Esmu laikam nedaudz nokavējies, jo Budapeštā maratons notikās 2.oktobrī, pašlaik jau novembra beigas, bet stāsts jau nebūs par to, cik precīzi visu atceros, bet informācija tiem, kuru 2012.gadā vai vēlāk plāno braukt uz Budapeštu skriet maratonu jeb 30km.
Izlidojam jau piektdien, maratoni parasti notiek svētdienās, ar Airbaltic, jo kādu laiku jau ir tiešais reiss uz Budapeštu, tas arī bija laiks, kad Airbaltic bija finanšu problēmas, un tādēļ jau bija gatavs alternatīvais brauciens B ar auto, ja gadījumā Airbaltic reisi tiktu atcelti. Latvijā ap +5c, apmācies. Man biļetes abos virzienos maksāja 70 Ls, pārējiem 140 Ls, jo pirka daudz vēlāk. Braucām trijatā, es, Aigars un Baiba. Ielidojam Budapeštā, ar siltām jakām mugurā, bet tur + 25c. Lidostā kaut kāds bardaks, kaut kas starp kapitālismu (Stokholmu) un grūstošu sociālismu (Maskavu), vīri piedāvā takšus uz pilsētu, kņada, express buss līdz pilsētai maksā ap 35 eiro, taču Baibai bija uzdevums izpētīt sabiedrisko transportu, tad pēc 20 minūšu nesapratnes, pa 1,70 Ls ar Ikaruss busu un metro tikām līdz Budapeštas vecpilsētas sirdij, metro stacija Opera, un no tās ap 200 metriem viesnīca/dzīvoklis.

Lieliskas kvalitātes divistabu dzīvoklis ar virtuvi, balkonu un visām ērtībām trīs naktīm 219 eiro, blakus pārtikas veikali, kafejnīcas, bāri. Nu jau liekās, ka +27c, velkam ārā šortu, sandales un uz pārtikas veikalu, vecpilsētu, vecpilsētā arī visi drēbju veikalu lētie zīmoli, kā H&M, Orsey, C&A. Vecpilsēta brīnišķīga, taču diezgan netīra un haotiska, nav soliņu (kā Frankfurtē) uz kuriem pasēdēt Donavas krastā, nav skaisti zālāji (kā Berlīnē) kur atgulties, nav lēti kebab uzkožu punkti (kā Ķelnē), bet ir savādāk un ir skaisti, un veikalā vīns ir pa 1 eiro pudele (mēs gan tādus nelietojām), un 30.septembrī + 26c ir lieliski, un pēc 35 stundām skriesim maratonu. Man un Aigaram (viņam jau sāp papēdis) jāskrien maratons, Baibai 30 km. Budapeštā var skriet 42,195km, 30km, 7km, 3,5km un sestdienas rītā, dienu iepriekš, ir tā saucamais brokastu skrējiens, ap 5km. Vakars uz balkonu, žēl, ka bez vīna, bet ar tēju, keksu, medus, Baibas gatavotiem saldumiem bija brīnīsķigs, jo vakarā ārā + 22c, mēs ar Aigaru skatījāmies kā kaimiņiene no pretējā nama gatavojas ballītei, mēra n-tās klozītes, Baiba lūkojās uz kaut kādiem džekiem dejotājiem, taču likās, ka tie bija „zilie”, jo tie uz mums vairāk reaģēja, nekā uz Baibu un tā uz jautras nots noslēdzās piektdienas vakars. Pa vecpilsētu nostaigājām 8,4km, Baiba bija ieslēgusi GPS.

           

