbaudīju brīnišķīgo braucienu uz Minskas pusmaratonu.  Tajā iepazinu  lieliskus cilvēkus, ar kuriem liktenis brauciena organizatora personā mūs saveda kopā. Ilze un Aino. Par sporta veidiem viņu ģimenē varētu veidot viktorīnu ar jautājumiem, uz kuriem daudzi nezinātu atbildes. Tuvāk iepazīstot  šo ģimeni, man prātā ienāca Rainis “Es, daile, arī esmu spēks. Tu spēks, es daile, mēs saderam kopā”.

• Kurš no jums pirmais pievērsās sportam? Varbūt sportojāt jau no skolas gadiem? Ko tieši darījāt?

I: Skolas gados sportojām tikai tik cik sporta stundās, toreiz – fizkultūrā, lika. Sports bija mana mīļākā stunda aiz matemātikas.

A: Tagad no jauna sportam pirmais pievērsos es, bet ne skriešanai. Virves vilkšanai. Bet tā kā, man šķiet, nevienā sporta veidā nevar iztikt bez papildus vispārējo fizisko sagatavotību, arī virvi velkot daudz bija papildus vēl jāskrien. Pirmajā Ventspils Piedzīvojumu Parka pusmaratonā piedalījos zem virves vilcēju “Velkonis” komandas vārda un noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Arī mūsu Anniņai šie bija pirmie skriešanas mači.

I: Es no 2010.-2014.gadam biju tikai līdzjutēju rindās, bet 2015.gada 21.februārī Jūrmalas ziemas sporta svētku laikā, kad Aino izņēma savu numuru, es teicu, bet kāpēc man būtu jāgaida, kad Tu noskriesi, es taču arī varētu vismaz 5 km pieveikt, un uz vietas pieteicos skrējienam. Nebija jau tā, ka nemaz nebiju skrējusi. Biju. Vismaz gadu, neregulāri, bet tomēr, no 1-5 km gabaliņus. Noskrēju! Bet kādā sakarā man bija skriešanas botas un bikses, jaka līdzi, gan neatceros. Un tad sākās ... bez apstājas ... nu jau ceturtais gads ... īstenībā maz, bet sajūta, ka daudz, daudz vairāk.

• Tik aktīviem vecākiem ir ļoti aktīvi bērni. Zinām, ka Anna ir ļoti ātru kāju īpašniece, bet Sabīne – titulēta sporta vingrotāja. Kurš un kā viņai izvēlējās šo sporta veidu?

I: Tā kā katram bērnam ar kaut ko ir jānodarbojas, un, ja tā nav dziedāšana vai zīmēšana, tad tas ir sports. Sports šoreiz, tāpēc ka tētis katru otro vakaru pavadīja sporta zālē un nevis uz skatuves. Bērni bieži tika līdzi ņemti, un Sabīne jau hallē jutās kā mājās. Kopīgi izlēmām, ka tā būs sporta vingrošana, ar domu, ka vismaz sākumā, tas ir tāds universāls sporta veids, kurā iegūto lokanību, izturību un iemaņas var pēc tam izmantot jebkurā citā sporta veidā, kuru bērns izvēlēsies jau pats vēlāk. Bet Sabīne nebija tas variants. Kā 5 gadu vecumā aizvedām uz vingrošanas zāli, tā tikai pirms pusotra gada, traumu dēļ, pārtrauca šīs attiecības. Var teikt vingrošanas zāle, 13 gadu garumā, bija viņas otrās mājas.

• Sporta veidā, ar ko nodarbojas Aino, lieto terminu “enkurs” un tas nav saistīts ar kuģiem. Pastāsti par to.

A: Kad dzīvē sāka palikt garlaicīgi – tikai darbs, mājas, darbs, mājas, vajadzēja kaut ko mainīt. 1999.gadā es nopietni pievērsos virves vilkšanai. Tā ir komandu cīņa ar 8 cilvēkiem, dažādās svaru kategorijās. Pēdējais virves vilcējs, virves galā, arī ir tas ENKURS.

 I: Sauszemes enkurs.

A: Arī es pats esmu vilcis kā enkurs. Es velku pirmajā Latvijā reģistrētajā virves vilkšanas klubā ”Velkonis” (1993). Pēdējos 4 gadus esmu apvienojis abus šos sporta veidus – gan velku, gan skrienu.

• Sociālajos tīklos paspēju noķert domu, ka Sabīne tētim ies palīgā virves vilkšanā. Vai tas jau ir īstenojies?

