Tu mūsu klubā  esi to skrējēju skaitā, kuri pieveikuši 100 pusmaratonus. Vai tev ir īpašas atmiņas par kādu no tiem? Piemēram - visgrūtākais, visātrākais, vistālākais? Šobrīd manā kontā ir jau  116 pusmaratoni. Sākumā, kad sāku nodarboties  ar skriešanu, nenāca prātā tos kolekcionēt. 2009.gadā pieteicos savam pirmajam pusmaratonam Rīgā. Nervozēju, jo nezināju, kā skriet. Pēc tam nedēļu atpūtos, neskrēju. Jutu, ka man pietrūkst šīs nodarbes. Turpināju skriet un vienkārši skrēju, dažreiz 5-8km , retu reizi 15km.Pēc gada pieteicos otrajam pusmaratonam. Kaut gan dzīvoju Rīgā, neko īpaši nezināju par masu skriešanas pasākumiem Latvijā. Domāju, ka vienīgais skrējiens ir  Rīgas maratons. 

Vēlāk uzzināju, ka rudenī būs Siguldas pusmaratons. Pieteicos, un tad jau skriešanas maisam gals bija vaļā. Uzzināju par NOSKRIEN LATVIJA seriālu, interesējos, kur var skriet ārpus valsts. Mans emocionālākais pusmaratons bija 2019.gada 5.maijā Daugavpilī, kad pirmo reizi izskrēju no pusotras stundas  (1:29:51). Distancē turējos kopā ar 1:30:00.  tempa turētājiem un finišā kāpināju tempu. Pēc medaļas saņemšanas aizgāju aiz stūra un no sajūsmas apraudājos. Pēc nedēļas Aizkrauklē pusmaratonu pieveicu ar savu labāko rezultātu1:28:32.Lieliski pusmaratonus esmu noskrējis Barselonā, Santapolā, Marakešā.

 Vai tavos plānos ietilpst noskriet 100 maratonus?

 Pašlaik esmu pieveicis 50 maratonus. Pirmo reizi 42,195km distanci veicu 2011. gadā, pirms tam pāris reizes treniņos paskrienot 30km un 32km. Tam sekoja maratons Valmierā un tad jau lūkojos uz iespējām skriet ārzemēs. Izvēlējos Tallinu un nolēmu, ka skriešu Tallinā desmit gadus pēc kārtas un pēc tam pievērsīšos Viļņas maratoniem, jo šie skrējieni notiek vienā dienā. Šobrīd Tallinā esmu skrējis 8 reizes un mans labākais rezultāts maratonā ir 3:12:07  2019.gada septembrī.  Maratonu vēl esmu skrējis Pizā, Gran Canaria, un Atēnās. Visveiksmīgākais maratons bija pagājušajā gadā Madeirā, kad savā vecuma grupā izdevās iegūt trešo vietu.

Atceros tavu stāstu par to, kā reiz peldējies okeānā ar visām atslēgām. Pastāsti, kas toreiz notika?

Tas notika 2015.gada novembrī. Toreiz piedalījos maratonā Sansebastianā, Spānijā. Tā ir Basku zeme Spānijas ziemeļrietumos pie Biskajas līča. Skrēju pa brīnišķīgo pilsētu un visu laiku fotografēju skaistus skatus. Vēlāk devos uz okeānu nopeldēties. Pie ūdens vēroju, kā viļņi sitas pret molu gandrīz noteiktā intervālā, ik pēc minūtes. Kādā brīdi pamanīju, ka telefons skalojas ūdenī,  drēbes un citas mantas arī gandrīz ieskaloja. Visu paķēru un aiznesu tālāk. Gribēju jau iet uz hosteli. Bet tad pēkšņi secināju, ka nav sporta pulksteņa, dzīvokļa atslēgas. Visur izmeklēju, bet neatradu, tātad aizpeldējuši. Vēlāk arī telefonu nevarēju ieslēgt, labi, ka visi dokumenti un kredītkartes bija pie manis. Nākošajā dienā vēlreiz izstaigāju pludmali, cerībā, ka būs izskalotas atslēgas vai pulkstenis, tomēr nebija. Atgriezos mājās un nākošajā dienā bez nekādas atpūtas ar autobusu braucu uz Pērnavu, tad uz Vandru, uz triju dienu pusmaratona skrējienu Igaunijā.

Pirms gada tu skrēji Polijā, pēc tam Barselonā. Šobrīd varam vien iztēloties, kā būtu, ja varētu skriet Ķīnā, Grieķijā, Madeirā, Austrālijā? Kas tev visvairāk pietrūkst aizliegumu periodā?

Skriešana dod iespēju apskatīt pasauli un pagājušajā gadā man bija lieli plāni. Sakārtots darba grafiks, lai brīvdienās varētu piedalīties skrējienos, tomēr daudzi skriešanas pasākumi tika atcelti. Protams, ka  bēdīgi. Kur vien varēju, centos piedalīties. Rīgā, Latvijas Skriešanas Centra (LSC) stadiona skrējienos, sprinta skrējienos, 5km un 10km skrējienos. Stadionā skrienot, ir citādas izjūtas, piemēram, noskrienot 400m sprintu, enerģijas izlāde likās  tāda pati kā pēc maratona.

Pagājušajā  gadā noskrēju savu 50.maratonu. Noskrēju arī krosa maratonu  Sigulda-Līgatne-Sigulda, kurā ieguvu trešo vietu vecuma grupā. Pusmaratonā Taurupe-Ērgļi ieguvu otro vietu.

Ar labiem panākumiem esi skrējis telpu maratonā. Kādas ir sajūtas, skrienot desmitiem apļus telpās? Vai iesaki to arī citiem?

2020.gadā pieņēmu izaicinājumu skriet maratonu telpās Lietuvas pilsētā Utenā. Skrēju pa koridoru apkārt sporta hallei apmēram183apļus. Viens aplis 230m. Šādu maratonu skrēju pirmo reizi. Sākumā likās jautri, ik pēc zināma laika starpfinišs. Sākumā skaitīju apļus, beigās skaits nojuka. Bet apļu skaitu varēja redzēt monitorā. Tomēr šis maratons ir citāds. Mazs aplītis, visu laiku pa kreisi jāgriežas. Lielāka slodze sanāca uz ķermeņa kreisās puses muskuļiem. Arī tulznas vairāk bija kreisajai kājai. Bet noskrēju labi, esmu ieguvis pieredzi telpu maratona skriešanā, tomēr labāk patīk skriet svaigā gaisā.

Sociālajos tīklos var redzēt, ka tavi skrējieni ir diezgan apjomīgi. Kā tu tos ieplāno? Kur parasti izvēlies skriet? Vai labprātāk skrien vienatnē, vai kopā ar kādu?

Tāda konkrēta skriešanas treniņa plāna man. Cenšos sevi uzturēt fiziskā formā, lai varētu noskriet maratonu. Reizēm ir tā, ka plānoju skriet 10km treniņu, bet noskrienu 20km. Ir arī 30-35km treniņi. Pagājušajā gadā esmu skrējis 45km treniņu. Retu reizi ir kāds koptreniņš, bet pārsvarā skrienu viens. 2016.gadā esmu noskrējies skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera. Mēnesi pirms šī pasākuma veicu divus garus treniņus – vienu 58km un otru 49km treniņu. Pēc šiem abiem treniņiem jutos gatavs 107km noskriet.

Tu esi trakais kilometru krājējs, pāris mēnešu laikā noskrēji 1000km. Cik kilometru plāno noskriet gadā? Varbūt gatavojies kādai ultra garajai distancei? Vai tiešām būsi jau apskrējis apkārt zemeslodei?

Pagājušajā gadā daudzas sacensības tika atceltas, tādēļ palielināju treniņu skaitu. Nolēmu, ka jānoskrien 5000km pa gadu. Noskrēju 5015km.  2019.gadā bija 4001km. Tātad pa 1000km vairāk.  Tomēr sajutu, ka vienkārša kilometru vākšana treniņos nedod nekādu efektu. Šovakar iešu skriet un tā būs 317diena pēc kārtas, kad nav izlaists neviens treniņš. Amplitūda no 2-45km dienā , matemātiski rēķinot, vidējais skrējiens 14,41km.

No 2012.gada 29.aprīļa visus, manus noskrietos skrējienus var redzēt www.noskrien.lv. Saskaitot visu paveikto, kopā esmu noskrējis 31208 km. Par saviem skrējieniem rakstu dienasgrāmatā.

Vai tiešām skriešana palīdz pret bezmiegu? Kādām problēmām tā palīdz?

Kā zināms skriešana ir laba fiziska nodarbe, Tā palīdz sakārtot domas. Runājot par bezmiegu - ja es pirms gulēt iešanas noskriešu 30km treniņu, iemigt būs grūti, jo pēc skrējiena būšu tonusā. Par gulēšanu negribēsies domāt. Bet, ja būs mērens 5-10km treniņš, tad jutīšos patīkami atslābis. Rīts man sākas ap vienpadsmitiem dienā. Vispirms skrienu, tad uz darbu. Strādāju pēcpusdienās un vēlās vakara maiņās. Skriešana dod pozitīvu enerģiju pirms darba. Brīvdienās skrienu garākas distances. Strādāju par tramvaju vadītāju. Darbs ir pilnīgi pretējs skriešanai - sēdošs un samērā nervozs. Visu laiku jābūt punktuālai precizitātei. Jābūt disciplinētam un manīgam, lai ātri reaģētu uz neparedzētām situācijām ceļu satiksmē. Tāpat jābūt vismaz nelielām tehniskām zināšanām, lai novērstu kādu tehnisku kļūmi transporta līdzeklī.

