Didzis. Ar prieku par dzīvi 

Drukāt
28.02.2020 12:32

Maratona klubs ir bagāts ar ļoti interesantiem un aizrautīgiem cilvēkiem. Ar vienu no tiem, Didzi Ceriņu, esam skolas biedri. Kopā mācījāmies Valmieras 4.vidusskolā. Atceros, ka Didzis toreiz spēlēja basketbolu, jo trenējās pie mana tēta.

Vai tu vēl uzspēlē  basketbolu?

Jā, mēs ar tavu brāli bijām klases biedri, kopā basketbolu spēlējām pie tava tēva - mana trenera visus skolas gadus. Daudzus gadus bijām republikas spicē, tikai  allaž priekšā mums -  Igors Miglinieks un Kārlis Muižnieks ar savu RĪGAS 2.BJSS! Basketbols man vienmēr līdzās bijis, esmu pat tiesājis basketbola mačus. Atceros, ka vienu pilsētas čempionāta finālu tiesāju kopā ar tavu tēvu! Aktīvi nodarboties ar basketu beidzu 40 gadu vecumā, kad Valmieras pilsētas čempionātā izcīnījām  3.vietu.Pa vidu bija arī strītbols, bruģa bumba. Līdz aktīvās skriešanas sākumam tāpat 2 reizes nedēļā spēlēju groza bumbu. Tagad draugu pulciņā topā ir sodu mešana un mīnusi. Maratona kluba ballītē arī reiz sodiņus mētājām!

Kurā brīdī tu pievērsies skriešanai? Vai tu skrēji viens pats? Varbūt tev bija domu biedri?

Ja runājam par skriešanu, tad pirmsākumi meklējami deviņdesmitajos gados, kad iedomājos savā dzīvē kaut reizi pieveikt maratonu!  Skrēju pa retam, pa reizei noskrēju dažus kilometrus. Pienāca 2008.gads,kad vērojot Valmieras maratona skrējienu, nolēmu, ka pienācis pēdējais laiks kaut ko darīt lietas labā. Tad nu arī sāku nopietni pievērsties skriešanai. Tobrīd arī Latvijā bija sācies lielais skriešanas bums.  Lēnītēm sāku skraidīt pa mazumiņam, vācu dažāda informāciju. Sākumā skrēju viens pats. Kad sāku piedalīties skrējienos, uzradās daudz draugu, tika organizēti kopīgi skrējieni .Pēc tam iesaistījos  VSK NOSKRIEN aktivitātēs.

Tu taču nesāki uzreiz skriet maratonu? Cik gara bija pirmā distance, ko noskrēji sacensībās?

Mans pirmais lielais skrējiens notika 2009.g. Rīgas maratonā. Pusmaratona distanci pieveicu 1:48. Tomēr lielais mērķis bija dalība Valmieras maratonā 2009.gada 26.septembrī. Toreiz noskrēju savu pirmo maratonu ar rezultātu 3:47(45 gadu, 7mēnešu, 5 dienu vecumā). Nu tad arī sākās  īstā saslimšana ar skriešanu, kaut sākumā doma bija tikai par vienu maratonu.

Tu diezgan daudz skrien Latvijā, bet esi iecienījis arī skrējienus ārpus Latvijas. Kur tev vislabāk patīk skriet?

Esmu skrējis daudzās pasaules vietās - Spānijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Vācijā, Polijā, Čehijā,...Esmu viens no skriešanas tūristiem. Visiespaidīgākais finišs bija grandiozajā Vemblija stadionā! Visvairāk maratonu esmu noskrējis Varšavā - 7, Barselonā - 3( šī gada martā plānoju skriet 4.reizi). Šogad izmēģināju Tondirabas maratonu telpās Tallinā. Apļa garums 252,67 m un jānoskrien 167 aplīši. Hmm…bija tāda interesanta riņķošana.    Dažādas trakulības skriešanā ir veiktas. No dalības veterānu mačos, līdz ultra gariem skrējieniem, līdz pat 110 km skrējienam. Nu veiksmīgākais noteikti bija 2011.gads, kad Latvijā biju noskrējis visvairāk - 6 maratonus. Šobrīd šāds sasniegums  nav nekas sevišķs, salīdzinot ar tagadējo skrējēju varēšanu. Paskatieties, kā skrien mūsu Rainers! Pats labākais mans sasniegums 50km distancē ir 4:08.Maratons tika izskriets - 3:22. Pāri visam - 2011.gadā tiku nominēts kā Valmieras sporta laureāts.

Pat pēc Jaunā gada sagaidīšanas tev nav miera. Kopā ar bariņu nemierīgu ļaužu gada pirmo dienu pavadāt skrienot. Un pēc tam pirtī?

Valmieras skrējējiem ir tāda sena tradīcija - Jauno gadu sākt ar 1.janvāra skrējienu apkārt Valmierai. Ja izmēra trases garumu, sanāk akurāti 21,1 km. Pēc skrējiena notiek relaksēšanās pirtiņā. Tai seko pelde aukstā baseinā.

Maratona klubam esi uzticīgs jau no tā pirmsākumiem. Kādēļ izvēlējies tieši šo klubu?

Vispirms iepazinos ar Aigaru Matisonu un Andri Valertu. Pēc tam jau citu variantu nebija, kā iestāties klubā.

Sociālie tīkli ir diezgan pļāpīgi. Tie pavēsta, ka Tev patīk ne tikai skriet. Tu labprāt arī slido un nodarbojies ar zemledus makšķerēšanu? Tavs lielākais loms?

 Labprāt paslidoju, arī pamakšķerēju. Vairāk bada pātagu patīk cilāt ziemā (šogad gan copmaņi ir apdalīti).

Tu esi ļoti priecīgs vectēvs. Vai savus mazbērnus arī rosini sportot?

Tieksme pēc augstvērtīgiem rezultātiem pārdega 2012.gadā, kad pasaulē nāca mans pirmais mazdēls. Tagadiņ esmu OPIS jau 5 resgaļiem, visiem PUIŠIEM ! ( Lieliski! Didzim ir jau pašam sava ģimenes basketbola komanda! Sandras komentārs. )

Kopīgais, obligātais pasākums mums ir bērnu skrējieni Valmieras maratonā.
Pats tagad skrienu tikai tad, kad ir vēlme un brīvs laiciņš. Bet  mačos gribās būt klāt, jo patīk būt tajos notikumos, izbaudīt skrējienus, ar pilnu krūti baudīt pasākumus, iekļauties kontrollaikā. Pa šiem gadiem esmu noskrējis 31028 kilometrus. Sacensībās esmu pieveicis 4 ultras, 32 maratonus, 39 pusmaratonus.  

Uzskatu, ka spēks ir kustībā - vairāk vai mazāk, katram pēc savām spējām!

Sandra Kaufmane

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru