Svētdien, 15. jūlijā Liepājā norisinājās skriešanas seriāla "Skrien Latvija" trešais posms – Liepājas pusmaratons un tas tiks rīkots jau otro reizi.
Atceroties Liepājas pusmaratonu, uzreiz atausa atmiņā visas sajūtas, kas tika piedzīvotas Liepājā, jo ir jau pagājušas vairākas dienas un emocijas jau bija piemirsušās. Pati Liepāja kā pilsēta ir ļoti skaita un jauka, personīgi man piesaistīja, tas, ka pilsētā ir saglabātas ļoti daudz veco laiku ēkas, kas savā ziņā piešķir Liepājai savu „odziņu”. Iebraucu Liepājā iepriekšējā vakarā, kad bija saulains, dzestrs laiks kā radīts sacensībām, bet dabai ir savi likumi, un visu nakti lija lietus, zibeņoja un ducināja pērkons. No rīta pamostoties un paskatoties pa logu un redzot, ka laiks nav uzlabojies līst un vējš ir tikai pieņēmies spēkā, omu, protams, tas nedaudz sabojā, bet sacensību apstākļi visiem vienādi un iekšēji sajūta teica, ka nebūs viegli.

Lielā tējas krūze un kārtīga pilngraudu putras porcija, ko dēvēju par „rīta spēkaputru” uzlaboja garastāvokli un arī laiks sāka uzlaboties, saulīte arī sāka kautrīgi spīdēt starp lielajiem lietus mākoņiem, kurus dzenāja stiprais vējš.
Pirms nedēļas tieši bija Latvijas Olimpiāde Liepājā un dodoties uz startu uztraukums man bija mazāks nekā ejot uz pusmaratona startu, jo bija pagājis krietns laiks kopš iepriekšējām sacensībām, kad skrēju, bet uztraukums patīkams.
Pati jutos labi, gan emocionāli, gan fiziski, zināju, kas man jādara - jāskrien ātrāk nekā parasti.  Tam arī biju gatava morāli, bet vai fiziski, tas būs zināms pēc finiša. Pavisam citas sajūtas ir stāvēt uz starta starp skrējējiem nekā starp soļotājiem. Cita atmosfēra, citi cilvēki, jaunas sajūtas, bet visas pozitīvas.
Pēdējas sekundes un starta šāviens, cilvēku daudz, un kā vienmēr starts ir ar nelielu drūzmu, jo tiek meklēta izdevīgākā skriešanas pozīcija.
Pirmais aplis kopā ar Ilonu. Skriet ar Ilonu kopā bija viegli un patīkami, jo mūsu skriešanas ritms saskanēja. Otrajā aplī Ilona viegli un nemanot paātrināja tempu, it kā, jutos labi, bet tomēr man pietrūka skriešanas treniņi, jo tikai nedēļu biju gatavojusies pusmaratonam, tāpēc arī nācās vērot, kā lēnām Ilona tikai palielināja atstarpi. Finišu sasniedzu ar jaunu personīgo rekordu 1:20:20, kas ir gandrīz par minūti ātrāks nekā bija pagājušajā gadā Kuldīga sasniegts. Un vēl pie tam otrā vieta... Iecerētais izdevās! Neviltots prieks un mirdzums acīs.

Arī laiks bija uzlabojies, saulīte spīdēja visu distanci un vējš īpaši netraucēja, kaut arī bija taisnes, kur to varēja just.
Runājot par trasi, tad nebija viegla, daudz pagriezienu, arī peļķes pēc lietus vietām bija pamatīgas, bet laikam tie ir sīkumi, kas padara to katru skrējienu īpašu un atšķirīgu no citiem.
Balvas – super! Piemiņas medaļa, ko iedeva visiem pusmaratona finišētājiem, man patīk, bet visvairāk no balvām man simpatizē, īpatnēji dizaina izveidotās statuja, paldies organizatoriem.   Malači!

Tie, kas šogad nebija devušies kādu neparedzētu iemeslu dēļ vai arī slinkuma dēļ uz Liepāju skriet pusmaratonu, tad nākamgad noteikti ir jābūt uz starta līnijas, bet jāatceras, ka lai noskrietu pusmaratonu ir arī viņam jāsagatavojas! Veiksmi, izturību visiem, kas lasīja manus iespaidus par Liepāju un tiekamies Kuldīgas pusmaratonā!

Anita