Vēl viens Polijas 10nieks 

Drukāt
02.08.2012 17:25

Domāju, viss, pēc Rakveres pusmaratona vairs nerakstīšu par saviem skriešanas piedzīvojumiem, jo visi raksti laikam līdzīgi, un kurš gan tos lasa, taču 16.jūnijā Ventspilī satiku skriešanas lielmeistaru no Rūjienas - Ilgvaru Āboltiņu, kurš Ventspils pusmaratonā ir skrējis visas trīs reizes, un katru reizi ierodas pie mums ar dāvanām, milzīgu, garšīgu, Vidzemē ceptu kliņģeri, un citiem Vidzemes gardumiem, un Ilgvars sacīja: Andri, tavi raksti ir tik forši, ka pat uz tiem skrējieniem nav jābrauc, lai izjustu to „garšu”! Un tad pateicoties Ilgvaram, aprakstīšu kārtējās sacensības Polijā.

Uz tām uzdūros tikai kādas 8 dienas pirms starta, jo meklēju informāciju par mūsu kopbrauciena 11.novembra skrējienu. 22. Sacelšanās Skrējiens Varšavā (par vēsturi nestāstīšu, varbūt Modris var kaut ko iekomentēt), 28.jūlijā, sestdienas vakarā, starts pl.21.00, 10km pa Varšavas centru, man tas likās aizraujoši! Un „Nike kluba reitingā” arī slīdu uz leju, tādēļ nodomāju, kāpēc neaizbraukt! Dalībnieku limits 5000, var skriet gan 5km, gan 10km distanci. Uz Varšavu ar savu mazo auto 12-13 stundās ceļš ir paveikts! Izvēlējāmies palikt dzīvoklī, pie paša starta, un izvēle bija pareiza. Ierodamies piektdienas pusdienlaikā, mašīnā strādā aukstais gaiss, liekās ka viss labi, kad izkāpjam no auto, Varšavā +33c, traki spiež. Uz dienas treniņu neeju, izvēlos skriet ap PL.20.30, saule norietējusi, un noskrienu viegli 9km, un pie strūklakām nomazgājos, un baudu Varšavas vakaru.

*strūklaka pie tirdzniecības centra Arkadia

Guļu perfekti!
Sestdien pēcpusdienā dodos pēc numura, liekās, ka karstums vēl lielāks, bet mierinu sevi, vakar vakarā bija labi, tad šodien arī būs, bet diemžēl nebija! Saņemu numuru, poļi visiem uzsauc Kraft skriešanas kreklus (vērtība ap 15 Ls), dalības maksa bija ap 8 Ls, bet nācās 10 Ls samaksāt par bankas pārvedumu, jo kredītkartes viņi neakceptē.

*mans jaunais Kraft skriešanas krekls

Dodos atpakaļ dzīvoklī, turam visus logus ciet, tad nedaudz labāk, kā pie atvērtiem logiem.

*karsti, dzeru tēju, kā kalnos vīri dara

PL.20.00 dodos uz startu, izejam no mājas, „spiež” traki, man likās tie paši +30c vēl aizvien. PL.20.20 – starta koridors jau sāk pildīties, kaut 40 minūtes līdz startam, apkārt jaunieši staigā ar plintēm, ģērbušies 20.gadsimta pirmās puses karavīru formās, daudziem poļiem ap rokām bantītes nacionālā karoga krāsās ar Sacelšanās simboliku, poliski runā komentētājs, uz skatuves sauc vīrus, kuri laikam ņēmuši dalību tajā Sacelšanās, noskaņojums patriotisks, starta koridors pildās, karstums nerimstas, kaut saule riet. PL.20.40 starta koridors jau pavisam pilns, lecu Aigara stilā pāri barjerām, un nu es kā siļķe mucā, un vēl 20minūtes līdz startam, labi, ka līdz paķēru minerālīša pudeli. Tagad stāvu kā siļķe mucā, klausos poļu patriotiskās dziesmas, malkoju savu minerālīti, un svīstu, visi svīst!

Starts vēl kādas 5 minūtes kavējās, jau gandrīz tumsa, biju kādus 10 metrus no starta līnijas, un aiziet uz diviem 5km apļiem pa Varšavas vecpilsētu. Mērķis – nekāds sevišķais, varbūt nolabot iepriekšējā gada personīgo rekordu, 41:03. Starts varens, visapkārt šauj, kā īsta Sacelšanās kauja, lēnie skrējēji pa priekšu vandās, nācās ar poļu paniem pagrūstīties. Vecpilsētā pilns ar cilvēkiem, bet neviens nepievērš uzmanību skrējienam, iet savā nodabā dzert savus aliņus un kokteilīšus. Trasē ik pa laikam šāvieni atskan, tas uzmundrina. Pēc 2.5km baigais kalns uz zemi, kādus 500 metrus, ripinu lejā, un pēc tā sapratu, ka tādam pašam jābūt augšā, jo jāskrien taču aplis. Jā, tuvojās 1.apļa beigas un baigais, lēzens gan, kāpums, nedaudz tas piegurdina, un otrā aplī aizeju braši, Ilze padod dzeramo, padalos ar poļu jauniem draugiem. Liekās, ka būs personīgais, kaut skrienas slikti, nevaru ātrumu dabūt, nolemju pulkstenī neskatīties un tikai skriet un baudīt skrējienu. Finiša kalnu pievaru otro reizi, 100 metri līdz finišam un galā, skatos pulkstenī, rezultāts 41:41, man likās, ka būs ātrāk, bet nu kā ir tā ir. Atskrēju 94.vietā, no 2500 10km skrējējiem. Uzkarina man kaklā lielu, smuku medaļu, uzcienā ar powerrade dzērienu. Tā kā Aigara līdz nebija, apbalvošana nebija jāgaida, dodamies uz dzīvokli un pēc tam uz MC Donaldu uzēst neveselīgo pārtiku, tas pie dzīvokļa strādā visas 24h. Šeit varat apskatīt rezultātus 10km distancē, un nākas secināt, ka gan Aigars, gan mūsu ātrākās meitenes būtu finišējušas labāko sešniekā. Grupas nekādas neapbalvoja, tikai 6 labākos puišus un meitenes, un kaut kādus noteiktus finišetājus, piemēram, 68, 277 un tamlīdzīgi, laikam tie cipari kaut ko nozīmēja šajā Sacelšanās kaujā.


Atlikums – es varētu braukt atkal, man patika!

*lūk šis ir Ilgvars Āboltiņš, Ventspils pusmaratonā, sveiciens viņam no manis!

Polijas braucienu atcerējās Andris

Komentāri

Vārds


Komentārs


Pievienot komentāru