Ir iestājies astronomiskais rudens, tas nozīmē, ka dienas pamazām kļūst īsākas par nakti, bet skrējējiem sezona vēl nebeidzas. Šoreiz kārtējais Stirnubuka posms, kas norisināsies Lipuškos, ļoti skaistā vietā - Rāznas nacionālajā parkā pie Mākoņkalna.

Ceļš uz Rēzekni jau pazīstams no BIGBANK SKRIEN LATVIJA posmiem. Tālāk jāizbrauc no Rēzeknes virzienā uz Maltu. Ne jau uz to, kurai galvaspilsēta ir Valleta, bet gan uz jauku Latgales pagastu, kas savulaik bijis pat rajona centrs. Braucot pa Latgales ceļiem, var vērot baznīciņas, kuru jumti atviz skaistos zili pelēkos toņos, gluži kā debesis. Parādās amizanti pieturu un mājvietu nosaukumi-Černova, Janapole, Pocelujevka (skūpstītava?). Ceļš vijas augšup, lejup, pa labi, tad atkal lejup un augšup. Rāznas ezers mums pietuvojas un atkal attālinās. Bet varbūt otrādi? Mēs pietuvojamies un attālināmies. Pēc 25 km brauciena Lipuški jau klāt un kluba biedri no Ventspils jau priekšā. Aprunājoties ar Džanitu, uzzinām, ka viņi te ieradušies jau iepriekšējā dienā, jo ceļš no Kurzemes līdz Mākoņkalnam ilgst apmēram 8 stundas. Liela gan tā mūsu mazā Latvija! Starta vietā izvietojušās ne tikai jau zināmās sporta apģērbu, apavu un uztura teltis, bet arī vietējie mājražotāji ar savām precēm. Te var iegādāties dažādu šķirņu sierus, gaļu desas, maizi, medu, groziņus un krāšņo latgaļu keramiku. Kāds kungs iepriecē pircējus ar latgaļu kulināro mantojumu-šmakovku 55 grādu stiprumā. Aicinoši skan Latgales alternatīvā pankroka “Gandreiž 10nīkā” mūzika. Te jau kājas pašas cilājas skriešanai! Citi pēc citiem trasē dodas visi zvēri-vispirms buki un lūši, tad susuri, zaķi un vāveres. Garāko distanču veicējiem jāuzskrien Mākoņkalnā, kas ir vissenākā  krustnešu cietokšņa vieta un kuru 1938.gadā apmeklējis Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Sasniedzot virsotni, visiem iespējams saņemt atspirdzinājumus, atvilkt elpu un izbaudīt romantisko ainavu uz skatu platformas. Skrējēji sajūsmā sauc, ka bija vērts pieveikt grūto ceļu kalnup, jo redzētais ir tā vērts. Citi piebilst, ka nav laika apkārt skatīties, jo jāskrien taču. Tomēr pašfoto un draugu foto no šī kalna būs daudzu skrējēju albūmos. Tūlīt jātiek no kalna arī lejā pa slidenām un visai bīstamām koka kāpnēm. Jābūt ātriem, bet arī prātīgiem, jo garās distances pieveikšanai nav jēgas, ja beigu posmā krīti un gūsti traumu. Kad grūtības pārvarētas, grantēts ceļš līku loču ved tieši uz finišu. Te puiši var mēģināt noķert meitenes, ja vien viņas pagaida. Pēc finiša skrējējus gaida duša vai arī pēršanās “Zaķīšu pirtiņā” pēc izvēles. Pati jaukākā dienas daļa vienmēr ir apbalvošana. Šoreiz īpašs prieks par Lauru Čakli , kura uzvarēja grūtajā Lūša distancē un Gunti Grīnvaldu, kurš izcīnīja 2.vietu Stirnu buka distancē.

Kad izlozētas loterijas balvas, laiks atvadīties no brīnumskaistā Mākoņkalna pagasta pašā Latgales viducī. Šeit noteikti gribam atgriezties ne tikai lai skrietu, bet arī iepazītu Zilo ezeru zemi.

 

Sandra Kaufmane