MK2022 kartiņas 001 īpašniece - Jūlija Čerešņeva 

Drukāt
30.12.2021 12:40

Laikam beidzamo reizi klātienē tikāmies 2020.gada septembrī, ieraudzīju Tavu foto 2021.gada decembrī – Tu izskaties vairāk nekā lieliski – kas ir noticis šajos 15 mēnešos? C-19 laiks ieviesa diezgan lielas korekcijas mūsu dzīvēs. Par cik strādāju medicīnā, tad man šis laiks bija diezgan neparasts un grūts, kas lika daudz ko pārdomāt arī savā personīgajā dzīvē. Sāku soli pa solim ievēst savā dzīvē režīmu, gan ēšanas, gan sportošanas, gan citās ikdienas aktivitātēs. Sakārtojot mazās lietiņas sev apkārt, var ieraudzīt, cik patiesībā daudz un plašas iespējas pavērās.

Tātad pazaudēti vairāk kā 10kg, godīgi – cik no tā uz ēšanas rēķina, cik sportošanas, procentos?

Nu jau 13 kg J  Lielāko daļu svara zaudēju uz ēšanas rēķina, tajā brīdī sportoju ļoti maz. Par cik mans mērķis vēl nav sasniegts un ir ļoti svarīgi trenēt ķermeni arī fiziski, tad tagad gan cenšos pasportot kādas 4-6 reizes nedēļā kombinējot gan skriešanu, gan vingrošanu pie fizioterapeita, gan savu jaunu aizraušanos – tenisu.  

Tavs īsais CV?

Esmu dzimusi lieliskā pilsētā – Liepājā! Mācījos Liepājas 2. vidusskolā. Lepojoties ar saviem vecākiem – mammu skolotāju un tēti ugunsdzēsēju, mana vienīgā vēlme bija kļūt par ārstu J un pēc vidusskolas pabeigšanas es iestājos Rīgas Stradiņa Universitātē, kur līdz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta specialitātes saņemšanai nomācījos 10 gadus. Pašreiz strādāju Nacionālajā rehabilitācijas centrā „Vaivari” Jūrmalā.

Negaršo – jūras kāposti, viss pārējais garšo

Enerģiju man atņem nekonstruktīvi konflikti.

Jūsmoju par gudrām blondīnēm, patīk melna krāsa, cienu cēlas lietas, rīcības un domas.

Vēl joprojām patīk mācīties, uzzināt kaut ko jaunu, attīstīt jaunas iemaņas.

Es ļoti mīlu savus draugus, man patīk jautras ballītes, publiskie pasākumi, pozitīvi cilvēki, tas mani restartē un piepilda ar enerģiju ikdienai.

Tava ēdienkarte vienai dienai, ja nav slinkums nedēļai?

Man nav grūti padalīties ar savu ēdienkarti, bet tas viss nav tik vienkārši, jo, lai katrs varētu sasniegt savu labāko rezultātu, ir nepieciešama individuālā pieeja. Lai nomestu svaru, ir nepieciešams kaloriju deficīts. Taču ir svarīgi zināt, ka katram cilvēkam ikdienā ir jāuzņem dienas kaloriju daudzums, kurš nevar būt par maz. Ja būs pārāk liels kaloriju deficīts, tad nebūs svara zudums. Lai zaudētu svaru ir jāzina savs kaloriju diapazons, pie kura jāpieturas un tas tiek izskaitīts pēc speciālas formulas, kur tiek ņemtas vērā vairāk lietas, kur viena no tām ir fiziskā slodze. Ja ir nepieciešams svaru uzturēt vai palielināt muskuļu masu, tad attiecīgi uzturs arī būs savādāks. Arī vīriešiem ir jāēd daudz savādāk nekā sievietēm. Sarežģīti, bet tas ir tā vērts!

Es sākumā daudz strādāju ar uztura speciālistu, arī tagad to turpinu. 15 mēnešu laikā es 3 reizes nomainīju savu ēdienkarti, attiecīgi pret savām tā brīža vajadzībām.