A: Jā, Sabīne jau pagājušogad telpās vilka, Latvijas ziemas čempionāta posmos. Ir bijuši arī tādi vilcieni, kuros viņa man tiešām ir palīdzējusi, esam kopā vilkuši MIX sastāvā – 4 vīrieši ­+ 4 sievietes. Bet šogad pārsvarā Sabīne velk sieviešu komandā. Šobrīd viņa ir iekļauta Latvijas izlases sieviešu komandā, ar kuru jau no 8. – 11. martam startēs Pasaules čempionātā Xuzhojā, Ķīnā. Vēl nezinu, bet varbūt, ka arī tur, ja zvaigznes pareizi sakritīs, startēsim kopā MIX komandā. Tā kā, jā, skrienam kopā, un nu jau arī, velkam kopā.

• Jūsu ģimeni vieno skriešana un Maratona klubs. Kāds bija ceļš uz to?

I: Maratona klubs? Nemaz tik seni MK biedri neesam. Es jau pavisam „svaiga esmu”.

A: Es Maratona klubā „pierakstījos” 2015. gada 19. janvārī.

I: Reņķa dārzā notika Nike Running Club treniņi, tas bija 2015. gada aprīlis. Sagadījās, ka arī es tur tajā laikā pavadīju savu „treniņu” un šie aktīvisti no Maratona kluba mani uzrunāja pievienoties viņiem. Mans treniņš turpinājās kopā ar viņiem. Kopš tā brīža neskrēju vairs viena, bet cītīgi apmeklēju koptreniņus. Mani treniņi kļuva daudzpusīgāki, interesantāki. Un gada beigās – divas dienas pirms 2016. gada atnākšanas, iestājos klubiņā. Piesakoties sacensībām, ailītē – kluba nosaukums, nebija vairs jāievelk svītriņa. Būt piederīgiem kādam klubiņam, šoreiz skrējēju klubiņam, ir tikai ieguvums mums pašiem. Tieši no kluba biedriem, no rīkotajiem semināriem ir tik daudz kas uzzināts, izzināts par pareizu skriešanu, ēšanu, atpūtu, ko paša spēkiem varbūt pat nekad neuzzinātu un nesaprastu. Ir forši būt vienam no savējiem, vienam no Maratona kluba un nebūt vairs vientuļam skrējējam. Ar savējiem jau drīkst (savējie sapratīs).

• Skriešanas posmos neesmu redzējusi piedalāmies, tomēr pajautāšu- kuru sporta veidu iecienījis Jūsu dēls?

I: Dēls ar mums kopā ir skrējis tikai tik daudz, kā 4 tradicionālos Vecgada skrējienus Ventspilī no 2010.-2013.gadam. Sen. Viņš savulaik ir ņēmis dalību šortrekā, riteņbraukšanā, kikboksā un autosportā. Šobrīd ar sportu aktīvi nenodarbojas, bet es ļoti gaidu to brīdi, kad viņš ar sieviņu mums vēl pievienosies. Es ceru, ka būs tāds laiks.

 A: Protams, ka būs!

I: Paldies, Maratona klubam par atlaižu kuponiem skriešanas apavu iegādei! Mūsu meitenes savējos uzdāvināja brālim un jauni apavi ir jau iegādāti, tāpēc jau vien domāju, ka solis tuvāk skrējēju pulciņam ir sperts, vairs nevarēs aizbildināties, ka nav, ko vilkt kājās.

• Ilze, Tu esi Maratona kluba foto mirkļu tvērēja. Cik foto jau ir Tavā kontā? Vai kādreiz būs iespējams apmeklēt Tavu foto izstādi “Maratona klubs skrien un skrien”?

I.Tieši šobrīd Ventspilī Digitālajā centrā ir fotoizstāde, kurā var redzēt pāris manus foto, bet ne par skriešanu. Varbūt tad, kad vairs neskriešu, bet gremdēšos atmiņās par to, apkopošu savus skriešanas foto. Bet kā es Jums to parādīšu, nezinu. Varbūt tiešām būs jārīko izstāde, kādā šķūnītī. Bet varbūt, piemēram, 30. Ventspils Piedzīvojuma Parka maratona laikā? Cik foto manā kontā? Daudz. Ļoti daudz. Neesmu saskaitījusi. Intereses pēc, jāiet saskaitīt, vismaz pēdējā 2017. gada kadri...15’764 (tikai par skriešanu un lietām ap to).

• Varbūt Jums ir vēl kāda aizraušanās, par ko mēs vēl nezinām? 

Vēl mums ir dārzs ar puķēm, ar dārzeņiem un daudz zemenēm, par ko rūpēties!                 

 

Intervēja Sandra