…vasara ziedu kurpēs pārstaigā pļavas un kluba biedri romantiskās noskaņās publicē foto un ziņas par veiktajiem skrējieniem, dodamies uz Ventspili.16.06.-17.06.2018. Skrien Latvija IV posms Ventspilī. Pa ceļam uz Pilsētu ar rītdienu, vērojam, kā magones plivina savus košos brunčus, kā zemenes saldi dzirkstī tirgotāju groziņos. Garš gan tas ceļš no Vidzemes līdz Kurzemei! Ilgi stūrējot, uzmācās snaudiens. Bet rau- pašā ceļa malā Mammas Dabas atpūtas vieta Spāres ezera krastā! Cik patīkami iegrimt ezera ūdenī, veldzēties un vērot kā putni slaidā pikējumā tver savu maltīti ūdenī. 

Pēc stundu ilgas peldes turpinām ceļu. Latvijā šobrīd valda sausums, Kurzemē vairāk kā Vidzemē. Beidzot laimīgi sasniegts Ventspils Piedzīvojumu parks, kur šodien norisinājies bērnu skrējiens un īpašais “Mans skrējiens Latvijai” divu kilometru garumā. Tagad tik jāķeras klāt makaroniem ar sieru, ko šovakar visiem pagatavojis Guntis Grīnvalds. Ilze, Aino, Santa un citi mūsējie arī tepat.  Ilze Valerte pēc brīža nāk ar krāšņu zivju maizīšu kolekciju. Milzum gardās uzkodas ātri pazūd mūsu vēderos. Ēdam un esam priecīgi par tikšanos. Skrējiena diena sākas ar maratonu un pusmaratonu,  5km un 10km skrējējiem jāpagaida. Teltī ir diezgan karsti, tādēļ visu laiku jāpapildina ūdens rezerves. Protams, ka Ilze sarūpējusi cepumus, kliņģeri un citus našķus. Guntars atnes prāvu šokolādes konfekšu kārbu. Saldais kārums gan drīz jāēd ar karoti, jo siltais laiks liek svīst arī konfektēm. Ilze strādā ūdens padeves punktā, bet Andris šiverē visur, brīžiem piestrādājot par komentētāju. Pareizi atbildot uz jautājumiem, šodien var nopelnīt Ventspils valūtu – Ventus. Tie noder kā līdzmaksājums  kultūras un sporta pakalpojumu vietās. Kad skrējieni beigušies, finišētāji čalo, ēd, dzer, joko, dauzās un daži arī krāc, atlaidušies zvilnī.

14.07.2018. Jelgavas nakts pusmaratons. Ceļā uz Jelgavu mūs pārsteidz pērkona negaiss un lietus. Nesen aizvirpuļojuši krāšņie Dziesmu un deju svētki, kuros dejojuši un dziedājuši arī Maratona kluba biedri. Pirms starta telts apkaimē paliek kluss un tukšs, vēl gan jāsagaida mūsējie, kuri šurp brauc no Sanktpēterburgas un šobrīd mazliet aizķērušies uz robežas. Galu galā arī viņi uz startu paspēs. Valdis šodien drosmīgi skrien ar ieplīsušu muskuli, daudzskaitlīgā Bogdanovu ģimene priecājas par savām meitām, kuras, kā vienmēr, ir skrējienu priekšgalā un arī Ilze Valerte ir finišējusi. Vakara noslēgumā gatavojamies Olgas dzimšanas dienas ballītei. Jubilāre ir ļoti saimnieciska. Kamēr uz grila grozās vistu šašliks, viņa visus cienā ar pašas skābētiem, kraukšķīgiem gurķīšiem. Mmm… tie nu gan ir gardi! Visi priecīgi čalo, mielojas un malko svētku burbuļdzērienus. Jau naktī griežam savu spēkratu laukā no pļavas, kurā pēc nedēļas savu koncerttūri “Skārda bungas” uzsāks grupa “Prāta vētra”.

28.07.2018. Kamparkalna Stirnubuks. Šī nu gan ir karsta vasariņa! Karstums nerimst jau vairākas nedēļas. Gaiss ik dienu iesilst 28 – 30 grādu robežās. Kamēr ļaudis meklē veldzi pie jūras, neremdināmie Stirnubuki  dodas uz saulaino Kamparkalnu. Skrējiena profils izskatās tā, it kā šujamā adatiņa būtu lēkājusi augšup, lejup, taisnu līniju tikpat kā nav. Starts šodien kalna pakājē un pats sākums skrējējiem diezgan aizraujošs, pretī virsotnei, cauri vārtiem ar uzrakstu “Pasaka vēl nebeidzas”. Jo pēc tam atkal jāskrien no kalna lejā un straujā tempā jādodas Kalnu karaļa posmā. Uhh! Kamparkalns ir 20km attālumā no Valdgales, kur jau apmēram nedēļu deg purvs un mežs tā apkārtnē. Veselības inspekcija ir pārbaudījusi gaisa kvalitāti un atzinusi to par labu esam. Skrienamā taciņa ievijas mežā, kur kļūst ēnaināks, bet tur sāk uzmākties odi un dunduri. Varētu mieloties ar sārti sulīgām avenēm, ja vien nebūtu jākaujas ar tiem, kas kož. Labi, ka līdzjutējiem līdzi liela ūdens pudele, itin bieži jādalās ar kādu skrējēju. Finišā skrējējus, kāda laime, sagaida svaiga duša no ūdens šļūtenes.  Pēc tam vienīgā vēlēšanās ir iekrist ūdenī, tādēļ  mazais dīķītis pilns ar tiem, kuri jau noskrējuši un brīvprātīgais palīgs raugās, lai peldoties nekas slikts neatgadītos.

11.08.2018. Skrien Latvija Kuldīgā. Kuldīdznieki šogad  skrējiena sākumu ieplānojuši pulksten 17.00 piecu kilometru skrējējiem, un stundu vēlāk 10km un pusmaratonam. Pēc tam zaļumballe. Jo atlikušas 100 dienas līdz Latvijas 100.dzimšanas dienai un Latvijā 150 pilsētās tiek rīkotas zaļumballes. Zem ozola kuplajiem zariem Maratona kluba telts gaida savējos. Guntis visus cienā ar gabaliņos sagrieztiem banāniem no paša dārza. Tā vismaz viņš pats apgalvo. Neticami ātri savus 5 kilometrus noskrējis Arturs Medveds un priecīgi sarullē uzvaras finiša lenti. Šobrīd viņš ir students un nākotnē plāno mācības Amerikā. Kā saka viņa trenere Maija Pūpola: ” Tādi audzēkņi kā Arturs, dzimst reizi 100 gados.” Vakars ir vēss, un skrējēji ir gluži atdzīvojušies pēc šīs vasaras karstuma. Kluba skrējēji ar lepnumu piedalās “Mans skrējiens Latvijai” kopīgi nesot  kluba karogu.

17.08.2018. Šlokenbekas Stirnubuks. Stirnubukam 5 gadi. Klāt jaukais brīdis, kad jāskrien Šlokenbekā. Pa trakiem kalniem un baisām lejām. Norises centrā jau kņada un rosība. Šoreiz policisti, nevis brīvprātīgie regulē kustību un norāda, kur jābrauc, lai novietotu auto. Pirms jubilejas skrējiena starta vārds tiek dots pašvaldības priekšsēdētājam. Stirnubuka tēvs Rimants Liepiņš pavēsta, ka tiem, kuri izturējuši Kamparkalnu, šis skrējiens būs vieglāks par vieglu. Fotogrāfi rosās, skrējēji knosās un pēc starta šāviena  visi ir prom. Mežā skrējējus pārsteidz pērkons un lietus, tomēr tas pārāk netraucē. Oho! Kāds no dalībniekiem skrien ar zeķēm. Laikam taupa apavus nākošajiem skrējieniem, citādi nepaies 10gadi un apavi būs noplēsti. Šlokenbekā ir ražena  tirgošanās, ir arī umurkumurs, kur spēkus izmēģina gan lieli, gan mazi, bet tikai izveicīgākais tiek pie balvas – liela groza ar saldumiem.

08.09.2018. Gaiziņkalna Stirnubuks. Vai zinājāt, ka vārds Gaiziņš radies no vārda GAISZINIS? Kalns tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā, tad ne vēlāk kā trešajā dienā gaidāmi nokrišņi. Šī septembra diena ir neticami silta 26 grādus vismaz. Automašīnām stāvvietu šodien ierāda kalnā, bet notikumu epicentrs ir lejā. Nevaram izlemt, vai visas mantas jāņem līdzi, tad nolemjam, ka varam taču staigāt augšup, lejup, augšup lejup. Stirnubukiem šodien karnevāls un ir jau arī ko redzēt- lāči, zaķi, peles, kaķi, tauriņi, vilki, mārītes, tīģeris, ēzelis un pat krokodils. Skaistās ainavas un mūs visus caur kameras aci vēro Ilze Goša un tad jau arī pati gatavojas startam. Pamazām visi finišē. Arī mūsu Olga ar maisiņu pie rokas. Izrādās, ka viņa pieveikusi distanci un vēl bekas salasījusi. Loteriju gaidot, Andis, Toms, Alfrēds un Olga apspriežas par to, ko labprāt laimētu. Diemžēl viņu vārdi netiek laimētāju godā .

No piezīmju bloka lappusēm pretī nāk notikumi – raibi, grūti, tomēr priecīgi. Ak! Kad gan atkal varēsim visi kopā Latvijas kalnos augšup, lejup kāpt?

 

Sandra Kaufmane