Pēdējais MARATONA KLUBA lielais kopbrauciens notika 2014.gada aprīlī, kad bijām Vīnē uz maratonu un pusmaratonu, pēc tam iestājās pauze, jo atrast jēdzīgu skriešanas pasākumu līdz 1200km attālumā no Ventspils nebija viegli, arī Latvijā un Lietuvā parādījās daudz jaunu skrējienu. Kaut kad dzirdēju, ka LVS prezidents, Guntis Zālītis, 2015.gada rudenī bijis uz 1. Minskas pusmaratonu, viņš saka, ka labs esot bijis, protams, viņam bija VIP ielūgums, un mēs jau zinām, ko tādās valstīs, ka Baltkrievijā nozīmē VIP, viss visaugstākajā līmenī. Līdz ar to skepse manī bija, vai braukt uz Minsku skriet pusmaratonu, valstī, kur cieņā ir degvīns, kolhozs, armija, diktatūra. Bet nolemjam izsludināt jūnija sākumā braucienu, ja nevarēs forši paskriet, tad vismaz varēs pasmieties pa sociālisma atliekām, iedzert kādu degvīna glāzīti, paturēt rokās kādu miljonu Baltkrievijas rubļu.

*vecie 1000 rubļi ir ap 4 centiem, apgozībā ir gan vecie, gan jaunie rubļi bez 4 nullēm

Pāris dienās uz braucienu piesakās ap 30 gribētāju, zvanam uz Kuldīgas skriešanas klubu Katrīna, varbūt viņi vēlās pievienoties, jā, no Kuldīgas arī ap 15 braucējiem, busiņš pilns, bariņš gribētāju paliek aiz strīpas.. Sazinos ar organizatoriem, šie sajūsmā par mūsu braucienu (viena no atziņām ko guvu Baltkrievijā – VIŅU SAJŪSMA IR ĪSTA, tā nav aiz pieklājības, vai ka nepieciešams būt pieklājīgam kaut kādā situācijā, tas bija daudzviet komunicējot ar minskiešiem – UN TAS BIJA ĻOTI PATĪKAMI!!!) Samaksāju dalības maksu, un pēc nedēļas man epastā ielūgums (hodataistvo) no Baltkrievijas kultūras un sporta ministrijas, ar lūgumu mūs atbrīvot no vīzas nodevas ( standarta cena 10 dienām 25 eur). No visiem jāsavāc pases, īpašās fotogrāfijas, visiem jāaizpilda anketa ieceļošanai Baltkrievijā ... diezgan liels murgs man tas bija, turklāt jāuzņemas atbildība par visām 45 pasēm .... bet Baltkrievijas vēstniecībā attieksme lieliska, jokojam, konsuls man stāsta pa Minsku, par savām kāzām, par valūtas lietošanu, googlē ver vaļā bildītes ar Baltkrievijas kultūras pērlēm, stāsta, ka brauciens būšot lielisks ... es jūtos lieliski ar šiem cilvēkiem!

Rudens klāt, izbraucam 2.septembrī no Ventspils pl. 22.00, plānotais maršruts Ventspils – Kuldīga – Rīga – Paņeveža – Viļņa – Minska, tas kopā ap 700km. Pl. 6.15 esam uz robežas, lietuvieši mums „uzbrauc”, ka neesam busiņu koridorā, bet beidzās labi, tiekam cauri ātri ... nu iebraucam Baltkrievijas zonā ... visiem mums jāaizpilda imigrācijas lapiņas, ejam katrs ar savu pasi cauri pases kontrolei, un pl.7.30 varam turpināt ceļu, Baltkrievijā nedrīkst ievest piena produktus, desas utt, taču tā nopietni neviens neko nebauda, ik sevišķi, kad sakām, ka braucam uz Minskas pusmaratonu.

