Pēdējo un vienīgo reizi Londonā biju 1998.gadā uz 10 stundām, caurbraucot uz Edinburgas teātru festivālu, toreiz man liekās nebija ne London eye, ne normālas kabatas naudas, un vispār biju jauns un traks. Par kabatas naudu atcerējos tādēļ, ka tēja toreiz Latvijā maksāja ap 20 santīmiem, bet Londonā ap 1.50 Ls, alus kauss Latvijā ap 50 santīmiem, bet tur ap 5 Ls, un neko praktiski no tā nevarēju atļauties. Pirmo reizi toreiz ēdu trīsstūra sviestmaizes, tas bija brīnums.

Tagad pie lietas, šoreiz nebraucu uz Edinburgas teātru festivālu, bet uz pašu Virgin Londonas Maratonu, kur pats neskriešu, bet esmu palīgos Jurim Kalniņam, kurš īstā maratonistu riteņkrēslā veiks otro kārtīgo maratonu. Pirms pusgada pieveikts Berlīnes maratons, ar rezultātu 2 stundās un 24 minūtēs, otro pusīti veicot pa 1 stundu un 8 minūtēm, kur arī biju palīgos, tā kā man būs interesanti salīdzināt divus, vienus no pasaules varenākajiem maratoniem, un nevis kā skrējējam, bet kā asistentam, redzēt visu no iekšpuses. Berlīnes maratonam, Jurim, dalības maksa bija 120 eur, Londonā 0 eur, jā, Londonā riteņkrēslu maratonisti skrien bez maksas! Tad Juris man saka, ka mūs no lidostas notransfēros gan uz viesnīcu, gan atpakaļ, es tam īsti neticu, nu nenotiek tādi brīnumi. Piektdienas pēcpusdiena, ielidojam Hītrovas lidostā, protams, neredzam nevienu, kurš mūs sagaidītu ar uzrakstu “Mr.Kalnins&Mr.Valerts”, zvanām koordinatorei Janīnai, šī sorry, sorry, saka lai ņemot uz viesnīcu taksi, un viņa naudu atdošot, man jau uzticība Londonas bezmaksas maratonam sāk zust, taču iepriekš varu pateikt – pārējais bija pa 100% lieliski! Piektdienas vakars, Londona, satiksme nenormāla, līst, stundu braucam līdz viesnīcai, samaksājam ap 70 eur (Lielbritānijā apgrozībā ir angļu mārciņas, bet lietošu eur, lai jums ir saprotamāk). Ierodamies oficiālajā Londonas maratona viesnīcā, trīs naktis divvietīgais numurs 512 eur bez brokastīm, traka nauda. Šo Jurim un man nosedza, arī lidmašīnas biļetes Latvijas Paraolimpiskā komiteja. LIELS PALDIES gan no Jura, gan no manis personīgi Daigai Dadzītei, kura ir šīs iestādes vadītāja!

*Viesnīcā mūs jau gaida, viss pielāgots klientiem ar kustības traucējumiem, pēc novērojumiem tas nav standarts Londonā

Sestdienas rīts – Jurim mierīgas brokastis, un neliela pastaiga, bet pārsvarā atpūta. Organizatori pl.16.00 viesnīca sola atvest numurus maratonistiem riteņkrēslos, sarīkot tehnisko mītiņu, iespēju nodot sporta ratus nogādei uz sacensību vietu. Tā kā Janīna vienreiz piečakarēja, man nav mierīgs prāts, saku Jurim, lai sazinās ar Janīnu, bet es dodos kārtīgā pastaigā-braucienā pa Londonu, šeit taču tik daudz ir ko redzēt!

*London city

Dienas biļete metro 15 eur, dārgi, bet ko darīt, viens brauciens ap 6 eur. Sāku ar Big Ben, London eye, Beikerstrīta 221b, Oxford un Bond strīta, laiks pusdienām, gribu pamēģināt angļu Fish&Chips, smukā krodziņā kārtīga porcija ap 18 eur, angļu alus London Pride ap 7 eur pinte, pusdienas 25 eur!!!

*tā izskatās tradicionālais britu Fish&Chips

Jau pl.15.00, dodos uz viesnīcu, Juris atpūšas, prasu ko Janīna … šī neceļ klausuli un neatbild uz SMS ?! Vai tiešām man būs jābrauc uz Londonas otro galu pēc Jura numura, kad visi metro un ielas pilnas cilvēkiem … sākam skrūvēt Jura ratus, pumpējam riepas, Juris liek riepās ielaist 10 atmosfēras, auto riepās man ap 2,5 atmosfēru, un viena kamera sprāgst viesnīcas koridorī, sajūtas, ka profesors Mariartijs (redzējo šo Šerloka Holmsa muzejā) ar revolveri šāvis, Jurim divas kameras rezervē, liekam jaunu kameru … otrais “šāviens”, nervi pagalam, nolemjam pēdējā kamerā ielaist 8 atmosfēras. Pl. 16.00 – ejam uz viesnīcas lobiju, un tur kādi 10 – 15 ratiņmaratonisti, organizatoru komanda adidas jaciņās, iestājas miers, redzam arī apaļu meiteni ar darbinieka kartiņu Jannina, un sākas numuru izdošana, instruktāža, Janīna arī atdod taksim iztērēto naudu. Starta pakā Jurim arī oficiālā Londonas maratona skriešanas jaka. Gatavojam sporta ratus nodošanai, palīgi ļoti laipni, sarežģītos čipus piestiprina ratiem, aizlīmē visas reklāmas, prasa ko Jurim uz krekla nozīmē MARATONA KLUBS ar Latvijas karodziņu, atļauj to atstāt, un neaizlīmē. Uz startu visus vedīs svētdienas rītā pl. 6:45, starts pl. 8:55.

*sporta rati sagatavoti nodošanai, vēl nav aizlēmētas reklāmas

Svētdiena, ceļamies pl.5:30, Juris uz dušu, es kārtīgas brokastis, man jau nav jāskrien, esam pl.6:30 viesnīcas lobijā, mūs jau gaida 3 autobusi, policijas motociklistu eskorts, ar uzrakstu uz muguras „Marshall”.

*vīri gatavi doties uz startu, ārā nedaudz smidzina, kā jau Londonā

Līdz startam braucam apmēram stundu, ar visu policijas eskortu. Starta bloks iespaidīgs, pareizāk sakot, tas nav bloks, tas ir Grīnvičas parks, platība 1km reiz 1km, kāds tūkstotis tualešu, baloni, helikopteri, viss sakarīgi sadalīts. Ratiņmaratonistiem speciāla telts, nu kādi 50 reiz 50 metri, tādas pašas teltis arī elites puišiem un meitenēm. Saņemam ratus, piepumpējam vēlreiz riepas, un te ierodas ap 30 elites meitenēm, un es starp viņām, lieliska sajūta.

*tehniskā telts, gan kafija, gan tēja, gan bulciņas

Protams, Jurim lieliska sajūta būt plecu pie pleca šveicietim Marselam Hugam un amerikānietei Tatjanai Makfaden, kuri pirms nedēļas uzvarēja Bostonas maratonā ar superrezultātiem, un šodien jau ir uz starta Londonā. 30 minūtes pirms starta visus aicina uz iesildīšanos, izveidots apmēram 500m aplis, kur iesildās gan ratimaratonistii, gan elites meitenes, tā kā esmu taitos un treniņtērpā, un ir auksti, ap +5c, arī pievienojos iesildītāju pulkam. Lieliski skraidīt kopā ar pasaules ātrākajām meitenēm –  Sumgong, Tufa, Keitany, Dibaba, Jeptoo, Kiplagat .... Londonas organizatori bija uzaicinājušas gandrīz visas pasaules labākās.

Ratiņmaratonistus aicina uz startu, mani klāt nelaiž pie starta līnijas, Berlīnē gan varēju būt klāt Jurim līdz pašam startam. Uzrunas, piesaka visus ātrākos, un protams piemin visus britus. Starts, kopā ap 60 dalībniekiem, es dodos 2km skrējienā līdz 10km atzīmei, plānoju, ka Juris varētu būt pēc 30 minūtēm. Lietoju maps.me aplikāciju, un bez pūlēm atrodu 10km atzīmi, tur arī dzeršanas punkts, tusiņš, koncerts, vietējie iedzīvotāji iznākuši ielās. Es tur nosalis stāvu, ir baigi auksts, jo 2 km pievarēju 10 minūtēs. Pirmie ratiņmaratonisti 10km pieveic jau 20 minūtēs, brauc kā traki, viens otram astē, Juris 10km atzīmē pēc, apmēram, 32 minūtēm, atpaliekam no plānotā, bet vēl nav “vakars”. Nākamais punkts, kur plānoju Juri satikt, ir slavenais Tower Bridges, tā vidū ir 21km atzīme. Un te man sākās mēsli, tā kā plānoju ar metro braukt, kartes nav, maps.me sāk gļukot, ka nevaru atrast metro staciju, ielas šķērsot man vajadzīgā vietā nav iespējams, nolemju aizskriet līdz Tower Bridges, kas man 5-6km, atkal ielas nevaru šķērsot, un, protams, nokavēju tikšanos ar Juri uz minētā tilta.

*Juris uz Tower Bridges

Kad tieku uz tiltu, Juris pirms kādām 5 minūtēm tam pāri, rezultāts ap 1 stundu un 13 minūtēm, atpaliekam no plāna un saprotu, ka šoreiz labs brauciens neiznāks. Uz tilta tik ļoti pūš vējš, un ir tik auksti, ka dodos uz Starbuck pēc kafijas, kafejnīca pārpildīta ar cilvēkiem, bet vismaz silti un pēc 30 minūtēm tieku pie kārotās kafijas. Uz tilta parādās elites skrējēji puiši, kas par sastāvu un ātrumu – Kipchoge, Kimetto, Kipsang, Bekele, Biwott ..... un kas par atbalstu uz tilta – fenomenāli, tūkstošiem cilvēku, tiek dalītas maratona grāmatiņas, programmas, svilpes -  sajūta, ka LONDONIEŠI IZDZĪVO ŠO MARATONU!!!

* tā izskatās uz slavenākā Londonas tilta maratona laikā

No 42km trasē es pavadīju ap 10km, bija vietas, kur kultūras oāzes ik pēc 200 metriem, skatuves, muzikanti, orķestri, nevaru teikt par tiem 32km kuros nebiju, bet manis minētie 10km bija izcili, pašam sagribējās kādreiz piedalīties šādā pasākumā.

*ļoti daudz skatītāju

Reģistrācija Londonam maratonam priekš 2017.gada skrējiena notiks 5 dienas – no 2.maija līdz 6.maijam, un tad laikam izloze. Mājas lapa www.virginmoneylondonmarathon.com

Finišs maratonam pie Karalienes pils, man sacīja, ka finiša zonā mani nelaidīs, nekas neatlika, ka gaidīt zvanu no Jura, un baudīt maratonu kā skatītājam trasē, virzoties uz „mājas” pusi. Sagaidu zvanu no Jura, diemžēl šoreiz tikai 2 stundas un 28 minūtes, un pat grūti komentēt – nometne Portugālē, jauni rati, lieliski dzīvošanas apstākļi pirms starta, viss tika izdarīts pa 100%, bet vēlamā rezultāta nav. Svarīgi būtu atrast iemeslu, kāpēc?  Sazinājos ar triatlonistiem, šie saka, ka varbūt jaunie rati nav „piebraukti”, izmainās kāds ķermeņa leņķis, un viss strādā savādāk, domāsim, analizēsim, mēģināsim. Juri mēs noteikt redzēsim Ventspils Piedzīvojumu Parka maratona distancē 19.jūnijā!

Vīriem uzvarēja Kipchoge ar rezultātu 2 stundas 3minūtes un 5 sekundes, gandrīz labojot pasaules rekordu.

Kopsavilkums – lielisks pasākums, bet ļoti lielas izmaksas uz vietas Londonā, lidmašīnas biļetes var nopirkt par 100 eur, bet nokļūt no lidostas līdz pilsētas centram var izmaksāt ap 50 eur, lētākā dzīvošana hostelī trīs naktīm ap 75 eur, muzeju, London eye un līdzīgu iestāžu apmeklēšana no 20 eur līdz 50 eur par katru vietu, pusdienas bistro tipa ēstuvē ap 10 eur, un ļoti, ļoti daudz cilvēku .... Londonā dzīvo 14 000 000 iedzīvotāju!

*vakariņas pēc sacensībām pie meksikāņiem

LIELU PALDIES vēlreiz sakām Daigai Dadzītei par atbalstu, Aigaram Matisonam par trenēšanu, Ilzei Valertei par līdzekļu piesaisti šim projektam!

 

Andris