Par Modri jau agrāk biju dzirdējusi kā Polijas skrējienu fanu un skriešanas entuziastu, bet pati personīgi iepazinos šoruden kopējā braucienā uz Varšavu. Brauciena laikā daudz runājām par Poliju, skriešanu un Modra mērķiem un plāniem. Kopš esmu sākusi skriet esmu sastapusi ļoti daudz interesantu, apbrīnojamu cilvēku un Modris ir viens no viņiem. Kopējā brauciena laikā ieteicu viņam uzrakstīt par saviem Polijas skriešanas „piedzīvojumiem”, lai tauta zina par saviem varoņiem un biju patīkami pārsteigta saņemot tieši uz Ziemassvētkiem vēstuli (pastkastē nevis e-pastā) no Modra. Tālāk vēstulē rakstītais:
„Cilvēks pārstāj skriet nevis tāpēc, ka noveco, bet gan cilvēks noveco tāpēc, ka pārstāj skriet (Christopher McDougall).”

Es (Modris) pēdējā laikā dažādās ar skriešanu saistītajās mājas lapās esmu ieguvis Polijas speciālista slavu. Kaut gan faktiskais Polijas maratonu pirmatklājējs ir Gunārs Akerbergs, kurš 90-tajos gados, kad Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, sporta dzīvē bija diezgan liels pagrimums, bieži brauca uz Polijas maratoniem un ne tikai uz tiem lielākajiem.
Protams arī Polijā daudzas sacensības zaudēja dalībnieku skaitu salīdzinājumā ar sociālisma gadiem. Bet tomēr Polija ātrāk uztvēra jaunās ekonomiskās vēsmas. Vēl Polijā ir ļoti spēcīgs lokālpatriotisms. Katrā mazā pilsētiņā vai pat ciemā vietējie uzņēmēji atbalsta sporta organizatorus un savu sportistu attīstību. Tāpēc Polijā notiek ļoti daudz sacensību mazās pilsētās.

          

Es saskaitīju, ka pēdējo 7 gadu laikā esmu Polijā piedalījies 25 sacensībās. Mans pirmais starts Polijā bija 2004.gada septembrī Varšavas maratonā. Varšavas maratons pirmo reizi notika 1979.gadā un tas nepārtraukti notiek jau vairāk kā 30 gadus. Te jāpiemin ka no trim Baltijas valstu galvaspilsētu (Rīgas, Tallinas un Viļņas) maratoniem tikai Rīga ir saglabājusi nepārtrauktību. Tajā gadā Rīgas maratonā skrēja ap 150 dalībniekiem, bet Varšavā nedaudz zem 1000. Ja Rīgas maratons tajos gados notika ar startu un finišu „Daugavas” stadionā un skrējienu ap Ķīšezeru, tad Varšavas – starts pilsētas centrā un vairākkārtēju riņķošanu pa vecpilsētu un finišu caur Lazienkowsku parku (Polijas karaļa vasaras mītne). Nākošreiz es Varšavā biju pēc pusotra gada, kad Varšavā organizēja pirmo pusmaratonu. Tas bija pirmais Polijas pusmaratons ar dalībnieku skaitu virs 1000 (finišēja ap 1600). Sacensības jau tika organizētas ar lielāku vērienu – starts/finišs pilsētas centrā (līdzjutēju konkurss, mūzika distancē u.t.t.) Varšava turpināja attīstīties – nākošais pusmaratons vēl kuplāks. Bet tajā pašā laikā ļoti nopietni bija sasparojusies Poznaņa. Poznaņa Polijas vēsturē ir kā otrā valsts galvaspilsēta (pirmā ir Gniezno, otrā Poznaņa, trešā Krakova un tikai kā ceturtā ir Varšava). 2007.gadā Poznaņas maratons pārspēja Varšavas maratona 1982.gada dalībnieku skaitu un kļuva par vislielāko Polijas maratonu. Bet 2008.gadā Varšavas maratonam bija 30-tais jubilejas gads. Te pieslēdzās gan sponsori, gan pilsētas vadība un Varšava atkal kļuva par līderi – 3240 dalībnieki. Atlika gaidīt ar ko atbildēs Poznaņa. Pēc 2 nedēļām Poznaņai līdz rekordam pietrūka 8 finišējušo (bija tikai 3232 dalībnieki). Bet pēc gada Poznaņa ar uzviju savā 10-gadē pārspēj to rekordu un jau pēdējos gadus diezgan droši tur līderpozīcijas ar nedaudz zem 5000 dalībniekiem. Ņemot vērā subjektīvo faktoru Varšava atrodas neizdevīgā laikā – septembra beigās, kad notiek vienlaicīgi Berlīnes un citi Eiropas maratoni, bet Poznaņa oktobra vidū.
Tagad nedaudz par sacensībām citās pilsētās. Polijas skrējēju portāls www.maratonypolskie.pl katru gadu rīko konkursu starp sacensībām. Tiek piešķirtas medaļas un to izšķir skrējēju iesūtītais reitings. Sacensības dalās trīs kategorijās: lielās – virs 1000 dalībniekiem, vidējās – 200 līdz 999 dalībniekiem un mazie pasākumi - sacensības līdz 200 dalībniekiem. Tā kā esmu piedalījies dažādās sacensībās, tad man ir izveidojies zināms priekšstats.

Turpinājums sekos……

Vēstuli pārrakstīja Ilze V