Sestdienas rīts, ņemam Budapeštas apskates busu Hop Off, Hop In, kuri nav šādus lietojuši, tad tie ir pilsētas apskates busi, ar apmēram 20 pieturām pilsētās skatāmākos punktos, un ar vienu biļeti var kāpt iekšā, kāpt ārā kad grib un tā 24h, maksa ap 6 Ls no cilvēka. Buss arī apstājās pie maratona numuru izņemšanas vietas. Braucam ar busu garām pilsētas termometram, tas rāda +31c, man dūša papēžos, Aigars mierina, ka esmu kārtīgi gatavojies, ka tikai tie, kas slikti trenējušies krīt gar zemi, atceros savu draugu sm72, šis Briselē +17c bija gar zemi. Aigaram jau viegli runāt, viņš pieņēmis lēmumu maratonu neskriet, jo papēdis sāp ļoti, sazinājies ar savu ārstu Latvijā, tā aizliedz skriet kategoriski, un nu viņš man stāsta, lai es neuztraucos. Aigars ārstam nesakot, pārreģistrējās uz 7 km skrējienu! Ar Baibu sarunāju, ja nokritīšu, šī man pasēdēs klāt slimnīcā, jo labi runā angliski! Liela reģistrācijas telts, vismaz ēna, otrā teltī makaronu pārtija, arī saldie makaroni, izejot no telts, saule spiež „gar zemi”. Saulē mazs NIKE tirdziņš (pie mums Ventspils mačos daudz lielāks), bet šeit ar pēdējo modeļu precēm, Aigaru nevar dabūt nost no NIKE tirdziņa, arī Baiba taisa modes skati, kaut kāds džeks ar klauna degunu Baibai piesienas, ka draudzēties gribot, bet šī šo ātri atšuj. Numuri izņemti, dalības maksa atkarībā no laika no 30 Ls līdz 50 Ls, tajā ietilpst numurs, čips, soma, T krekls, cepurīte, makaronu porcija, dažas uzkodas. Kad saņem čipu, jāiemaksā 1000 HUF (2,26 Ls), un kad čipu atdod, tad šos 1000 HUF var dabūt atpakaļ. Sestdienas vakars atkal uz balkona ar makaroniem, vistu karija mērcē, saldumiem, tēju un atkal bez vīna. Mūsējā kaimiņiene atkal taisās uz tusu un ātri pazūd, Baibas „zilie” draugi šovakar nav uz balkona, laikam visu vakar izdarījuši. Tā kā Baibas „draugi” nav, tad šī visu vakaru taisa/ šuj sev siksniņu, kur aizlikt želejas skrējiena laikā. Guļam labi!
Svētdiena, ceļamies kā parasti 4 stundas pirms starta, siera maizes, auzu putra, stress, MTV televīzijā, mazmājiņas apmeklējumi, un starta laiks klāt. Līdz startam no dzīvokļa 1,5 km, bet dodamies ar metro, metro piebāzts līdz „augšai”, jautrībā vislielākā, joki visās pasaules valodās, un galvenais visi viens otru saprot! Transports šajā dienā nav bezmaksas, kā citur, bet mēs tomēr iešmaucam bez maksas.
Starts – karstums solītais, ap 25c, es pirmais dodos startā, starp citu, bija ļoti ilgi jāgaida GPS signāls, ap 5-8 minūtes, parasti 30 sekundes. Ar Aigaru sarunāju, kad šis noskries savus 7 km, mani sagaidīs 33.km, lai uzpildītu ar minerālūdens (sporta dzēriens) devu. Ļoti gaidu 33.km, sāku „plīt”, mans līdzņemtais minerālītis izdzerts, karstums pieņemas spēkā, kājas smagas un Aigara nav tajā ielas pusē, kurā sarunājām, mani vienreiz tā piečakarēja uz Vanša tilta, bet nē, pagriežu galvu pa kreisi un tur, ēnā, ir Aigars ar manu minerālīti 1 litra apjomā, un šis man pajautā, vai nevajag mani pēdējos 9 km izklaidēt, saku jā, vajag. Aigars ieņem manu tempu, un sāk stāstīt, kā viņš 7 km distancē izcīnīja 2.vietu, cik foršs man solis esot, ka tie 5 „kretīni” no Peru (bija tāda komanda dzeltenos kreklos) ir jānoskrien, un tad tie divi „mērkaķi” zilos kreklos jānoskrien, un tā mēs pēdējos 9 km noskrējām kādus 50 tipiņus, 1 km līdz finišam ieraudzīju Baibu, viņai aizmetu savas tukšās minerālīšu pudeles ar jostu, un finišā nācu ar ātrumu 4:20min/km, un tā mēs „trijatā” uzstādījām manu personīgo rekordu maratonā 3:32:16 (neto laiks), un tas viss, kad finišā bija bezvējš un ap +27c. Šī bija tā reize, kad asaras nevarēju novaldīt! Visi finišētāji saņēma lieliskas maratona medaļas. Dalībnieku skaits maratonā ap 3500, trase pārsvarā gar Donavas abiem krastiem, kāpumu nav daudz.
Kā jau stāstīju, Aigaram 7 km distancē 2.vieta, kaut kāds Ungārijas izlases vecis viņu noskrējis, bet galvenais, lai ārsts neuzzinātu, ka viņš ir skrējis.
Un tad mums pārsteigumu sagādāja Baiba, viņa skrēja 30 km distanci, pirmo reizi mūžā, un tā „vienkārši” izcīnīja 2.vietu starp 350 dāmām, ar lielisku rezultātu 2:22:54! 30km trase tika ieintegrēta maratona distancē, tikai starts bija 12 km 195 metrus vēlāk.

                

Baiba un Aigars saņēma lielos dāvanu grozus, ungāru šampaniešus, kausus no organizatoriem, es asaras, un mums visiem bija vislabākais noskaņojums, lai dotos svinībās uz Budapeštas vecpilsētu, Donavas krastos .... mēs nedzērām vīnu pa 1 eiro! 

                               
Pirmdien no rīta pa 1,70 Ls devāmies uz lidostu, vēl aizvien + 25c, un tad tuvojoties Rīgai, iluminatorā parādījās lietus lāses un stjuarte paziņoja, ka Rīgā +3c, lietus ..... un atkal „asaras”! 

Nu jūs zināt kam pajautāt, ja vēlāties braukt uz Budapeštu skriet maratonu!

Atcerējās Andris