*sabūvēts ir kārtīgi

Līdz Minskai 130km, ceļš lielisks, visa ceļa mala nopļauta perfekti, tā kā visu nakti nomocījušies pa autobusu, lielāka daļa guļ, un tad tuvojamies Minskai .... visi bija augšā un mutes vaļā, pilsētā ielas ļoti plašas, dažviet četras joslas uz katru pusi, moderni luksofori, gar malām būves, ļoti modernas būves, hokeja arēna, ātrslidošanas arēna, futbola manēža, bankas ... navigators mūs tā īsti neved kur vajag, bet veiksmīgi atrodam DVOREC SPORTA (sporta pils), kur maratona expo.

*expo un starta vieta

Piebraucam pie miliča, lai ielaiž pie sporta pils stāvvietā, šis zvana savam šefam – tut 45 latišie prijehali za marafonskami maikami (45 latvieši atbraukuši pēc maratona krekliem), ielaiž busiņu bez problēmām. Expo nekas īpašs, spāņu Joma stends, viens vitamīnu stends, HIV vīrusa noteikšanas stends, Kijevas maratona organizatori, un tāds neliels bardaks numura izņemšanā, visiem jāparaksta atsevišķs papīrs, ka uzņemamies atbildību par savu veselību katrs pats, 21km un 10km skrējēji tiek pie skaistiem krekliem, reģistratūras meitenes ļoti laipnas un foršas. Man pienāk klāt puisis no Sanktpēterburgas ... krieviski -„es dzirdu latviešu valodu, vai kāds arī ir no Ventspils?”, saku ka esmu, un izrādās šis bērnību pavadījis Ventspilī, Katoļu ielā 50 (toreiz 17.jūnija iela), es savukārt Katoļu ielā 34 ... šis gandrīz apraudājās no bērnības atmiņām, un apsolīja, ka atbraukšot ar čomiem uz Ventspils maratonu 2017.gadā. Kā sacīju, expo švaks, un jūtams pieredzes trūkums. Mums piešķirti smuki numuri, 40, 50, man 60, visi pirmajā simtniekā, nu kā VIP,  braucam uz viesnīcu.

No brīža, kad iegājām viesnīcā, es visas pases dabūju atpakaļ un samaksāju rēķinu pēc divām stundām. Uz vecu printeri drukāja katram caurlaidi, ar vārdu, uzvārdu, istabiņas numuru, visas pases ievadīja datorā, bija jāuzrāda ceļojuma apdrošināšana. Visiem brīvais laiks, dodamies uz centru, jo Minskā pilsētas svētki. Mūsu viesnīca studentu rajonā .... sestdienas vakarā tur ap 1000 jauniešu, kursanti... Minskā ir divas metro līnijas, brauciena cena 0,25 eur.

*pods viesnīcā, tas bija jautri pa īstam

Skriešanas diena klāt – starts pl.11.00, ceļamies attiecīgi pl.7.00, brokastis, tualetes apmeklējums, lietus līst.

*ierastā kopbilde pirms došanās uz starta pie viesnīcas, parasti Aigars kavējās

Kopīgs foto un dodamies uz startu pl.9.00 ar autobusu, piebraucam diezgan tuvu startam, lietus pārstāj līt. UN TIKAI TAGAD LAIKAM ESMU TICIS PIE GALVENĀ!

Uz startu ierodas tūkstošiem jauniešu, visi tehnikumi, visas augstskolas, visas sporta skolas, visus pie ieejas starta pasākumā pārbauda OMON ar metāla detektoriem, bet tas neliekās aizvainojoši vai lecīgi, tas tā ir, un nekādu problēmu.

*ļoti daudz jaunieši

Minētie jaunieši jau starta zonā sāk stāties pl.10.00, tualetes izmantojam sporta pilī, večiem bez rindas, meitenēm gan nedaudz jāpagaida. Simtiem brīvprātīgo jauniešu pusmaratona krekliņos, visiem lielisks noskaņojums, un neizskatās, ka tas viņiem ir piespiedu kārtā likts darīt, viņiem tas patīk. Mums, pusmaratonistiem un 10,55km skrējējiem priekšā starta zonā kādi 100metri atstāti, dodamies uz startu ap pl.10.45, viss brīvs, nekādu problēmu.

