Kā Santiks pa dubļiem ņēmās 

Drukāt
08.05.2012 22:24

Viss sākās kādā aprīļa vēlā vakarā ar vēstulīti Skypā no Aigara, kurā viņš pajautāja vai nevēlos piedalīties Stipro skrējienā kopā ar Ventspils domes komandu? Man uz to brīdi nebija ne jausmas , ko tas nozīmē un kas tas ir!! Atbilde bija jādod jau tajā pašā vakarā un es, protams, piekritu. Tikai pēc tam sāku meklēt un skatīties uz ko es parakstījos. Nākošajā dienā mani jau sazvanīja domes pārstāvji un mēs jau vienojāmies par krekliņa izmēru!
Tā nu pagāja pāris nedēļas un pienāca laiks doties piedzīvojumā! Četras pēdējās dienas esmu nomocījusies ar temperatūru un saaukstēšanos, bet uz 4to maiju esmu kaut cik formā! Pēc manis atbrauca domes noorganizēts busiņš, tajā pārsvarā meitenes. Dome startēs ar piecām komandām, tātad puiši uz Cinevillu, kur notiks trako, nē – Stipro skrējiens dodas paši ar savu transportu. Ceļš paiet ātri, jau pēc nepilnām divām stundām esam gandrīz galā, kur pie pagrieziena uz norises vietu, sagaidām arī pārējos komandas biedrus. Kamēr gaidām, konkurenti tik brauc un brauc, mašīna pēc mašīnas. Visiem mums izdala interesantus krekliņus.

Esam galā, noliekam busiņu un dodamies pēc numuriem. Cilvēku daudz, kā bišu stropā! Pieteikušās ap 400 meitenes, 1500 puišu un 380!!!! komandu (pa 4 cilv.). Pirmais ko darām, ejam izlūkos pa trasi. Pirmais iespaids – nebūs labi... Trase 7km gara ar 41 šķēršļiem. 4tā daļa ūdens/dubļu vannas, bet atkāpties netaisāmies. Lielākajai daļai no mums, šis būs pirmais šāda veida pasākums.
Pirmās trasē dodas meitenes – nabadzītes, bet varbūt arī veiksminieces! Pēc 40 minūtēm jau kungi arī ir trasē un komandas gaida savu kārtu. Skatītāji sparīgi atbalsta trasē esošos „sportistus”. Mums neliela 2km iesildīšanās pirms starta un nu jau visi esam gatavi doties lielajā, nezināmajā piedzīvojumā! Pirmie 300 metri ir pa daudzmaz līdzenu zemes virsmu un tad jau pirmās spa procedūras sešās tranšejās, kurām pāri pārlēkt nevar un apkārt apiet neļauj tiesneši un dzeloņdrātis. Aidā līdz vidum slapji esam, puiši palīdz man tikt ārā no visām bedrēm, visi kopā skrienam tālāk. Priekšā mežs ar dubļu taku līdz potītēm.

              

Atzīstos – man tur gāja visgrūtāk, bet paldies komandas biedriem, kas pavilka, pie rokas paņēma. Tā nu mēs visi kopā, viens otram piepalīdzot, kuļamies pa trasi augšā lejā, no vienas bedres otrā, pāri vienai sienai, cauri izrakumiem un degošai zālei uz priekšu arvien tuvāk finišam. Vienuviet tiesnesis nobļauj, ka esam pusē...nevar būt, liekas, ka drīz jābūt finišam, bet nē, jācīnās tālāk. Zinām, ka priekšā vēl grūtākais šķērslis – LDZ Stikla kalns- 45grādu leņķī novietota un ar eļļu aplieta platforma! Šeit tad arī visiem klājas vissmagāk. Palaižu pa priekšu komandas biedru(visi man virves vilcēji ar stiprām rokām tātad), lai viņš varētu man palīdzēt tikt pāri. Ar pēdējiem spēkiem tieku līdz augšai(ar pirmo piegājienu), pāri esmu, palīdzu arī savējam tikt pāri un tad..... paslīd roka un ir lidojums no 3,5m ar galvu pa priekšu... pirmā doma – ja man tagad kaut kas notika, tad komandai jāizstājas manis dēļ...ceļamies un skrienam tālāk, jūtu, ka būs zilumi uz pleca un spranda mazliet sāp. Labi, ka tā, jo tie, kas redzēja kritienu, saka, ka varēja būt sliktāk, bet ir tā, kā ir un dodamies tālāk. Tagad gan vairāk skrienu autopilotā, puiši ik pa laikam pajautā, kā jūtos, ir ok! Tā nu laimīgi visi kopā finišējam! Mūsu komanda, „Noķer mani, ja vari”, ierindojās augstajā 18tajā vietā komandu konkurencē. Bijām arī pirmie no pilsētas domes komandām! Tāds nu lūk izvērtās mans pirmais Stipro skrējiens!

          

Un es ceru, ka ne pēdējais, jo labprāt piedalīšos atkal, ja būs tāda iespēja! Iesaku piedalīties komandu sacensībās, jo individuāli varētu būt pagrūti. Komandā tomēr viens otru varam atbalstīt un palīdzēt, par ko arī gribu pateikt lielu paldies puišiem Jurģim, Reinim un Raimondam, kuri bija ar mani kopā šajā piedzīvojumā!!!! Paldies arī Aigaram, ka ieteci mani un domei, par foršo kompāniju un iespēju aizkļūt līdz Cinevillai!


Visu piedzīvoja Santiks

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru