Kamēr mūsu ceļvedis Andris visus pasažierus iepazīstina ar braukšanas-gulēšanas-ēšanas režīmu,  tikmēr ērtais VENTSPILS REISS autobuss žūžojoši mūs aizved līdz Lietuvas –Baltkrievijas robežai. Visi ceļotāji godam iztur robežu kontroli un sākas mūsu notikums Baltkrievijā. Skatiens seko plašajām, sakoptajām ainavām, kur vietām lauki jau uzarti, vietām vēl kukurūza viļņojas. Skaisti! Tie, kuri uz Minsku ceļo jau otru reizi, sastop to pašu kaziņu gardi plūcam zāli piemājas zālienā blakus benzīntankam. Kad tuvojamies kaimiņvalsts galvaspilsētai,  pārsteidz gaišās un stilīgās daudzstāvu celtnes ceļa vienā pusē un lielākas un mazākas privātmājas ar dažādu krāsu jumtiem otrā pusē. Raugoties uz pilsētu, mute paliek mazliet pavērta no pārsteiguma- neticami skaista, sakopta un mūsdienīga ir Minska. Krāsainie karodziņi un krāšņās puķu dobes ar skaitli 950 vēsta par pilsētas jubileju, kas tiks svinēta tieši šajās dienās.

Ar baltu skaudību lūkojamies uz lepnajām sporta bāzēm futbolam, airēšanai, hokejam. Vispirms dodamies uz skrējiena starta vietu saņemt numurus. Minskas pusmaratons ir saņēmis bronzas vērtējumu, gluži tāpat kā  LATTELECOM Rīgas maratons. Diezgan raiti tiekam pie numuriem, un pusmaratonisti arī pie īpašajiem krekliem, ar kuriem vēlāk varēs palepoties savās mājās.

 

 Dodamies uz viesnīcu, iekārtojamies istabiņās un tad-prom uz pilsētu. Ar kājām, ar metro, ar ko nu kurš. Jāredz taču, kur esam atbraukuši! Līdz metro kāds gabaliņš soļojams, bet tad ienirstam pazemē un , ja šaubāmies, vai pareizi esam izvēlējušies braukšanas virzienu, laipnie minskieši gatavi stāstīt un skaidrot. Kad esam pilsētas centrā, mūs sagaida kārtīga drošības pārbaude un, kā izrādīsies,  ar to šajās dienās mēs saskarsimies ne reizi vien. Te nu terorisma skartajām valstīm būtu ko pamācīties! Somiņu saturs, kabatas, viss tiek pārbaudīts un galu galā arī noskenēts, lai nekādi aizdomīgi priekšmeti netiktu ienesti svētku laukumos. Un svētkus baltkrievi svin ar vērienu-bufetes, uzkodu kioski, kārumu pārdotuves naski apkalpo viesus. Dūres lieluma šasliki grozās uz iesmiem un kārdinoši smaržo. Ļaudis pie galdiem ēd tikpat daudz, cik latvieši.

Pārdevēji pārdod, pircēji pērk, ugunsdzēsēji demonstrē savas prasmes, uz skatuves vērojami deju teātra priekšnesumi. Un te ir ko redzēt! Uz īpašas sienas  ikviens var pielīmēt savu līmlapiņu ar labiem vārdiem pilsētai svētkos. Ja gribi, lai  jautri, ir tikai jāpiedalās. Ja gribi, lai ir skaisti, sakop aiz sevis. Un čaklie sētnieki ar slotu un lāpstiņu saslauka ikvienu papīru un gruzīti.

Sacensību dienas rītā pirmie mostas 5 un 10km skrējēji, jo viņi skries tā paagrāk-pulksten 10.00. Pārējie var meditēt, pārdomāt skrējiena taktiku, baudīt spēcinošu uzturu. Kad vēlāk sporta tērpos dodamies uz metro, redzam labvēlīgus minskiešu skatienus, saņemam veiksmes vēlējumus. Forši! Kad atkal pie sporta nama, izejam drošības kontroli un satiekam laimīgos finišētājus ar priecīgiem smaidiem un medaļām kaklā. Tomēr daudzi vēl skrien un viņus sagaida košas karsējmeitenes un sajūsmināti līdzjutēji.

 Abās pusēs ielai starta finiša zonā ik pa 20metriem stāv miliči un raugās, lai nenotiek nekādas nekārtības. Starta salūtā izšautos spožos papīriņus ar putekļu sūcējam līdzīgu ierīci naski savāc strādnieki. Komentētājs ik pa brīdim jūsmīgi atgādina, ka pēc brīža sāksies šīs dienas galvenais skrējiens-pusmaratons, tāpēc skatītājiem mājās vēl nevajadzētu doties, bet sagaidīt stipros un izturīgos skrējējus. Te jau arī viņi pulcējas zem krāsainiem karogiem, kurus nes krāšņi tērpušies mākslinieki uz augstām koka kājām.

Ja kāds grib iespraukties trases malā, lai fotografētu starta mirkli, stingrie un noteiktie omonieši norāda, ka tur nedrīkst iet.

Jāatrod cita vieta! Pēc pacilājošām uzrunām, atskan starta šāviens ar brīnumskaistiem, spožiem papīriņiem, kas vēlāk nosēžas zālājā, un uz ielas.

Kamēr skrējēji veiks pirmo apli, laiks palūkoties bruņinieku cīņās parkā . Taču, lai tur nokļūtu, jāiziet kontroles siets. Šoreiz nepietiek tikai ar somas atvēršanu. Vērīgā apsardze ierauga dzēriena pudeli sānu kabatā un jautā:-Vai tas ir ūdens? Ak sporta dzēriens? Nu tad iedzeriet! Pārliecinājusies, ka tas tiešām dzerams un nav vis nekāds degmaisījums, kontrole ļauj iet tālāk. Laukuma abās pusēs pulcēja bruņās tērptie vīri un gatavojas demonstrēt senās cīņas. Skatītājiem par tām tiek sniegta informācija. Pēc signāla bruņinieki dodas viens otram pretī un sākas cīņa. Vēl viens flangs uzbrūk no sāniem. Diezgan ātri tiek noskaidrots uzvarētājs un cīnītāji atkāpjas, lai pēc brīža atkal dotos uzbrukumā. Laukuma apkārtnē var piedalīties senajās dejās,  iegādāties vietējo amatnieku darinājumus-rotaslietas, tējas, medu, darbarīkus, rokdarbus, traukus un izkalt īpašo laimes monētu. Aizgrābjoši!

 Bet ja cilvēks pamanījies iziet laukā no parka, lai palūkotos, kā klājas skrējējiem, tad atpakaļ nākot jārēķinās ar drošības pārbaudes vērīgajiem skatieniem. Šoreiz viņi vēlas, lai tiek nodemonstrēta fotoaparāta darbība, jo, kas zina-varbūt tur iemontēts šaujamierocis? Toties svētku apmeklētāji un skrējēji var justies droši! Ja kaklā ir medaļa, tad uz tevi nekrīt nekādas aizdomas. Tātad-jāskrien! Pamazām visi mūsējie godam pieveic savas distances un mēs visus pagaidām, lai kopīgi atgrieztos naktsmājās. Sajūta tāda, ka šajā dienā esi piedalījies īstā skriešanas festivālā.

Skaļrunī tiek pavēstīts, ka mūsu Ilze Valerte izcīnījusi 2.vietu savā vecuma grupā. Ilze gan šai ziņai īsti negrib ticēt, bet uzvarētājas kauss kliedē visas šaubas. Mēs esam priecīgi un lepni par Ilzes sasniegumu!

Vakara programmu katrs izvēlas pēc saviem ieskatiem-dažs apmeklē nakts izklaides, dažs nosvin savu šīs nedēļas jubileju, dažs dodas vakarīgās pastaigās, dažs izvēlas relaksējošu ūdens atrakciju parku, bet ļoti iecienītas no latviešiem ir aptiekas! Tikai nedomājiet, ka te atbraukuši sirdzēji no sanatorijas! Vienkārši medicīna šeit lētāka un labāk pieejama.

Pirmdienas rīts sākas ar tuvējo ielu un tirdzniecības muzeju pārlūkošanu un gatavošanos mājupceļam. Pirms atvadāmies no Minskas, jāapmeklē  Andra solītais lielveikals - plašs un modīgs, izvietojies četros stāvos. Ceturtajā stāvā blakus veikaliem izvietojusies slidotava, kur jauki pavadīt laiku arī tad, ja savu slidu nav līdz. Te tās var izīrēt. Citos stāvos visi iespējamie pasaules zīmolu veikali aicināt aicina iegriezties un maciņu atvērt. Vislielākā piekrišana tomēr pirmajam stāvam, kurā pārtikas preces-beramas un sveramas, mērāmas un skaitāmas, lejamas un dzeramas. No šīs nodaļas arī dodamies laukā ar prāviem iepirkumu maisiem.

Atceļā dalāmies košajos iespaidos un atklājumos. Pirms robežas kontroles pārņem neliels uztraukums-vai visu iegādāto varēsim līdz Latvijai dabūt? Varbūt pārtikas preces vajag ar līmlentu zem krēsla pielīmēt? Vai varbūt apēst? Tomēr viss beidzas laimīgi, jo esam taču skrējēji, kas Minsku apmeklējuši ar vislabākajiem sportiskajiem nolūkiem. Pozitīvi uzlādēti atgriežamies mājās, lai enerģiski uzsāktu jauno darba nedēļu.

Paldies Andrim un Ilzei Valertiem par iespēju paciemoties un ieraudzīt skaisto mūsu kaimiņu zemē. Paldies arī visiem ceļa biedriem, jo man bija prieks satikt jau zināmus cilvēkus un iepazīt jaunus, fantastiskus ceļabiedrus, ar kuriem kopā baudīju trīs lieliskas dienas septembrī!

Sandra.