Plānojot ziemas skriešanas nometni Portugālē, izvēlāmies vai piedalīties slavenajā Lisabonas pusmaratonā vai nē, un tad arī tiek plānots, vai nometnē doties jau janvārī, februārī vai martā. Lisabonas pusmaratons notiek marta otrajā pusē, šogad 20.martā. Nekad iepriekš nebiju skrējis šo slaveno pusmaratonu, un atsauksmes bija divējādas – ļoti labs un ātrs, kā arī bardaks un neorganizēts pasākums. Šogad izvēlējos trīs nedēļas patrenēties Portugālē martā, un nometni nobeigt ar minēto Lisabonas pusmaratonu, bet tā kā man pēc divām nedēļām man pusmaratons, tad izvēlos īso distanci, lai pēc nometnes saprastu, kas tad ir ar manu ātrumu, ko varētu plānot skriet nākamajā pusmaratonā. Mazo distanci skries arī viens no Latvijas ātrākajiem vidus distances skrējējiem Reinis Hartmanis.

Šogad nometnē ierodos pēc trīs nedēļas slimošanas un divu antibiotikas kursu izdzeršanu, līdz ar to trenējos pa vieglam, baudu sauli un sauļošanos, ēdu apelsīnus, eju uz pirti, dzesēju kājas baseinā pēc treniņiem, izmetu Mizuno apavus, kuri netur grants segumu, nopērku Nike veikalā Nike Structure 17 pa 29 eur, tos izmazgāju veļasmašīnā 60 grādos, kas bija pa augstu, apavi sabojājās, vedu uz veikalu mainīt, šie saka, ka nerekomendē mazgāt apavus veļas mazgājamā mašīnā, izsaucu veikalu menedžeri, saku ka Nike apavos jau 20 000km noskrējis, šis man klanās, un atļauj izvēlēties jaunus apavus, ņemu Nike Lunarglade, piemaksāju 10 eur, kopā pa trīs nedēļām būs kādi 400km viegli noskrieti, un laiks uz slaveno Lisabonas pusmaratonu.

Braucam ar Reini divatā nomātā auto, Fiat Panda, bagāžniekā ietilpst viena soma, un laikam viss. Mēs trenējamies pašos Portugāles dienvidos, netālu no Albufeiras vai Faro. Līdz Lisabonai 260km, maksas ceļš, kopā ap 25 eur vienā virzienā, bet divas joslas, šie to uzbūvējuši, kad iestājās ES, un dabūja kaudzi naudas no Eiropas, ceļš pavisam tukšs, laikam nedaudz pa dārgu. Līdz ar to 3 stundās līdz viesnīcai, netālu no vecpilsētas. Viesnīca, hostelis, lēts, ap 12 eur no cilvēka pa nakti ar koplietošanas vannasistabu. Satiekam Aigaru Matisonu un puišus no Metroona skriešanas kluba, ar vienu auto dodamies pēc numuriem, pie expo auto nav kur nolikt, izriņķojam, braucam atpakaļ kādus 800m, tur atrodam vietu. Expo – nu draņķīgs priekš tik liela pasākuma, vāciešu expo nestāv klāt, dabūjam numurus ātri, tiekam pie adidas krekliem, Aigars ar Metroona puišiem skries 21km, bet mums ar Reini pie numuriem nav čips, skaidrojam, iznāk ka 7km skrējiens bez laika kontroles, ops ... vadafone mini marathon ar 20 000 dalībniekiem bez laika kontroles, nu labi, ko darīt, mums dalības maksa bija ap 20 eur, pusmaratonisti  maksāja ap 40 eur, zinot ka čips maksā 1 eur, vai tad žēl, bet kā ir tā ir, mums taču ir GPS pulksteņi, tā ka laiks būs, analīze būs, un finišētāja medaļa būs. Vakariņas krodziņā pie viesnīcas, draņķīgas, pa 12 eur, bet vai tad vakariņās spēks. Ejam gulēt laicīgi, es guļu ar Metrooniešiem, Aigars ar Reini. Tā kā Metrooniešu nepazīstu, tad kopš „izgulējos” ar Didzi Ceriņu Hamburgā, man līdz ir ausu aizbāžņi, un tie noderēja, ar Metroona puišiem viss kārtībā, bet hostelī kopējā virtuvē notika normāls tusiņš, ar daudziem ha, ha, ha. Aigars jau gaidīja, kad iešu šos izlamāt, bet nekā, man ir ausu aizbāžņi.

Starts pl.10.30, ceļamies pl.6.30, brokastis, smērītes un te kārtējais brīnums – Lisabonas pusmaratonā nav mantu glabātuves, līdz ar to tev jāierodas uz starta ir jau maču formā, bez nekā lieka, vai no kā tev nav žēl šķirties. Meklējam vecos kreklos, ko pēc tam izmest, jo no rīta ir auksti, tikai ap +10c. Transports gan šajā dienā visiem skrējējiem ir bez maksas, izbraucam pl.8.00, ar diviem metro, un tad vilcienā, kurš ved uz startu, protams, ka pilns ar skrējējiem. Starts uz slavenā Lisabonas tilta, kurš kaut ko savieno, savieno divas pilsētas daļas un ir 4km garš, tiešām ir. Īstajā pieturā izkāpjam pl.9.00, vēl 15 minūtes ar kājām, dala suvenīrus, tad mūs ar Reini nošķir no pusmaratonistiem, virza kopā ar cietiem 20 000 uz Vadafone mini maratona starta vietu, redzam jau tiltu, ieskrienam tualetē, un sākam ar Reini virzīties tuvāk startam, jau kādi 100metri ar dalībniekiem jau sastājušies, kad līdz startam ir ap 1 stundu un 15 minūtēm, laužam cauri masām, šie neapmierināti, turpinām lauzties, jo Reinim, lai nu kā, jācīnās par pirmajām vietām, un tad pēkšņi stop, esam tikuši līdz maksimālai vietai, kur pulcējās 7km skrējēji, vairāk gan šie neizskatās pēc skrējējiem, bet tādiem kā tusētājiem. Pl. 9.30, esam pie barjeras iespiesti starp tusētājiem, vēl stunda līdz startam, domājam varbūt kaut kas mainīsies, bet tā stundu nostāvam. Apkārt pat iedzer vīnu (šis varētu patikt Kuldīgas lapsām), iet cepumi, kēksiņi, pat jogurtiņi, mēs ar Reini stāvām. Tiek dots starts pusmaratonam, bet mēs tik stāvam, jau pl.10.45, mums arī beidzot atļauj skriet, taču priekš ap 10 000 pusmaratonistu, kas skrien .... nu pēdējie skrien pa 7 minūtēm kilometru ... un mēs mēģinām kaut ko skriet, es uzreiz nolemju, ka skriešu ar mierīgi, jo kājas „mēmas” pēc 1 stundas un 15 minūšu stāvēšanas. Tā noskrienu/noeju 5 km, kur šķiramies no pusmaratonsitiem, un tad pēdējos 3km varēju uzskriet, un distance izrādās ir 7.9km. Dabūjam ar Reini pa Magnum saldējumam, tā kā nebija daudz cilvēku, izmasējāmies, tas arī viss! Sagaidījām Aigaru, viņš atkal noskrējis izcili, labojis Latvijas rekordu 45 gadniekiem, trase ir ātra, šis ir viens no retajiem pusmaratoniem, kur melnīši skrien zem stundas. Bet šeit arī ir jāmāk tik izcilā starta vietā, ko Aigars viennozīmīgi māk vislabāk Latvijā. Arī Lisabonā viņš bija ticis ļoti tuvu starta līnijai, pavelkot līdz arī Metrooniešu pusmartonistus, kas bija ļoti priecīgi, un ceru, ka pateicās Aigaram. Mēs ar Reini naudu iztērējām, bet jēgas nekādas.

Šo rakstu pirmdien lidmašīnā no Faro uz Briseli, kura, starp citu, aizkavējās pa divām stundām Francijas avio dispečeru streika dēļ, bet liekas, ka viss būs kārtībā, un paspēšu uz nākamo reisu no Brisele uz jauko Rīgu, pareizāk jauko Ventspili.

Sen nebiju rakstījis, un iznāca gari, bilžu nav, jo ne telefonu, ne fočiku nebija iespējams paņemt līdz uz mačiem, bet tas bija sakrājies pēc piedalīšanos 8km „gājienā” pa Lisabonas pusmaratona trasi jeb dalību Lisabonas Vadafone mini maratonā!

Lielisku rezultātu sasniedz mūs skriešanas karaliene Jeļena Prokopčuka, izcīnot 7.vietu ar rezultātu 1 stunda 11 minūtes ar sekundēm.

Andris