Tieši zem šādas devīzes notiek Romas Maratons un izrādās tikai 18.reizi! Uz Romas Maratonu no mūsu kluba, braucām četri, raksta autors, Andris V., lai noskrietu savu 6. labāko maratonu, kuldīdznieki Ģirts V. un Aldis Š., lai noskrietu savus pirmos maratonus, un Ilze V., kā atbalsta „komanda” mums. Braucienam pievienojās arī „brīvais aģents” Valdis Nilovs, kurš ir reģistrējies visos skriešanas klubos, bet tā īsti nepārstāv nevienu. Raksts top lidmašīnā, jālido 3 stundas, atceļā no Romas, kamēr emocijas svaigas!

SLIMO REISS. Ielidojām Romā jau piektdien pusdienlaikā, ar AirBaltic. Biļetes vēl dabūjām pa lēto, ap 100 Ls abos virzienos, pateicoties mūsu valdības politikai, Ryanair vairs nelidos uz Romu, līdz ar to uz „nākošo” maratonu būs jārēķinās ar lielāku summu biļetei. Kādēļ pieminu „slimo reisu”? Man, trešdienas vakarā, temperatūra ap 38,5c, visu nakti svīstu, kreklus četrus nomainīju, sāp arī „dažas” vēdera muskuļu saites, dakteris saka, ka nevajadzēt skriet maratonu, lai braucu ekskursijā uz Romu, Ģirts 2 mēnešus nomocījies ar ceļa traumu, it kā tā apārstēta, taču nu sāp otrā kājā „kaulu plēve” jeb kaut kas tamlīdzīgs, Aldis iekāp lidmašīnā ar 38c temperatūru, lidmašīnā un Romā nākošās 30 stundas guļ, arī brīvais aģents, Valdis, sūdzas par zobu sāpēm, un pie stomatologa nav paspējis aiziet, vienīgi Ilzei viss kārtībā, taču viņai nav jāskrien. Taču mūs tik viegli nesalauzt, VISI SKRIESIM ROMAS MARATONU!

MARATONA EXPO. Visi, kas kādu laiku skrien, zina, ka pirms maratoniem ir expo, tie ir forši vai draņķīgi, Romā tas ir labs, varam kādas 7 balles iedot. Šī arī bija tā vieta, kur devāmies piektdienas pēcpusdienā, pēc ielidošanas Romā. Saņemam numurus, bezmaksas sporta somas (ļoti labas kvalitātes priekš bezmaksas), kreklus, un citus sīkumus. Gatavojamies uzņemt kārtējo ogļhidrātu devu, taču neatrodam Pasta party kuponus makaroniem, un izrādās tie nav bez maksas, visiem jāmaksā 4 eiro, esam pārsteigti, jo Itālija tomēr ir makaronu zeme. Taču nežēlojam minēto naudu, dodamies ēst makaronus .... un esam vīlušies, makaroni nožēlojami, divu veidi, vieni ar marinētiem gurķiem, kā rosolī, jebkurš normāls Latvijas vīrietis no mājas savu sievu izliktu par tādiem makaroniem! Tomēr tie mums garastāvokli nespēja sabojāt, pat uzlaboja!

 

           

*expo merām garās kompresijas zeķes, tās bija topā

DZĪVOŠANA. Viesnīcas vietā izvēlāmies trīs istabas dzīvokli ar divām vannas istabām, vienu metro pieturu no centrālās stacijas Termini. Par četrām naktīm, katrs maksājām ap 100 Ls, diezgan dārgi, bet ērti. Blakus metro stacija, pārtikas veikals, ap 10 picērijām utt.

       

*mūsu pārtikas veikals Sigma

ROMA, PICA UN SALDĒJUMS. Roma man patīk, tā nelīdzinās nevienai citai pilsētai, kur esmu bijis. Vēsturiskie pieminekļi unikāli, tos var redzēt katrā pilsētas rajonā, domās griežas gladiatoru laiki, kā tur bijis, kas un kā, un šīs domas nepārstājās domāt, to nevar aprakstīt, to var tikai izjust. Un, protams, Vatikāns, tas arī nav vārdiem aprakstāms! Debesskrāpjus vispār neredzējām, tūristi gan ļoti daudz. Pica.... liela maksā picērijā no 6 līdz 10 eiro, atkarībā cik tuvu kādam apskates objektam, mums visiem garšoja. Mīkla ir pavisam plāna, un nav baigā izvēle uz „garšām”, jebkura Latvijas picērija noteikti pārsitīs sortimenta ziņā Romas picēriju. Smieklīgi bija, kad jautājām picu ar vistu (mana mīļākā „garša” Latvijā), dabūju atbildi, ka Itālijā picas nav ar vistas gaļu! Arī pasūtot Cafe Latte nesaņēmām tā īsti, ko esam pieraduši saņemt labās Latvijas ēstuvēs, protams, mēs neapmeklējām ļoti dārgas ēstuves! Saldējumu tirgo visur, te gan ir baigās variācijas, vienai porcijā liek divas garšas, visiem ļoti garšoja, Ilze gan uzrāvās uz mandarīnu garšu, kas viņai negaršoja, man iznāca papildus porcija. Saldējums, liels, maksā ap 3 eiro, arī pie paša Kolizeja.