Esmu ieguvis augstāko izglītību, 2009.gadā ieguvu profesionālo maģistra grādu ekonomikā. Meklēju darbu atbilstoši izglītībai, bet pagaidām bez panākumiem. Savas studijas uzskatu par smadzeņu treniņu. Lūk kā  skriešana  uzlabo omu un rada priecīgu skatu uz dzīvi.

Kāpēc izvēlējies Maratona klubu?

Klubā iestājos nesen, pēc 10.Ventspils maratona 2019.gada jūnijā. Daudzus skrējējus pazinu jau sen un viņi mudināja, lai stājos Maratona klubā. Man liekas  prestiži, ka pārstāvu mūsu klubu.  Logo ar Latvijas karodziņu rada patriotismu un jūtos kā profesionāls sportists. Mūsu klubā ir ļoti jauki un pozitīvi kolēģi.

Kādas ir atmiņas par VILKA distanci pagājušā gada STIRNUBUKĀ?

Šai distancei biju diezgan nesagatavojies, naktī atgriezos no darba, bet pulksten 4 no rīta izbraukšana uz startu. Pēc pirmā dzeršanas un pauzes punkta par 90% jutu, ka līdz finišam netikšu. Sāku samazināt tempu. Pēc 22km pļaviņā apsēdos, atpūtos, sakoncentrējos. Daudz skrējēju paskrēja garām. Tad kaut kā saņēmos, brīžiem krītot uz koku un krūmu saknēm finišēju pēc 11:41:05 stundām.

Kādas vēl ir tavas izklaides, aizraušanās,  kad neskrien?

Vēl viena mana aizraušanās ir velosipēds, jo tas ir mans pārvietošanās līdzeklis. Vienmēr veicu kilometru uzskaiti, jo man patīk  šāda veida statistika Gada beigās visu sarēķinu un gluži kā grāmatvedis savelku ciparus - cik noskriets un cik ar velo nobraukts. Pagājušajā gadā noskrēju 5015km un 4730km nobraucu ar riteni. 2009.gadā aizbraucu ar riteni uz Kolku, nofotografējos. atpūtos un pa nakti atpakaļ uz Rīgu, 320km ir mans nepārspētais diennakts rekords. 2010.gadā devos velobraucienā pa Igaunijas salām. No Rīgas uz Haapsalu ar velo, tad ar prāmjiem uz Hijumā, Saaremaa, Muhu salām. Un atpakaļ no Virtsu caur Pērnavu ar velo mājās. Nedēļas brauciens.

2011.gadā no 19.jūlija-10.augustam ceļoju ar velo gar Baltijas jūru. Visu neapbraucu, bet 3570km pa trim nedēļām sanāca. Vienīgi no Tallinas uz Helsinkiem ar prāmi. Cauri Krievijai izlēmu viens nebraukt, bet beigās apkārt Botnijas līcim apbraucu. Tad līdz Stokholmai, bet atpakaļ mājās ar prāmi. Man ir sarakstīta maza grāmatiņa par manu ceļojumu.

Vēl man patīk vienkārši pārgājieni ar kājām, jo  ejot var katru stūrīti iepazīt, vietējo kultūru un tradīcijas papētīt. Citreiz vienkārši skatos televizoru, kādus zinātniskus raidījumus. Neizslēdzu iespēju vēl kādreiz pastudēt.

Kādu padomu no savas bagātās skrējēja pieredzes gribi nodot citiem?

Skriešana ir viens no veselīga dzīvesveida pamatiem.  Tomēr nevajag pārspīlēt, jāsabalansē gan sports, gan atpūta, gan uzturs. Sevi pieskaitu pie skriešanas amatieriem, domāju, ka daudz esmu sasniedzis.  Skrienu daudz labāk un ātrāk  nekā pirms gadiem divdesmit. Vēlos noturēt iegūto sportisko formu.

Novēlu katram sasniegt savus mērķus skriešanā. Ceru uz drīzu maratonu un pusmaratonu atgriešanos, lai interesenti var papildināt kolekcijas. Lai mums visiem laba veselība un aktīvs sports!

 

Sandra Kaufmane