Maija 

Drukāt
05.01.2019 12:48

Maija ne tikai veiksmīgi startē “Skrien Latvija” un ”Stirnbuka” posmos, bet rosina arī jauno paaudzi kustību priekam. Viņu var sastapt skrienam it visur. Un vienmēr kopā ar saviem audzēkņiem.

Skolas gados bērni parasti izmēģina vairākus sporta veidu, līdz apstājas pie tā, kurš visvairāk patīk. Kāda ir Tava pieredze?

Man patika sportot jau no mazām klasēm, skolā sporta stundās izmēģināja ļoti daudzus sporta veidus, vienīgā , kas man nepatika bija vingrošana, ierindas mācība. Agrāk mācību gads bija sadalīts pa ceturkšņiem un veselu ceturksni, kādus 2 mēnešus vismaz veltīja vingrošanai, kur bija jāvingro uz dažādiem vingrošanas rīkiem, kā, piemēram, līdztekas, vingrošanas baļķis, akrobātika …. Tad es gribēju, lai tādas sporta stundas vispār nebūtu, bet sporta spēles, vieglatlētika, slēpošana, kas tajā laikā bija katru ziemu, man ļoti patika. Trenēties mazpilsētā nekādas plašās iespējas nebija - bija handbols, vieglatlētika. Handbola treneris aicināja bērnus trenēties, bet man nebija īstais dzimšanas gads, jo tajā gadā sporta skolā grupu veidoja no 1 gadu jaunākām meitenēm. Par vieglatlētiku informācijas nebija, tā tie gadi gāja, līdz pienāca pusaudžu gadi, svars bija pieaudzis, likās, ka par resnu un izdomāju sākt skriet. Skrēju pati, pati domāju, ko skriet, kā skriet, cik daudz skriet, visas bibliotēkas grāmatas, kur bija par sportu, uzturu bija man jāizlasa. Uzrunāja mani vietējais skriešanas entuziasts, aicināja ar aizputniekiem doties uz dažādām sacensībām, tā arī pat īsti neapzinoties uz ko parakstos,15 gadu vecumā aizbraucu līdzi uz Ozolnieku maratonu, ko noskrēju 3 stundās 32 minūtēs. Tad jau pati sameklēju vieglatlētikas treneri un pieteicos sporta skolas treniņgrupā.

Vai aktīvs dzīves veids  ir  Tavas ģimenes prioritāte? Vai jūsu ģimenē skrien visi?

Aktīvs dzīvesveids noteikti ir mūsu ģimenes prioritāte. Tā regulāri skrienu tikai es, dēli skrien epizodiski, viņiem skriešana ir tikai viens no fiziskās sagatavotības vingrinājumiem, jo arī skolēni būdami viņi abi trenējās volejbolā, vecākais dēls arī kikboksā. Jaunākajam dēlam un vīram brīvajā laikā aktīvā atpūta ir medības.

Nav noslēpums, ka vecāki ļoti daudz sagaida no skolotājiem- ka viņi ne tikai mācīs  bērnus, bet sagatavos arī dzīvei. Tomēr ir lieliskas ģimenes, kas labprāt sadarbojas un piedalās ideju īstenošanā. Varbūt ne tikai bērnus, bet arī vecākus esi iesaistījusi skriešanā?

Vecāki vairāk ir iesaistīti skriešanas procesā, ir, kas brauc līdzi, palīdz pieskatīt mazākos, dažreiz daži arī noskrien , bet tas tā vairāk kopā būšanas pēc, piemēram, Rīgas maratons. Tā īsti nevienu vēl saslimdinājusi ar skriešanu neesmu. Katrā ziņā priecīga esmu jau par visiem vecākiem, kuri atbalsta savus bērnus sportot, jo tas arī ir ļoti daudz.

Par skolotāja darbu spriež pēc viņa audzēkņu sasniegumiem. Artūrs Niklāvs Medveds, šķiet, ir dzimis skrējējs. Cik ilgi esi viņa trenere? Kāda būs jūsu turpmākā sadarbība?

Artūrs atnāca pie manis trenēties, kad viņam bija kādi 11 gadi, tā, kā ilgs laiks jau ir pagājis, protams, sadarbību turpināsim, viss būs atkarīgs no Artūra mērķa- tikt mācīties un trenēties Amerikā.

Darbā ar bērniem vajadzīga liela pacietība. Dažkārt  talantu var atraisīt tikai pēc  kāda laika. Ar cik audzēkņiem Tu šobrīd strādā? Vai kādā no viņiem esi pamanījusi nākamo čempionu?

Man ir apmēram 20 audzēkņi sporta skolā, vēl jau varu pētīt un talantus noskatīt Aizputes pagasta pamatskolā, kur strādāju par sporta skolotāju. Lai arī bērni tiešām ar katru gadu paliek vārgāki un ļoti daudzus apdraud liekais svars, pa kādam talantam jau saskatīt var, bet talants vien jau vēl neko nenozīmē, tur ir tik daudz vēl visādu apstākļu, lai tas izveidotos kaut vai tik labi, kā ar Artūru. Jā, ir talantīgi bērni, bet vai būs čempioni U18,U20 un pieaugušo grupās…. To es apgalvot nevaru.

Vistrakākās atmiņas, kas palikušas pēc kāda skrējiena, kurā esi piedalījusies?

Tad jau laikam pirmais maratons. Precīzāk nākamās dažas dienas pēc maratona, kad pastaigāt nevar, skolā no sola piecelties nevar, pa trepēm noiet nevar.

Vai Tev ir kāda īpaša pirmsstarta recepte (atpūta, īpašs ēdiens u.c.), kurā Tu būtu gatava dalīties ar citiem skrējējiem?

Ēst pēc iespējas mazāk, vieglu ēdienu, daudz dzert, starta dienā pirms starta izdzeru tikai kafiju un apēdu 1 musli batoniņu un viss. Jūtos labi, nekas netraucē. Parasti “karoju” ar treniņgrupas meitenēm, kuras grūti pārliecināt, ka spēka jau pietiks noskriet arī tad, ja neko neapēdīs, katrā ziņā hamburgers vai vesela šokolādes tāfelīte noteikti nav tas, kas būtu pirms starta jāapēd.

Maratona klubs. Kāpēc izvēlējies šo klubu?

Laikam par citiem nebiju dzirdējusi, šis bija aktīvākais klubs, turklāt salīdzinoši tuvu Ventspils ir Aizputei.

Lai pilnu krūti mestos darbā, nepieciešama sabalansēta atpūta. Kādām izklaidēm Tu dod priekšroku?

Ceļošana, atpūta pie jūras. Pēdējos gados visi mani ceļojumi ir saistīti ar sacensībām. Patīk arī grāmatas lasīt.

Kas Tev sagādā vislielāko prieku?

Silts un saulains laiks.

Prieks arī, ka visiem viss ir labi, gan ģimeneslocekļiem, gan audzēkņiem un arī apkārtējiem cilvēkiem.

 

Iztaujāja un visu pierakstīja Sandra

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru