Beigu beigās uz minēto pusmaratonu, Varšavas piepilsētā, Vjazovnā aizbraucām no kluba un vispār no Latvijas seši, pieci ar vieglo auto un Polijas skrējienu zinātājs, Modris Ābrams, ar satiksmes autobusu Rīga-Varšava-Rīga, protams, Polijā tusējām ar Modri kopā!
Ar vieglo auto, ja Toyota Land Cruiser var nosaukt par vieglo, mūs veda Ģirts no Kuldīgas. Tātad Ģirts Vēvers (Kuldīga), es, (Andris V), Aigars Matisons (treneris), Aldis Sternbergs (Kuldīga) un Mārcis Standzenieks (Liepājas vilks) no Kuldīgas izbraucām pēc 3.00 sestdienas rītā, un tā kā mums nebija vienkāršs vieglais auto, bet minētā lielā mašīna, tad līdz Varšavai „aizlidojām” pa 10 stundām, un jau ap pl.12.30 bijām Varšavā. Uzreiz devāmies pusdienās pie Mr.Wok, ķīniešu ēstuve, un uzņēmām pirmo ogļhidrātu devu, rīsi ar vistu saldskābajā mērcē, protams, maksājuma kartes šie neakceptēja, bankomāts mums neizdeva naudu, jo sakari ar Latviju bija pārtrūkuši, bet beigu beigās samaksājām ar eiro. Varšava mūs sagaidīja vējaina, bet ar +6c, kur nu vēl labāka gaisa temperatūra priekš 26.februāra.

Noīrējām dzīvokli uz divām naktīm Varšavas centrā, četrām personām tas izmaksāja 80 Ls, jeb 10 Ls no personas pa nakti (Mārcis guļ blakus hostelī)! Šo dienu veltām atpūtai, un stāstiem par Polijas skrējieniem Modra izpildījumā, jo ne Ģirts, ne Aldis, ne Aigars, ne Mārcis tos nebija dzirdējis, bet es ap 17.00 jau ķēros klāt pie vakariņu gatavošanas pieciem ēdājiem (Modri bija pabarojusi Varšavā dzīvojošā meita). Svešā virtuvē ar nepazīstamiem traukiem, panna maza, katls arī mazs, uzdevums nebija viegls! Vakariņās nolēmām ēst: TAGLIATELLE (mums zināmā makaronu šķirne) ar tītara fileju (kāds teica, ka esot labāka par vistas fileju), saldo krējumu un kūpinātu sieru! Kaut nebija līdz tas labākais garšvielu komplekts, vakariņas iznāca izcilas, un tad saldajā ēdienā Polijā ražotās ”ķīmiskās” saldās ruletes, kurām derīguma termiņš ir ap 6 mēnešiem, un maksā stipri zem 1 lata (šo desertu noskatījos no Daiņa Žubura, viņš pirms visiem mačiem tās ēd, un jūs jau zināt kā Dainis skrien)! Tā kā bijām ļoti agri cēlušies, tad ap 21.00 jau visi bijām „gar zemi”. Iesildīšanos treniņu netaisījām.
Starta diena - sola +1c, sniegu un vēju, ceļamies pl.6.45, visi izgulējušies teicami, kaut dzirdēju, ka viens otrs krāc, ar visu to, miegs bija teicams un bijām lieliski atjaunojušies un gatavi startam. Paskatāmies pa logu, debesis skaidras, sniega nav, vārām lielāko katlu auzu pārslu putru, jau ap pl.7.15 paskatāmies vēlreiz aiz loga, zeme ar debesīm griežas riņķī, putenis, visas ielas baltas, dūša papēžos!!! Šādos gadījumos atceros Aigara teicienu: kuri ir kārtīgi trenējušies, tiem netraucēs ātri skriet ne aukstums, ne karstums, ne vējš, ne lietus! Brokastīs skrējēju standarts, divas siermaizes, putra ar poļu ķiršu ievārījumu (draņķīgs tas poļu ievārījums, mūsējie daudzas reizes labāki!), salda kafija vai tēja! Jau pl.9.00 izbraucam uz Vjazovnu, navigators rāda 17,6km. Vjazovana ir Varšavas piepilsēta ar 10 000 iedzīvotājiem, kā Kuldīga vai Talsi.
Par mačiem - reģistratūra vietējā skolā, visa skola atdota skrējienam, pilsētiņā svētki, ielas slēgtas, jau no rīta skrien bērni, mūzika, armijas pārvietojamā virtuvē jau vāra ēst, poliski kaut ko visu laiku runā mikrofonā, izņemam numurus un T-kreklus. Mūsu stars pl.12.00. Laika apstākļi ļoti mainīgi, pēkšņi saulīte, tad atkal putenis, temperatūra +1c, kā solīts, un vējš ap kādiem 15m/s. Skrējiena trase – no Vjazovanas skrien uz citu tuvāko pilsētu 10.55km, apgriežas un skrien atpakaļ, un tas „atpakaļ” ir pret vējam, atkal dūša papēžos, bet atceros Aigara teicienu par treniņiem. Ģirts, Mārcis un Modris sola skriet lēnu, 1st un 45min, jo šie pēc traumām un slimības, Aldim rezultāts nav svarīgs, šis plāno zem 2 stundām izlīst, Aigaram vēl aizvien sāp papēdis, taču viņš gan plāno kāpt uz apbalvošanas pjedestāla, man gan nekas nesāp, bet arī gribās visiem pateikt, ka es jau arī pa ātro neskriešu! 
Starts precīzi pl.12.00, ar revolvera šāvienu un kaut kur fonā lielgabals norībina, kā pie mums Ventspilī. Reģistrējušies ap 1000 skrējējiem. Esmu jau tagad „gudrs”, un lienu pirmajās rindās kopā ar Aigaru, lai vieglāk uzsākt skriet.
Protams, Aigars, aizskrien kā „torpēda”, es palieku kādā trešā grupā ar Modri, (šis arī gudrs!), Mārcis, Ģirts un Aldis iesāk no vidus skriet. Prom skriet izcili, pa vējam, nav vēl noguruma, satusēju ar poļiem, jo man Latvijas karodziņš uz krekla. Es sāku ap 3:59 min/km, un pēc kādiem 8-9km jūtu, ka varēšu tā līdz galam izturēt (tas būtu galā ap 1st 25 min), paliek karsti, aizmetu lētos cimdus, trasē padzeros tēju, nu skrienas pasakaini, vēl jaunie poļu čomi skrien manā tempā, mēs visu dzeltenās maikās! Tuvojamies gala ciematam, baigais kalns zemē, polis angliski sāk „fu..k; fu..k”, bet no kalna ripo lieliski. Apgriežamies pretējā virzienā, un nu kā pret sienu, vējš sejā baigais, sāk putināt un vēl tas „fu..k” kalns, mans čoms polis turpina lamāties, jau poliski, bet es to kalnu pievaru pa vieglo (Portugāles skola), taču pūš baigi, sāku nožēlot, ka cimdus aizmetu, paliekam trijatā, un nolemjam mainīties ik pēc laika, uztaisot vienam aizvēju ... tā skrienam līdz 15km, vēl turas man temps 3:59 min/km, un te pēkšņi viens no maniem čomiem poļiem paziņo, ka viņš pie 15km beigs skriet tempā, jo gatavojas kaut kādam maratonam, un šis sāk tipināt, man sāk sāpēt labā paribē (dūrējs iemetās – Dainis Ž), un tikai pēc kādiem 500 metriem tiku no tā vaļā, kad mans otrs poļu čoms jau bija gabalā, un nu es pēdējos 5km palieku viens pats, ar sāpošu paribi un puteni sejā. Protams, ātrums nokritās uz 4:15 min/km, rokas nosalušas, viena nāss aizsala, un tā tos pēdējos 5km noskrēju, un izrādās atskrēju 40. no visa bara, uzlabojot savu personīgo rezultātu pa 4 minūtēm, sasniedzot 1st 26min 12sek. Esmu apmierināts!
Aigars atskrēja 6.vietā, ar 1st 15min 14sec, taču poļi šim piešķīra 7.vietu, mēs neizpratnē, sūdzējāmies utt, jo ar naudas prēmijām apbalvoja pirmos sešus dalībniekus, un pats amizantākais, ka sestās „vietas ieguvējs” neatnāca uz apbalvošanu, taču taisnību neguvām. Savā grupā, Aigars, izcīnīja otro vietu, es, izrādās, astoto!
Protams, „slimie” puiši, kuri taisījās skriet pa 1st un 45 minūtēm, atskrēja daudz ātrāk, Mārcis ap 1st 35min 45sek, Ģirts 1st 38min 53sek, Aldis 1st 51min 10sek, kas tikai par minūti vai pāris ir sliktāki, pa puišu labākiem rezultātiem. Modris finišēja pēc 1st 50min 14sek.
Sacensības uzvarēja ukraiņu trio, sākot ar 1st 8min 19sek.
Pēc finiša saņēmām lieliskas medaļas, un nu poļi sāka visus dalībniekus barot, zirņu zupa, šķovēti kāposti ar gaļu un kārtīgām desām, rasola tipa salāti, cīsiņi, tēja, visa teritorija, ieskaitot skolu, pārvērtās kārtīgā ēdamzālē, un galvenais, bija garšīgi!
Pēc Aigara apbalvošanas dodamies atpakaļ uz Varšavas dzīvokli, Modrim ar meitu kaut kāds pasākums, Mārcis noguris un dodas uz savu viesnīcu. Tā kā bijām nedaudz pa daudz iepirkuši tītara fileju, tad nolēmām uz āra vakariņām neiet, bet uztaisīt kaut ko līdzīgu, kā iepriekšējā vakarā, bet tā kā bijā pārēdušies pēc sacensībām, tad sākām ar sarkaniem vīniem un siera paleti uzkodām. Aizgājām līdz vecpilsētai, laiks drausmīgs, vēl aizvien putina!

        

Vakariņās minētā tītara fileja, un ap 22.00 jau ejam gulēt, jo jau 6.00 ceļamies, lai „lidotu” uz mājām.

Sausais atlikums par mačiem: jā, mēs (visi), iesakām šo pusmaratonu visiem, kuri vēlās iesāk ātri skriešanas sezonu. Laika apstākļus mēs nekad neuzminēsim, nobeigumā citēšu Mārci: „Es varētu arī nākošā gadā atbraukt uz šīm sacensībām!”

Liels paldies, Ģirtam, par šoferēšanu!

Foto ŠEIT

Aprakstīja visu Andris V