         

*īsta itāļu pica, ar vistu nav

MARATONS. Nu ķeramies pie galvenā, pie maratona. Starts kā jau lielajos maratonos, pl.9.00, ceļamies pl.5.00, brokastis, atpūta, smēres, vitamīni. Jau no paša rīta ārā ap 15c, dodamies uz startu 7.30, jo tikai trīs metro pieturas jābrauc, transports šajā dienā bez maksas, taču kad tiekam līdz „punktam”, kur varētu sākt ģērbties, iesildīties, pl. jau 8.15, kārtējo reizi esmu pa vēlu, lai mierīgi sagatavotos startam, viss steigā, vēl tualetes rindā jāizstāv utt. Labi, ka ir Ilze līdz, nododamās somas atdodam viņai, lai aiznes līdz „smagām mašīnām” (kādās ir ierīkotas mantu glabātuves, tās ir ap 20). Ilzei vēl svarīgs uzdevums, 22. un 33.km mūs uzpildīt ar minerāldzērieniem, ko esam viņai nodevuši ar sarakstītiem vārdiem! Dodamies uz startu, ap +18c, vēl gribās pa mazo uz tualeti, taču nav laika stāvēt rindā. Tiku pietiekami tuvu startam, „mazās lietas” nokārtoju tur pat pie starta „uz televīzijas busiņu”, kopā ar 15 itāļiem, šoferis bļāva, ko mēs darām, bet mums ne silti ne auksti no viņa itāliskām replikām. Nu vairs nav ko slēpt, gribēju savu sesto maratonu izskriet pa 3 stundām un 10 minūtēm (pirms tam 3st 33 min), un sāku skriet attiecīgi šādā tempā, pirmie 21 km pa 1:35 ar kapeikām, kā pēc plāna, distancē daudz ir bruģis, ne tik slikts kā Kuldīgā, bet skrien nav diez ko patīkami, ir daži kalniņi, bet tie nav nāvīgi. 21 km pēc plāna, pēc kilometra Ilze uzpilda ar minerālīša devu, jūtos labi, līdz kādam 30.km, un tad paliek arvien grūtāk un grūtāk un grūtāk, 33.km Ilze atkal uzpilda ar minerālīša devu, ātrums krītas, kājas smagas, vēl esam sabiedēti, ka pēdējie 2 km ir pret kalnu, un ka to pārvarēt būs ļoti grūti, taču nebija tik „nāvīgi” kā stāstīts un aprakstīts (tas ir visu mūsu komentārs), pat pēdējie 500 metri pa kalnu zemē, un finišā mans laiks 3 stundas un 19 minūtes, un biju ļoti dusmīgs uz sevi, ka plāns nav izpildīts, un vai vispār ir vērts vēl skriet un trenēties maratoniem ar tādu atdevi, kā es to daru. Finišā mani sagaidīja Valdis, kurš finišēja pēc 2 stundām un 55 minūtēm, bet es viņu „maz dzirdēju”, es biju pavisam izšāvies, ka minūtes 30 nevienu negribēju ne redzēt, ne dzirdēt!
Ģirts sāka skriet kaut kur no pūļa vidus (viņš nav tik nekaunīgs kā citi, bet domāju, ka nākošreiz jau būs). Tā kā mums klubam maču krekli ir ar Latvijas karodziņu, tad viņu uzreiz atpazina citi latvieši, un viņš iesāka skriet pavisam mierīgi, uzklausot kaut kādas Latvijas meitenes stāstījumu par Romu, par Romas maratonu, iedeva skrienošo interviju kaut kādam Latvijas ” korespondentam” (no Latvija bijām laikam 14), un kā Ģirts iesāka skriet, tā arī pabeidza, izdzerot četras gatavās želejas ar H2O, ar brīnišķīgu rezultātu savam pirmajam maratonam, 3 stundas un 51 minūte.
Aldis maratona dienās modās atkal ar 38c temperatūru (iepriekšējā dienā bija normāla vai 36,4c), bet iespēju neskriet, Aldis, pat neizskatīja, jauno kluba formu mugurā, un aiziet, un nepagāja ne 4 stundas un 53 minūtes, ka Aldis bija ar savu pirmo maratona medaļu kaklā!

        

*30 minūtes pirms starta, aiz muguras Kolizejs

SVINĪBAS. Bija iemesls vakara svinībām, uztaisījām dzīvoklī īstus makaronus ar vistu, ar tomātu un bazilika mērci, siera un šķiņķa uzkodām, Sicīlijas sarkanvīnu, vietējā picērijā iepirkām dažādu veidu picu (bija pa daudz taukainas, bet smaržoja ļoti smuki), tumsā devāmies vēlreiz uz Kolizeju, tur bija gan starts, gan finišs, izbaudījām dienas skrējiena atceres mirkļus. Visi puiši pateica lielu paldies Ilzei, jo viņas laikā iedotie minerālīši mums palīdzēja noskriet tā kā noskrējām! Viņa ne tikai padeva minerālīšus, bet arī 100 metrus noskrēja katram līdz, trases grūtajos mirkļos! Domāju, ka Ilze, pildot savus uzdevumus noskrēja ap 15 km!
Vēl vienu dienu palikām Romā, lai aizbrauktu uz Vatikānu un, protams, uztaisītu nelielu šopingu....abas šīs lietas Romā ir fantastiskas!

*skats no Svēta Pētera bazilikas "jumta" Vatikānā

SAUSAIS ATLIKUMS. Romā maratons ir labs, pa īstam labs, un tās beigas kalnā nav tik trakas. Atbalsts trasē labs, kārtība perfekta, dzirdināšanas un ēšanas punkti ļoti labi. Varbūt nedaudz pa daudz bruģa, ja būtu lietus tas slīdētu, un tie expo makaroni bija draņķīgi, arī ja pa velti tie būtu!
Es parasti saku, ka uz vienu maratonu nekad divas reizes nebraukšu, bet ja vēl skriešu maratonus, Roma varētu būt izņēmums!

Paldies visiem, kuri par mums turēja īkšķus mājās!

Visu gaisā aprakstīja Andris