Pirms dažām dienām skrienot satiku meiteni, kuru pirms gadiem pieciem biju ievilcis skriešanā, vai pareizāk teikt, parādījis ceļu uz skriešanu, un nu viņa man saka PALDIES, par to dienu, kad pirmo reizi, pateicoties man, viņa sāka skriet un skrien vēl aizvien un jūtas lieliski. Šādu paldies nav bijis daudz, bet arī ne maz, labi, ap desmit, dažs labs no pavisam svešiem cilvēkiem, kuri izlasījuši kādu manu rakstu 2014.gadā. Laiks jaunam rakstam!

Visi ar prieku uztver šo bildi, kad biju 99kg smags, smaidu nedaudz, jo fiziski esmu slims

"Mēs" sākām skriet 2007.gadā, kad krutākie mači bija LSC skrējieni Mežaparkā, toreiz pasauli pāršalca lielā finanšu krīze, sabruka ASV akcijas tirgus, daudzu toreiz aizbrauca uz britu salām strādāt, lai atmaksātu neapdomīgi ņemtos kredītus. 2008.-2009.gadā izveidojās tāda ap 500 aktīvu cilvēku grupa, kuri sāka skriešanu no nulles, tikāmies visos mačos, treniņos, portālos, bijām paziņas un draugi, gadus 7 noskrējām aktīvi, cīnoties ar sevi par katru sekundi mačos, lai uzlabotu savus rezultātus. Kad tikāmies, nebija citas tēmas sarunai – tikai skriešana. No šiem 500 tagad pavisam aktīvi būs ap 50, kuri vēl cenšas uzlabot rezultātu, pārējiem vairs rezultāti neinteresē, bet domāju 400 no tiem aktīvi skrien, ieskaitot mani, gadā līdz 2000km, toreiz skrējām pat 4000km gadā, ja kāds māk izdalīt ar 365?!. Kā sacīja viens no toreizējiem aizsācējiem Mareks Šīrants, mums resnajiem nav citas izvēles, vai nu skrien un valkā M izmēru, vai maini garderobi uz XL. Protams, nav stāsts par garderobi, bet par sirdi, par asinsvadiem, tīru galvu (uzrakstīt šo rakstu izdomāju šodien treniņā, kad skrēju 7km, tad 10 reizes pa 100 metriem caur 100metru atpūtu un tad 1km atsildīšanos), par lielisko sajūtu pēc skrējiena dušas un domām, ka vajadzētu noskriet vēl kādu maratonu, ko finišē ar asarām acīs un ir pilnīgā laime! Noskriet maratonu Berlīnē, vai Amsterdamā vai Parīzē – sajūtas nav vārdiem aprakstāmas, tas ir jāizdara!

Mači Mežaparkā, toreiz LSC bija skriešanas monstrs, arī pašlaik viņu datu bāzē ir visi mūsu rezultāti, paldies, viņiem par to

Protams, šī krīze ir savādāka, nekā toreiz 2007.gadā, toreiz gandrīz visi dabūjām pa pakaļu, tagad ceļiniekiem un celtniekiem iet uz urrā, pārtikas bizness rullē, būvmateriālu veikali pilni pircēju, lauksaimniekiem ražas lieliskas, bet ir bariņš, kas arī šoreiz dabūs pa pakaļu, toreiz paši bijām vainīgi, šoreiz krīze izvēlējās nozares – ēdinātāji, viesnīcnieki, ceļotāji, sporta zāļu turētāji un īrnieki, studenti, skolnieki utt. Kad 2009.gadā izveidojām Ventspils Maratona klubu, viens no mērķiem bija skrienot, piemēram, 8km satikt 8 skrējējus, 5km – 5 skrējējus, un ap 2012.gadu šis mērķis tika sasniegts, bet uz nelielu brīdi, jau kādā 2016.gadā šis rezultāts nebija tik labs, labāk dzīvojām, lielākas algas, bizness rullē, kāda tur veselība, pa naudu nopirksim visu ….. ir 2020.gada nogale, vakar skrienot 6km es satieku 6 cilvēkus un nu jau kādu laiku tā ir, kādu mēnesi, varbūt divus. Tie nav 2009.gada skrējēji, arī ne 2012.gada, tie ir pavisam jauni, arī vecuma ziņā (man ir 50, es arī esmu jauns), kuri skrien, kā mēs toreiz 2007.gadā. 2009.gadā vēl viens mērķis bija skriet kopā, jo depresija daudziem bija pamatīga, ja tev alga 1500 LVL, kredīts par auto un dzīvokli 800 LVL, un tad alga pēkšņi 750 LVL vai vispār atlaiž no darba, bet kredīta maksājums 800 LVL nekur nepaliek. Domāju, ka tagad depresē visi krīzē iesaistītie, un skriešana kopā atkal, kā toreiz 2009.gadā ir vajadzīga. Es noteikti neesmu pret maskām, pret kultūras un sporta centru slēgšanu uz laiku, pret tusiņu aizliegšanu, bet skriet kopā svaigā gaisā, kaut 20 cilvēki kopā, ievērojot normālu distanci un citas saprāta normas, neviens neaizliegt nevar, un neaizliegs. Un tikai tagad, uzrakstīšu to, ko gribēju pateikt šajā rakstā!!!

Ar Vairi Berlīnes pusmaratonā, vēl resni, paldies viņam, ka pierunāja iet skriet arī, kad kārtīgi lija

Šeit būs padomu klāsts iesācējiem un ne tikai, ko esmu pārbaudījis uz sevi 13 gados, ko esmu iemācījies treneru kursos, dažādos semināros, no pieredzējušiem treneriem un ārstiem.

1. Ja neesat dīvainis*, pievienojieties kādam skriešanas klubam, par mūsējo lasiet www.maratonaklubs.lv ; *ar šo vārdu esmu domājis cilvēkus, kuriem patīk visu darīt pašiem, un visās jomās ir paši gudrākie;
2. Nospraudiet mērķi, kādēļ Jūs gribat skriet, daži piemēri – gribu savam darba kolektīvam pierādīt ka varu noskriet maratonu (42,195km), gribu no XL izmēra pāriet uz M, gribu satikt pozitīvus, mērķtiecīgus cilvēkus, gribu stipru sirdi un asinsrites sistēmu, gribu ceļot kā maratonu tūrists, gribu labot Latvijas rekordu maratonā, gribu būt laimīgs;
3. Neatkarīgi, no Jūsu mērķa, būs jāskrien (jātrenējas) vismaz 4 reizes nedēļā, kas katru reizi aizņems no 1 – 2 stundām;
4. Atrodiet kompanjonu treniņiem, noteikti būs vieglāk. Ja nebūtu man Vairis Miltiņš, nedomāju ka es šo Jums rakstītu;
5. Ēšanas paradumus nevajadzēs būtiski mainīt, fri kartupeļus aizstājam ar rīsiem vai griķiem, vakaros saldumus neēdam, gaļu pēc iespējas liesāku, zivis pēc iespējas treknākas, brokastīs putru, mazāk cukura vairāk medu, laikam rosolu neēdam, turpinājums 6.punktā;
6. Lai kā Jūs gribētu, svaru nedrīkst zaudēt ātri, atkarībā no izejas stāvokļa, ja gribat nomest 15kg, tam vajadzēs 15 mēnešus, nevis 3 vai 4, garantēju, ja tik ātri nometīsiet 15kg, pēc 3 mēnešiem tas būs atpakaļ ar uzviju;
7. Kedas jeb skriešanas apavi – laikam vienīgais aksesuārs, ko vajadzētu nopirkt, ja būsiet MARATONA KLUBA biedrs, ar atlaidi Jums pirmās kedas izmaksās ap 30 EUR, tā arī es sāku, tās gan pirku Vācijā, Kaastrad veikalā, Asics pa 35 EUR;
8. Apavu zīmolam nav nozīmes, visi to pārdēvēji ir “nozombēti” no savu kompāniju mārketinga nodaļām, viņi paši tam tic, ko viņi tirgo, ir vislabākais, un pārliecināt viņus par pretējo nav iespējams, vienīgi, kad viņi beidz strādāt šajā kompānijā;
9. Apģērbs – ziemā jeb kad zem +10c, nekādas mazās/īsās zeķītes, ar plikiem ahilejiem, kārtīgas zeķes, nekādas biezās jakas,  iesākot skriet, var būt nedaudz auksti, pēc 10 minūtēm būs silti, cepurīte un cimdi obligāti, cimdus pēc tam ieliksiet kabatā, zīmoliem nav nekādas nozīmes;
10. Nav slikti laika apstākļi – ir vājš cilvēks, neesat vāji. Sliktos laika apstākļos pēc treniņa uzreiz mājās, nekāda pļāpāšana ar slapju muguru;
11. Sporta pulkstenis – tas ir feini, pašlaik lietoju Garmin 245, cena zem 300 EUR, teicams palīgs treniņā, šis man fitnesa vecuma rāda 20, kaut esmu ievadījis, ka man ir 50. Varu savus treniņus redzēt kopš 2010.gada, kad nopirku savu pirms Garmin 305. Nepērciet pirms sāksiet skriet, prasiet vīram, sievai, draugiem, lai izdāvina svētkos. Skriet pulsa zonās – par to citreiz;
12. Ja treniņa laikā kaut kas sāk sāpēt, skrieniet lēnāk, ja vēl sāp, sāciet iet, ja vēl sāp – pārtrauciet treniņu, kaut esat kopā ar kompanjonu, jo šo neklausot, varat iedzīvoties traumā uz mēnesi vai ilgāk, bet varat tikt galā pāris dienās – liaton1000, diclac 5%, ledus 7 minūtes, kontrasta dušas 10 reizes utt;
13. Pareizi pēc 12. punkta ir doties pie sporta ārsta, pie ģimenes ārsta parasti nav jēgas, mēdz būt jautājums ieteikuma formā – kāpēc tev jāskrien? Mēs parasti uzklausām citus skrējējus, tā, protams, var, bet drošāk doties pie sporta ārsta;
14. Uztura bagātinātāji – esmu daudz izdzēris, vai ir jēga un nepieciešamība, nezinu, jo nevar paralēli dzert un nedzert, nav iespējams salīdzināt. Kaut kad nopirkt veselu kompleksu imunitātei, laikam 70 EUR samaksāju, no slavena ārsta, kad pēc divām nedēļām saslimu – es jautāju, ko nu, viņš atbildēja, tev jau kaut kas pirms tam bijis iekšā – kopš tā brīža es neticu nevienam uztura bagātinātājam, bet pamēģināt var un vajag, ja ir nauda;
15. Želejas sacensību laikā – tas pats, ja apēstu gabaliņu cukura, no cukura garantija, ka vēders nesagriezīsies;
16. Ņemam līdz treniņos tualetes papīru jeb 20 centus maksas tualetei, man par šiem gadiem reizes 5 ir noderējis, ja esmu noskrējis ap 3000 treniņiem, nav daudz;
17. Neskrieniet katrā treniņā vienādas distances, mainiet distances - šodien 5km, parīt 8km, sestdien 3km, bet ātrāk kā 8km utt;
18. Izvēlieties sadarbību ar treneri – obligāts nosacījums ir, ka vismaz vienu nedēļā treniņu Jūs pavadāt sava trenera uzraudzībā. Treniņu plānus pērk tikai tie, kas neprot lietot internetu;
19. Katram treniņam jābūt interesantam un īpašam, bez skriešanas jābūt vēl daudzām lietām – drill, VFS, SFS, strečings, prasiet to no sava trenera;
20. Prasiet trenerim paskaidrot, kāpēc šodien jāskrien tieši tas, tieši tā un ko tas dos;
21. Būs arī ļoti grūti, bet tikai caur grūtībām mēs tiekam pie Laimes hormoniem!