*līdz startam 5 minūtes

Domāju ka sacensības komentē kādas baltkrievu estrādes vai TV zvaigznes, viņiem tas izdodas ļoti labi, kad esam starta zonā, rokas „iet augšā” pašas no sevis, mūzika pavadošā izcila, tekstus arī šie bīda kā profesionāļi – „zdelajem volnu”, „pakažem Minsku sto mi možem”, „we will rock you” ... esmu bijis daudzās starta zonās, bet šī bija PATI LABĀKĀ, nebija fitnesa kluba meitene, kura liek sist plaukstas un lēkāt neizlēkājamos ritmos. Pasākumā klāt visi atbildīgie Baltkrievijas ministri, Lukašenko gan neredzēju un nedzirdēju. Elites skrējējiem priekšā ap 70m zona, kur vēl ieskrieties. Starts laikā, pusmaratonistiem divi apļi pa 10.55km ... sākam skriet, un te vēl viens pārsteigums, viss Minskas centrs slēgts, nevis kā Berlīnē vai Amsterdamā, kur pa malējām joslām brauc mašīnas, bet neviens auto ne tuvumā, visas astoņas joslas skrējējiem, gar visu trasi brīvprātīgie, armija, milicija, omon ... domāju ap 500 cilvēkiem. Nākamais pārsteigums – kultūras „oāzes”, perfekti pārdomātas, orķestris, pasaku tēli uz koka garām kājām, Ļeņins, Ģeržinskis, visa Švoņgera brigāde no filmas „suņa sirds”, karsējmeitenes ar gigantiskiem lāčiem, dzeršanos punktos nespēja liet glāzēs, šie dod 0.5litru pudelītes.

*visas kultūras oāzes bija pārdomātas un kvalitatīvas

Pēc lielās sajūsmas, kas man bija 2009.gadā pieveicot savu pirmo Berlīnes maratonu, šī ir otrā reize, kad esmu sajūsmā no skrējiena, no trases, no atmosfēras. Organizējot maratonu Ventspilī, parasti nav viegli jauniešus piespiest savākt izlietotās glāzītes, kur nu vēl izšautie konfekti ... bet te Labiekārtošanas kombināta darbinieki jau slodzē, lasa izlietotās glāzītes, viss notiekas, ielas mazgājamās mašīnas jau stāv rindā, lai pēc skrējiena nomazgātu ielas.

*visi finišējuši, mazgātāji tūlīt dosies trasē

Finišējot saņemu ļoti skaitu finišētāja medaļu, manā 60 medaļu kolekcijā otrā smukākā aiz Parīzes maratona.

*medaļas otrajā pusē BMW logo, materiāls ļoti interesants

Finišā var dabūt padzerties ūdeni, cik sapratu, tad kuri finišēja pēc 1st 50min, neesot ūdens pieticis, bet tas tikai 2.pusmaratons, un, protams, ka pieredzes vēl nav, bet praktiski vairāk nebija kur piesieties. Es neredzēju kilometru rādītājus, bet izrādās bija trasē daudzi BMW 1X, un uz tā bija it kā km rādītāji, bet es tos nepamanīju, BMW es pamanīju, varbūt man uzmanību novērsa smukās meitenes, kuras bija pie katra minētā BMW, un vicināja karogu. Trase smaga, vieglāka kā Rēzeknē, bet tuvu tam. Vienā aplī ap 5-6 diezgan gariem kāpumiem. Kuri vēlās personīgos rezultātus izskriet, šī nebūs īstā vieta, bet sajust lielisku skriešanas atmosfēru noteikti var MINSKAS PUSMARATONĀ!

Par rezultātiem – Aigars skrēja ar traumu, tādēļ viņam grupas pjedestāls gāja secēm, taču Ludmila Joce un Džanita Freija savās grupās attiecīgi 2. un 3.vietā, Valdis Ņilovs palika 4. Diemžēl rezultāti nebija izlikti, un mēs palaidām grupu apbalvošanu garām. Sazināšos ar organizatoriem, lai kaut kā atgādā balvas Ludmilai un Džanitai. Uzvarētājiem prēmijas ap 3000 usd, taču, lai tiktu pie tām, puišiem būs jāskrien pusmaratons ap 1st 04min, meitenēm ap 1st un 09min.

Vakarā nolemjam uztusēt kādā krodziņā, noskatīties Baltkrievijas – Slovēnijas hokeja spēli (daži mūsējie dodas uz Minskas arēnu skatīties klātienē), uzēst kārtīgas vakariņas, iedzert kādu glāzīti.

*mūsējo foto arēnā, esot biļetes pirkuši no rokas pa 25 eur

Hokeju rāda Lido, nu tāds pats Lido kā Rīgā, taču stāsta ka Ķirsonam vairs nepiederot, jo viņš gribējis pavāram algu maksāt no apgrozījuma, bet Baltkrievijas likumdošana to nepieļauj, jo pavāram esot alga jāmaksā pēc iegūtās kategorijas, un tas Ķirsonam esot bijis nepieņemami .... varbūt šīs ir baumas, bet tādu stāstu esmu dzirdējis, bet Lido rāda hokeju, un pils krodziņš ar cilvēkiem, kaut viņi vairāk bauda ēdienu, nevis hokeju. Baltkrievi bullīšos traģiskā spēlē zaudē Slovēņiem, un uz olimpiādi nebrauks, tāpat kā Latvijas hokeja izlase. Pēc hokeja pārvācāmies uz citu krodziņu „Vasiļki”, ja jūs zinātu, cik garšīgi bija kalduni ar gaļu, draņņiki ar sēņu mērcīti, speķa maizītes uzkodas, izlejamais kvass, iedzērām arī šņabīti, Aigars niekojās ar bezalkoholiskajiem aliņiem, rēķins četriem cilvēkiem 32 eur, oficiantes attieksme pret mums (klientiem) bija tik īsta, tik nesamākslota, tādu attieksmi nevar sajust ne Latvijā, ne Vācijā, ne ASV. Maksājot ar maestro karti, 10% atlaide rēķinam, laikam to Lukašenko izdomājis, lai vairāk naudas iet caur banku, nevis kasi. Kartes, Minskā, pieņem visur, izņemot tirgu. Uz tirgu gājām pirmdien, taču atceramies vecos laikus ... pirmdienās tirgus ir slēgts, svētdien strādā visi, daudzi tirdzniecības centri 24h.

*pirmdiena, tirgus slēgts

*ir arī tādi aparāti, bet kvass no modernā krāna garšo perfekti, 0,5litra glāze no 0,40 līdz 0,80 eur

Apmeklējam aptiekas - hematogens ap 0.20 eur, analgīns 0.50 eur , citramons 0.25 eur, riboksīns 0.75eur. Pirms izbraukšanas no Minskas, iebraucam vēl lielveikalā Zamok (Pils) pie hokeja Arēnas, kādas 50 kases, pērkam vafeles, cepumus, halvu, šņabīti, kādu uzlējumu, cigaretes radiniekiem, protams, ievērojam normas, ko drīkst ievest no Baltkrievijas Eiropas savienībā .... mūsu autobusā nepārbaudīja nevienu somu, būtu to zinājuši!

*pilsētā daudz šādu bronzas vai vara objektu

*arī Ludmila sajūsmā par objektiem

Vēl mani pārsteidza, ka Minskā neredzēju nevienu bildi ar „Lukašenko seju”, arī neviens bomzītis nebija!

Paldies visiem braucējiem par lielisko kopbraucienu, Ventspils Reisa šoferiem par lielisko stūrēšanu, īpaši jāpasakās minskiešiem par viņu „uzņemšanu”!

Plānojam, ka nākamais MARATONA KLUBA kopbrauciens būs uz Varšavas neatkarības dienas skrējienu 11.novembrī, pieteikšanās līdz 15.septembrim, brauciena cena 125 eur, un tad pavasarī varēsim labot personīgos rekordus Berlīnes pusmaratonā 2.aprīlī 2017, pieteikšanās līdz 30.novembrim, brauciena cena 200 eur.

Brauciena organiozators Andris