Varbūt kāds man nepiekritīs, bet mans uzskats ir: ja tu gribi darīt kaut ko labi, tad ir jāmācās pie profesionāļiem. Un tas attiecās gan uz mācībām, gan uz sportu, gan arī uz uzturu.

Protams ir dienas kad atļauju sev visu kas kārojās.

Vai atceries savu pirmo skrējienu “pieaugušā” vecumā, tas varētu būt kopā ar Kuldīgas lapsām?

Hmm…2017.gadā sanāca uz neilgu laiku pārvākties atpakaļ uz Liepāju, kur piedalījos Skrien Latvija Liepājas posmā. Uz starta līnijas satiku Vinetu Fromani, ar kuru tajā brīdī strādājām kopā Liepājas slimnīcā, nu un tad sākās!!! Braucām divatā uz visām iespējamām skriešanas sacensībām. Līdz brīdim, kad caur Kuldīgas lapsām iepazināmies ar Maratona Klubu kopbraucienā uz Minsku! Kopš tā brīža sacensībām piemita pavisam cits gars: jauki cilvēki, jauni draugi, tusiņi teltī pirms/pēc skrējiena. Tas viss tā pietrūkst! Atsevišķs paldies Artūram Jansonam, kurš vienmēr bija man ar Vinetu blakus, bija gan mūsu šoferis, gan pieredzējis un atbalstošs skriešanas biedrs! Mums bija neliela, bet diezgan stipra MK Liepājas komanda!

Tava mīļāka vieta skriešanai?

Vairāk tomēr pieskaitu sevi pie asfalta skrējējiem, bet ir brīži kad ir vairāk laika un gribas pameditēt, tad patīk izskriet pa kādām no piejūras meža takām, ne tikai Jūrmalā, bet arī Liepājas rajonā, Garciemā, kā arī citur mūsu skaistajā Latvijā.

Vai atceries savas pirmās sacensības – kur, kā, cik un cik ātri?

Bērnībā nodarbojos ar vieglatlētiku, tāpēc pavisam pirmās sacensības bija ļoti sen, neko daudz neatceros. Skrēju īsās distances un mīļākā bija 100 metri. Treneris parasti slavēja, tā tad rezultāti bija labi. Trenējos pie kolosālā Vjačeslava Alonceva, liepājnieki noteikti pazīst. Man liekas, ka arī MK biedrs Ruslans Šuļga pie viņa trenējas. Visa cieņa trenerim!!!

Vai kādreiz saņemsies noskriet pilno maratonu?

Es ļoti-ļoti gribu!!! Bet kā es jau minēju – esmu īsu distanču skrējēja un man diezgan grūti padodas viss kas ir virs 1 km. Bet nekad nesaki nekad! Maratons ir viens no maniem dzīves sapņiem.

Tagad par dakteres darbu – strādā rehabilitācijas centrā Vaivari, vai mums līdzīgi daudz pie Tevis rehabilitējās?

Nodaļa, kurā es strādāju, ir virzīta uz ortopēdiskām un traumatoloģiskām diagnozēm, tāpēc jā! Bet parasti uz stacionāro rehabilitāciju iestājas pacienti ar jau lielākām problēmām, pēc dažādām operācijām, bet protams ir ļoti dažādi gadījumi, gan stacionārā, gan kas apmeklē fizioterapeita nodarbības ambulatori.

Mums visiem patīk mācīties no savām kļūdām, bet ko Tu mēģinātu ieteikt tiem, kuri skrien, skrien un skrien, tas ir laika jautājums, kad viņiem nāksies piespiedkārtā pārtraukt, citam nākas uz visu mūžu pārtraukt?

Daudz kas ir atkarīgs no ģenētikas, cilvēka ķermeņa personīgiem resursiem, locītavu veselības. Man ir pazīstami gados jauni cilvēki, kuri sāpju dēļ ceļu locītavās bija spiesti pārtraukt skriet un uzsākt riteņbraukšanu. Bet zinu arī cilvēkus cienīgā vecumā, kuriem nekas netraucē skriet!

Bet lai locītavas mazāk traumējas pie slodzes ir svarīgi pareizi trenēt gan muskuļus, gan aktīvo stabilitāti locītavās un rumpī, kā arī atslābināt nogurušo muskulatūru un trigerus. Tas viss noteikti palīdzēs pagarināt savu skriešanas karjeru un uzlabot skriešanas rezultātus.  Tāpēc pilnīgi visiem es ieteiktu papildus skriešanai 2 reizes nedēļā nodarboties ar vingrošanu, vislabāk individuāli profesionālā fizioterapeita uzraudzībā. Svarīgi ir izprast savu ķermeni un vingrojumus pildīt pareizi, lai nenodarītu savam ķermeni pāri.  Kā arī ik pa laikam ir „jāpabaro” locītavas ar attiecīgiem uztura bagātinātajiem.

Normāli būtu, ka decembris būtu skriešanai atslodzes mēnesis, cik reāli būtu mūs nosūtīt pie Tevis uz Vaivariem, lai sadziedētu mazās traumiņas?

Par cik sarežģīts C-19 laiks vēl turpinās, ir nianses. Bet viss ir iespējams. Daudzi sportisti atzīmē, ka rehabilitācija ir ļoti vērtīgs pasākums, kas palīdz labāk pārzināt savu ķermeni un dod tādu, kā atspēriena punktu, lai sāktu savādāk izturēties pret savu veselību kopumā. Arī speciālisti mums ir vislabākie!

Tu reāli darbā neesi tikai uz vietas Vaivaros, bet siro pa visu Latviju, kur un kā pie Tevis var pierakstīties uz konsultāciju?

Pamata darba vieta man ir NRC „Vaivari”, bet strādāju arī Rīgā un Kuldīgas slimnīcā. Protams, ir daudz kontaktu ar kolēģiem dažādās Latvijas pusēs. Tāpēc ja ir nepieciešamība, tad MK biedri var droši man zvanīt/rakstīt un mēs sarunāsim konsultāciju vai pie manis, vai pie kolēģiem.

Ko Tu domā par uztura bagātinātājiem, lietojam, ja jā, tad kā un cik daudz?

Es esmu par uztura bagātinātājiem, jo diemžēl neviens nepaliek jaunāks un ar laiku dažādas vielas mūsu organismā tiek ražotas ar vien mazāk un  pietrūkst. It īpaši ja tiek veikta regulāra fiziskā slodze, tad kāpēc gan nepabarot savu organismu ar uzturošam vielām.

Skrējējiem ieteiktu locītavu veselībai kursa veidā lietot kolagēnu, kas vislabāk organismā uzsūcas lietojot kopā ar D un C vitamīniem. Var lietot arī citus - hondroprotektorus: glikozamīnu, hondroitīnu. Arī magnijs ir svarīgs, lai mazināt saspringtas muskulatūras tonusu.

Bez kā Tev dzīve likties bezjēdzīga – varbūt bez garnelēm sviesta ķiploku mērcē?

O, jā! No garnelēm nespēju atteikties! J Bet arī bez dzīves mērķiem, sapņiem un uzticamiem cilvēkiem blakus!

Ko Tu novēlētu Sev un mums visiem Jaunajā gadā?

Pirmkārt, liels paldies Tev un Ilzei par to, ka mums ir tik kolosāls Maratona Klubs, kurš apvieno tik jaukus cilvēkus visā Latvijā un ne tikai. Paldies par jūsu rūpēm, var just ka jums ir svarīgs katrs kluba biedrs! Jaunajā gadā novēlu visiem stipru veselību! Novēlu nepadoties grūtībām, neapstāties uz sasniegtā, izvirzīt sev jaunus mērķus un sasniegt tos. Palikt tik pat draudzīgai, stiprai un atbalstošai Maratona Kluba ģimenei! Lai mums kopā un katram atsevišķi viss izdodas!

Ar mīlestību, Jūlija wink

Intervēja Andris Valerts

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru