Ko man nozīmē skriet ? Nezinu, kā citiem, bet man tā ir atpūta, izraušanās no ikdienas. Tas man palīdz sakārtot domas, atbrīvoties no kreņķiem, pabūt ar sevi vienatnē. Skrienošā Ilze ir tā Ilze, kura ir īstā un kura man pašai patīk vislabāk.
Visa mana skriešanas epopeja sākās ar 1.PPP 2010. gadā. Tad es vēl nezināju, ka man tā iepatiksies skriet garās distances un , ka tas pārvērtīsies par manu hobiju. Toreiz tas bija vienkārši piedalīties, neiegrimstot detaļās. Patīkami bija tas, ka finišā visus skrējējus apsveica pats pilsētas mērs ar kuru man ir tā brīža kopējs foto. Uz visas šīs nots man radās pozitīvs iespaids par masveida skriešanu.

Kad nākošajā 2011. gadā stāvēju uz starta līnijas es jau vairs nejutos tik vientulīgi. Gada laikā man bija saradušies skriešanas draugi no Ventspils, kuru vārdus es pat nezināju, bet kuri mani atbalstīja visos skriešanas pasākumos. Tāpēc varu apgalvot, ka iespaidu par pilsētu un pasākumu veido ne viss puķu „klumbas „ vai reklāmas teltis, bet gan paši cilvēki, to attieksme pret ciemiņiem.

Šogad piedaloties jau 3.PPP es jau braucu pēc labāka rezultāta un pēc satikšanās prieka ar saviem skriešanas domu biedriem – Marinu, Ilzi, Uvi, Santu un arī tiem, kuru vārdus vēl nezinu. Trešo Ventspils pusmaratonu, šogad noskrēju vislabāk, uzlabojot savu rezultātu par veselām 4minūtēm, un biju bezgala priecīga par sasniegto. Palecos pat gaisā zem finiša arkas, un kā gan bija nenoskriet. Atbalsts nāca no visām pusēm, ūdens glāzes pašas līda rokās, un sniegtai lāsei klāt nāca uzmundrinājuma sauciens! Tie, kas bija pabeiguši savas distances nestāvēja klusi, bet mudināja saņemt kājas pār pleciem. Pēdējā apļa finiša taisnē pats kluba vadonis nāca pretī visiem un apsveica ar tuvojošos finišu, sitot plaukstā. Beidzoties skrējienam visi tika mieloti ar gardu zupu, kā arī sarūpēts bija arī muzikālais saldais.Bet pašā vakara noslēgumā varēja doties uz afterpartiju akvaparkā, kur sasildīt muskuļus un izrullēt kaulus burbuļvannā varēja ikviens.Nu vispār feini, bezgala! Nākošgad noteikti braukšu uz 4.PPP.

Vēl neilgu laiku atpakaļ man likās, ka tiem kas skrien priekšgalā, skriešana ir dabas dots talants, taču tagad es esmu pārliecināta, ka nevienam nekas no gaisa nekrīt – zem tā slēpjas milzīgs darbs, kuru vienatnē nepaveikt. Lai ieraudzītu savu izaugsmi bez trenera, domubiedriem, pašdisciplīnas un saviem spēkiem atbilstoša treniņu grafika neiztikt! Tāpēc novēlu katram atrast savu skriešanas klubu, treneri un skriešanas partneri.

Lai mums izdodas! Tiekamies Liepājas Pusmaratonā!

Ilze no Liepājas.