 

MARATONA KLUBS ir lielākā reģistrētā skrējēju apvienība ar biedriem visā Latvijā, kura tika izveidota 2009.gada 11.novembrī, ar vīziju – Darīt skrējēju dzīvi izdevīgāku, aizraujošāku, gudrāku un ātrāku!

Pievienoties MARATONA KLUBA iespējams aizpildot pieteikumu, un samaksājot gada maksu 20 EUR, senioriem viss 55 un jauniešiem līdz 23 gada maksa ir 10 EUR. Klubā katru gadu dalības maksu veic vairāk kā 200 biedriem. Kā kaut kad teica uzņēmējs no Kuldīgas Ģirts Vēvers – ja tu nodarbojies ar skriešanu, ir “stulbi” nebūt MARATONA KLUBĀ, jo iestājoties klubā, tu uzreiz nopelni 40 EUR, nopērkot skriešanas apavus.

Esam atsākuši kopskriešanu sestdienās Ventspilī, sākam plkst. 11:11 no Reņķu dārza, šie ir treniņi ar odziņu!

Pats ļoti reti lasu tik garus tekstus, ja esi ticis līdz šai vietai, bija vērts pāris stundas pasēdēt pie datora. Ar ventspilniekiem tiekamies sestdienās.

Andris Valerts

Noskrieti 27 000km

Ventspils Piedzīvojumu parka maratons ir vienīgās mazās sacensības Latvijā, kur piedālījušies puiši no Kenijas, kuru personīgie rezultāti pusmaratonā ir ap 1 stundu un divām minūtēm, toreiz plānojām ātrāko pusmaratona rezultātu Baltijā, diemžēl neizdevās. Kaut kur ir intervija ar šiem puišiem, kuri pirmo reizi bija Eiropā.