Skrienam kalniem un pauguriem bagātajā Talsu Stirnubukā

Nedēļu pēc Jelgavas nakts pusmaratona skrējēji posās jaunam izaicinājumam-Talsu pauguraines Stirnubukam. Katrs pēc patikšanas varēja izvēlēties sev atbilstoša garuma distanci-Vāveri ~5km, Zaķi~13km, Stirnu buku~ 21km, vai Lūsi~ 28km. Kā vēstīja paši Talsu Stirnu buka organizatori, pilsēta ļoti vēlējās parādīt skrējējiem vismaz dažus no saviem deviņiem pakalniem un ainaviski izcilu teritoriju.
Maratona klubs tika pārstāvēts visās distancēs. Visskrienošākā bija Gošu ģimene, jo bērnu “Susurā” aizrautīgi skrēja mazā Anna, mamma Ilze lieliski pieveica Zaķa distanci, bet tētis Aino savus spēkus veltīja visgarākajai- Lūša distancei.
Vāveru distanci godam pieveica Linda Marija Jansone. Zaķa distancei no mūsējiem bija vislielākā piekrišana. Talsu pakalnos līkumoja un cits par citu ātrāk skrēja Kārlis Treimanis, Uldis Doniņš, Maija Pūpola, Ilze Ozola, Sandra Lindenberga, Olga Kvasņina, Agnese Matisone, Sandris Krūmiņš un Vita Zīle. Pa kalniem un lejām, garām Mācītājmājas ezeram un apkārt Talsu ezeram skrēja drosmīgie, kuri bija izvēlējušies Stirnubuka distanci: Aigars Matisons, Arno Šķipars, Ilgvars Āboltiņš, Elīna Medne, Vadims Stepanovs, Guntis Grīnvalds, Armands Zvejnieks, Ginta Rassa un Alla Radžabova-Cinovska. Īpašs prieks un lepnums par Ilgvara Āboltiņa izcīnīto 1.vietu savā vecuma grupā. Jau vairākās sacensībās Ilgvars pierādījis, ka ir stiprākais un sāncenšiem ar viņu jārēķinās. Savukārt Lūša distancē bija iekļauts romantiskais Sapņezers, Kamparkalns (augstākā virsotne Ziemeļkursas augstienē), Mācītājmuiža un kāds īpaši aizaudzis augļu dārzs, kurā, ja labi ieskatījās, varēja atrast ābolus, plūmes, ērkšķogas, aronijas. Šajā distancē ar kalniem, kilometriem un sevi cīnījās Ruslans Šuļga, Toms Kaufmanis, Andris Jonelis, Laura Čakle, Ludmila Joce un Aino Gošs.
Kalnainā un paugurainā distance nebija nekāda pastaiga pa bulvāriem, tomēr ikkatrs skrēja no sirds. Gan atbalstot gan uzmundrinot cits citu, dalībnieki pirms skrējiena kalnā sauca :”Lido! Lido augšā!” Likās, ka solis uzreiz kļūst vieglāks un raitāks. Pat negaiss un tumšie lietus mākoņi, kas kādu brīdi pietuvojās Talsiem, ar godu atkāpās, redzot skrējēju pūles un uzcītību. Kaut noguruši, tomēr laimīgi par paveikto, skrējēji gatavi doties atkal jaunā distancē.
Sandra Kaufmane
Komentāri
Vārds
Komentārs
Pievienot komentāru