Polijas Neatkarības dienas skrējiena gredzens ir Latvijā
Kas pagājušā gadā neizdevās Santai Feldmanei (11 sekundes pietrūka), šogad to veiksmīgi paveica Baiba Muzikante! Tieši viņa spēja atskriet 10.vietā Varšavas Neatkarības dienas skrējienā, lai izcīnītu šo titulu! Uz Varšavu tika rīkots MARATONA KLUBA kārtējais kopbrauciens, bet tagad par visu pēc kārta.
Ceļš uz Varšavu mums jau zināms, arī šoferi mūsējie no Lielvārdes, autobusā jau vietas iezīmētas, kur kurš sēž. Izbraucam piektdien (9.novembrī) astoņos vakarā no Rīgas, pārējie kāpj Kuldīgā. Kuldīgas lielajā laukumā priecīga atkalredzēšanās Ventspilniekiem ar mūsu Kuldīgas nodaļas skrējējiem. Kaut arī šoreiz nebija līdzi braucienā „Dunalkas karalis”, jautrība sita augstu vilni! Autobuss pēc desmitiem ir klāt Kuldīgā, nolasu politinformāciju par brauciena kārtību, Saldus Statoilā pačurājam un jau ap pusnakti visi iekārtojamies uz gulēšanu busā - cits ejā, cits slīpus, cits uz pleca, nu kā jau busā.
Man pirmo reizi tik ātri pagāja ceļš, jo jau ap desmitiem no rīta esam tuvu Varšavai. Nācās pat mākslīgi piebremzēt, lai neierastos pārāk ātri un tiktu uzreiz iekšā viesnīcā. Rīta pusē apveicam Mārtiņu un Mārci vārda dienā, šie skumst pēc mājām, bet viss ir labi. Sazvanu viesnīcu, šie ņems mūs pretī ātrāk. Jau pirms pusdienlaika esam viesnīcā. Dzīvojam 3-vietīgās istabās aptuveni 15 kilometru attālumā no Varšavas centra.
Visi dodamies uz treniņu, pēc tam uz tuvāko REAL uzēst pusdienas un pie reizes kaut ko iepirkt rītdienas tusiņam, jo, pirmkārt, visi plāno svētdien Polijā labi noskriet un, otrkārt, MARATONA KLUBAM 11.novembrī aprit 3 gadi ,- iemesli pietiekami, lai pēc skrējiena uztusētu. Sestdienas vakars paiet mierīgi, kā jau pirms mačiem. Svētdien ceļamies septiņos, pusastoņos brokastis, tās gan bija diezgan draņķīgas, bet tā kā pirms mačiem neko daudz ēst nevar, tad pretenziju nav.
Jau pusdeviņos dodamies uz Varšavas centru, laiks perfekts, kaut „meteo” solīja lietu. Jau pēc deviņiem esam klāt, dodamies pēc numuriem, starts simboliski – vienpadsmit minūtes pāri vienpadsmitiem!
Tiekam veiksmīgi pie numuriem, arī Kraft skriešanas krekli par brīvu, gan tikai S un XL izmēri palikuši, bet liekās, ka visiem der un ir labi. Katrs dabūjam arī iespaidīgu Polijas vēstures grāmatu, gan tikai poļu valodā. Ar Latvijas karoga palīdzību izveidojam iesildīšanos bāzi, smērējamies, sildāmies, 8500 dalībnieki – un tad ieraugām finiša medaļu – tā ir pati iespaidīgākā, kas man būs apmēram pēc 50 noskrietiem mačiem. Poļi māk taisīt medaļas un tur naudu nežēlo. Dalības maksa šim skrējienam, ja neņem vērā bankas izdevumus, bija ap 9 Ls, bankas pārskaitījums gan maksā 10 Ls.
Kā jau sākumā minēju, iepriekšējā gadā Santai neizdevās iekļūt kārotajā desmitniekā, bet Baiba to šogad paveica, kas viņai nepavisam nenāca vieglā pastaigā. Pat vienu brīdi domājām, ka Baiba ir vienpadsmitā, 2 sekundes zaudējusi desmitajai vietai, bet beigās nē, viss kārtībā, esam desmitniekā.
Apbalvošanas ceremonija izvērtās latviešu noskaņās, poļi gan kārtējo reizi Baibai piešķīra Lietuvas pilsonību, tad mēs tā sabļāvām, ka komentētājs vairs nekad to nejauks, un aizgāja Lotwa, Lotwa, Lotwa!
Man liekas tagad loģiski pajautāt Baibai, kā viņa līdz tādai dzīvei ir nonākusi!
1. Vai jau pirms skrējiena juti, ka varēsi 10km noskriet zem 40 minūtēm, kas teorētiski deva desmito vietu?
Aizvadot pēdējo treniņu Ventspilī ar ietvertajiem ātrajiem kilometriem un pēc tam arī pārmijot pāris vārdus ar treneri, radās pārliecība, ka esmu fiziski pietiekami gatava, lai noskrietu distanci pa 40 minūtēm. Jutu, ka spēki ir atgriezušies un, ja nekas neparedzēts negadīsies, tad visam jābūt kārtībā. Par ieskriešanu 10niekā sieviešu kopvērtējumā tik daudz neiespringu, lai gan zinu, ka daudzi gaidīju, ka to izdarīšu, lielāku uzsvaru liku tieši uz rezultātu. Gribējās pēc Siguldas salīdzinoši neveiksmīgā starta atgūt pārliecību pār saviem spēkiem un noslēgt sezonu uz pozitīvas nots. Prieks, ka izdevās plānu izpildīt par visiem 100%, noskrienot zem 40 minūtēm un izcīnot 10.vietu.
2. Pirms cik gadiem tu sāki skriet, un kāds ātrums tev bija „pirmajā” treniņā, un pirmajos mačos?
Pirmo oficiālo pusmaratonu noskrēju 2008.gadā, tas bija Kuldīgā un finišēju pēc 2 stundām un 18 sekundēm. Pirms starta Kuldīgā pa vasaru paskrēju garos gabalus pavisam lēnām ar mērķī nodedzināt kādu tauku gramu, par skriešanas ātrumu tobrīd vispār nedomāju un iepriekš arī nemaz neplānoju startēt kādās sacensībās. Ideja par dalību Kuldīgas pusmaratonā pāris draugu kompānijā dzima spontāni. Tovasar nebija nekāda skriešanas plāna, vienkārši citu nedēļu divas, citu - trīs reizes vilku kājās botas un gāju skriet, parasti ne mazāk par 8km, garākais laikam bija 18km. Jau tad patika sevi pamocīt, lai nākamajā dienā jūt, ka ir kas darīts. Bet īstenībā jau pāris gadus agrāk – 2006.gada rudenī kopā ar draugiem noorganizējām Ventspils Augstskolas neoficiālo atklāto pusmaratonu, paši ar riteņiem samērījām trasi, ikviens students varēja piedalīties, tikai beigās tāpat visi dalībnieki bija no mūsu draugu loka, pirmajā gadā kopā kādi 6 skrējēji. Negāja viegli, jo pirms tā iepriekš vispār tik pat kā necik nebija skriets, bet līdz galam tiku, pat ne reizi neapstājoties. 2006.gada skrējienu tad var arī uzskatīt par manu pirmo garo skriešanas treniņu un pusmaratonu vienlaikus. Tā es savā nodabā noskrēju 6 oficiālos un 2 neoficiālos pusmaratonus. Un tikai ar 2010.gada decembri nokļuvu trenera Aigara Matisona paspārnē un sāku skriet sistemātiski pēc konkrēti man sagatavota skriešanas plāna.
3. Skrien Latvija seriāla kopvērtējumā tu esi septītā vietā, es uzskatu, ka tas arī ir Latvijas gargabalnieču reitings + Jeļena Prokopčuka, vai varēji iedomāties, ka kādreiz būsi astotā Latvijā?
Vēl jau ir vismaz pāris ātrās gargabalnieces kā Inna Poluškina, Jeļena Ābele un iespējams, ka vēl kāda, kas šo sezonu izlaida traumu dēļ...Jebkurā gadījumā, vēl pirms pāris gadiem nemaz neuzdrošinājos sapņot ielauzties ātrāko gargabalnieču desmitniekā. Neticēju, ka spēšu kādreiz noskriet pusmaratonu pa 1stundu un 30 minūtēm, bet redz, ieguldītais darbs un laiks treniņos ir attaisnojies, turklāt ar uzviju. Protams, esmu ļoti priecīga, ka „Skrien Latvija 2012” sezonu noslēdzu 7.vietā.
4. Kādu mērķus liec 2013.gadā (neatklāj precīzus, jo noteikti nepiepildīsies)?
Nākamā sezona pilnībā vēl nav saplānota, būs kādi trīs līdz četri galvenie starti un tad virkne skrējienu, kuros startēšu treniņprocesa ietvaros. Lielāku uzsvaru likšu uz kvalitāti un necentīšos „grauzt” visas pusītes pēc kārtas. Uzklausīšu treneri un kopā saliksim kalendāru nākamajai skriešanas sezonai. Katrā ziņā, mērķi man ir, bet tie lai labāk paliek pie manis un trenera. Ja ar veselību viss būs kārtībā, tad domāju, ka kritīs ne viens vien personīgais. Jāstrādā tālāk, jāklausa treneris un tad jau rezultāts neizpaliks.
5. Redzēju pāris tavas bildes pirms gadiem pieciem, tu tik pat slikti izskatījies kā es, pastāsti par to un kādi ieteikumi?
Oi, jā, bija, bija tāds periods, kad biju galīgi izlaidusies. Vispār kopš sevi atceros, man vienmēr ir bijusi nosliece uz palielinātu svaru un, tiklīdz sevi neturu stingros grožos, rezultāts uzreiz ir redzams. Bērnībā biju riktīgs bumbulis, no pieciem bērniem visapaļākais. Bet kulminācija bija pēc atgriešanās no Vācijas, kur Erasmus programmas ietvaros aizvadīju vienu studiju periodu. Citādāka pārtika, lētie vācu saldumi, satraukums par sesiju un vēl citi personīgie kreņķi rezultējās ar to, ka 2008.gada februārī mājās pārrados kā bumbiņa. Svars bija graujošs - ļoti tuvu 80 kilogramiem pie mana 177cm auguma. Spogulī skatīties nebija patīkami un piemeklēt drēbes, lai nomaskētu „osiņas”, ar bija diezgan problemātiski. Uzreiz sapratu, ka jārīkojas radikāli un tāpēc ķēros klāt ēdienkartes stingrai revīzijai un fizisko aktivitāšu palielināšanai. Skatījos līdzi visam, ko ēdu, un tādus produktus, kā saldumus un visādus sāļos „snekus”, balto miltu izstrādājumus, treknos piena produktus, mērces, majonēzes,-šajā tievēšanas periodā izslēdzu. Daudz kustējos – galvenokārt skrēju – lēnām, bet salīdzinoši garus gabalus, braucu ar ričuku, un vispār brīvo laiku pavadīju aktīvi – riteņu izbraucienos, dzenājot bumbu pie augstskolas esošajā basketbola laukumā un vasarā uzspēlējām pludmales volejbolu, vēlāk regulāri gāju uz pilatēm. Līdz rudenim jau biju veiksmīgi atbrīvojusies no padsmit kilogramiem un gada laikā par aptuveni 24 kilogramiem. Uzskatu, ka jebkurš cilvēks var iegūt sev tīkamas auguma aprises, vajag tikai pietiekami stingri motivēties un darīt! Sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes ir panākumu atslēga.
6. Kā tu pārvari, kad ir grūti, gan treniņos, gan mačos?
Katram jau laikam reizi pa reizei pienāk tāds periods, kad visam gribas „mest ar roku” un skriešanas vietā darīt ko citu sevis pilnveidošanas labā vai vienkārši atpūsties un nedarīt neko. Visgrūtāk tādās reizēs ir piespiest sevi saģērbties un iziet pa durvīm. Kad uzsāk skriet, tad jau visas nebūšanas aizmirstas. Man šādās reizēs palīdz treniņu dažādošana – pārmaiņas pēc skrienu mūzikas pavadībā (lielākoties gan bez mūzikas) vai izvēlos citu skriešanas maršrutu, vai arī jau laicīgi sarunāju kādu kompanjonu. Katras nākamās sacensības, kurās plānoju piedalīties, ir pietiekami labs motivātors neatslābt treniņos. Bet pašos pamatos vislieliskākais dzinulis ir plāns – skriešanas / treniņu plāns, ko saņemu no sava trenera. Nepatīk, ka mani piečakarē, tāpēc arī es trenera norādījumus cenšos izpildīt 100-procentīgi.
Par mačiem... ja skrienu uz pilnu jaudu, netaupoties, tad viegli nav nekad. Lūzuma brīži uznāk arī sacensībās, kad šķiet, ka nu ir viss un ka šoreiz nekāds labais rezultāts nesanāks. Galvenais šādā brīdī ir aizmirst tādus vārdus kā „es nevaru”! Jādomā pozitīvi, lai cik grūti attiecīgajā momentā arī nebūtu! Ir man pāris spēcīgas frāzes, ko mēdzu sacensībās sev atgādināt, lai nepadotos sāpēm un grūtībām. Ja jūtu nepieciešamību, tad pirms mačiem „sakārtoju” galvu, palasot pāris nodaļas grāmatā, kurā ir izmantotas NLP metodes.
7. Vai ir jālieto vitamīni, lai tik labi skrietu?
Iespējams, ka kādam pietiek ar tiem vitamīniem un minerālvielām, ko uzņem ar uzturu, bet noteikti ne man, jo mans organisms diez ko dāsni tos neuzsūc. Tāpēc no savas nelielās pieredzes teikšu, ka, ja organismam kas trūkst, tad vitamīni un minerālvielas ir jālieto, bet pirms to lietošanas noteikti vajadzētu konsultēties ar kādu no sporta ārstiem un sekot profesionāļa ieteikumiem. Turklāt jāuzmanās un pastiprināti jāseko līdzi savai veselībai arī tiem, kas ievēro drastiskas diētas un, ja paralēli vēl sporto, tad jo īpaši.
8. Kam tev vēl pietiek laika bez skriešanas?
Jo vairāk skrienu un jo lielāka ir vēlme skriet ātrāk, jo mazāk laika atliek kam citam. Skriešana un viss, kas saistīts ar to, paņem daudzas brīvā laika stundas. Tagad, kad lekciju skolā vairs nav, jau ir vieglāk, gadu iepriekš bija daudz trakāk, jo pa dienu, kā jau vairumam – 8 stundu darbs, tad pēc darba no 6 līdz 9 gandrīz katru vakaru bija lekcijas augstskolā, un pa starpu visam vēl jāatrod laiks skriešanai un skolas darbiem. Vairakkārt jau sanāca līdz ar pusnakti atriezties mājās pēc treniņa un biju pieradusi gulēt vien 4 līdz 6 stundas, bet nu normāli jau tas nebija un ilgtermiņā tā darīt nebūtu prātīgi. Katrā ziņā, ja grib un ir motivācija, tad visu var samenidžēt.
Bet par citām lietām runājot...labprāt aizeju uz kādu labu teātra izrādi, ja nenoguļu biļešu iegādi, tāpat šad tad apskatos klātienē BK Ventspils mājas spēles. Ja kaut kas interesants Ventspilī notiekas, tad cenšos nepalaist to garām, un tūrisma sezona te ir pārpildīta ar dažnedažādiem pasākumiem. Ja dodos apciemot vecākus Ķeguma pusē vai ciemos pie draugiem, tad skriešanas ekipējums vienmēr tiek paņemts līdzi un treniņi tādēļ netiek izlaisti. Klubos gan mani izņēmumu kārtā vien var sastapt.
9.Kā tev ar puišiem iet? Šiem taču nepatīk, ka tu tik daudz laika velti skriešanai?
Šo jautājumu man vari pajautāt pēc gada. Ceru, ka tad es varēšu dot daudz izsmeļošāku atbildi.
10. Nu tad novēlējumi resnīšiem un tiem kam gribās ātri skriet?
Ja cilvēks ir ar sevi apmierināts un laimīgs, neskatoties uz to, ko rāda svari vai mērlentes centimetri, tad viss ir kārtībā. Bet, ja spoguļattēls neapmierina, tad pēdējais laiks rīkoties! Viss ir iespējams, vajag tikai nosprausts mērķi un atrast īsto motivāciju ! To es saku no savas pieredzes.
Bet tiem kam gribās ātri skriet – brīnumi nenotiek un tāpat vien ātrums neradīsies, tāpēc atrodiet treneri un klausiet viņa norādījumiem, pacietīgi strādājiet treniņos un rezultāts ar laiku būs! Pārcensties arī neieteiktu, iedzīvosieties tik nevajadzīgās traumās. Galvenais ir rast prieku no skriešanas un vispār no kustības svaigā gaisā! Lai jums izdodas un uz tikšanos 2013.gada sezonā!
Paldies Baibai par atbildēm!
Bez Baibas, arī citi MARATONA KLUBS dalībnieki lieliski nostartēja Polijā, daudzi laboja personīgos rezultātus. Godalgotajās vietās savās vecuma grupās ieskrēja:
Ludmila Joce (00:42:22) – 1.vieta K45 vecuma grupā;
Maija Pūpola (00:46:04) – 1.vieta K40 vecuma grupā;
Inga Ziediņa (00:46:18) – 2.vieta K40 vecuma grupā;
Iveta Pūpola (00:44:10) - 2.vieta K35 vecuma grupā; (Papildināts)
Aigars Matisons (00:33:46) – 1.vieta M40 vecuma grupā.
Man liekās, ka mēs visi bijām sajūsmā pēc šī skrējiena, iegūtajām medaļām un apbalvošanas ceremonijas.
Mēs tiekam vēl pie trīs kastēm banānu un dodamies uz viesnīcu, lai pēc kārtīgi padarīta darba uztusētu. Sākam ar vāciešu ražotajiem Ziemassvētku kēksiem un sarkano vīnu ar ūdeni...un tad kā nu kurš – citi vienkārši atpūsties, citi uz Varšavas vecpilsētu, citi uz klubiņiem....man liekās, ka izturīgākie aizgāja gulēt vien piecos no rīta!
Pirmdiena, brokastis piecpadsmit minūtes pāri septiņiem, saskaitu – visi kā štiki un priecīgi. Un tad 14 stundas uz mājām ar apstāšanos Suvalku lielveikalā.
Daži foto no pasākuma ŠEIT
Visu atcerējās brauciena grupas vadītājs Andris V
Komentāri
Vārds
Komentārs
Pievienot komentāru